Dzīvesbiedru likums – nevajadzīga papīru kaudzīte vai kārtējais mēģinājums par visu varīti sabiedrībai uzspiest viendzimuma attiecību modeli?
Kasīklis24.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz partiju apvienību "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" deputātu parakstīto un Saeimas prezidijā iesniegto Dzīvesbiedru likumprojektu, 39 nevalstiskās organizācijas un vairākas privātpersonas ir aicinājušas Saeimas deputātus balsot pret to.1
Lai saprastu par ko tiek runāts Dzīvesbiedru likumprojektā (turpmāk – Likumprojekts), iepazinos ar to Saeimas mājas lapā: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/6D2C3656A76BE9DFC225841D003624FA?OpenDocument
Iesākumā – Likumprojekts nav pārāk apjomīgs, četras nodaļas, kurās kopumā ir tikai 14 panti.
Sākumā tiek sniegts terminu skaidrojums, un kā atslēgas termins uzskatāms vārda “Dzīvesbiedrs” skaidrojums. Pēc likumprojekta autoru domām “Dzīvesbiedri” ir divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociāla saikne ar mērķi rūpēties vienam par otru un kuru starpā ir noslēgts dzīvesbiedru līgums.
Savukārt paskatot vārda “dzīvesbiedrs” skaidrojumu var atrast divus variantus. Pirmais - Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.2 Otrais, ja tiek runāts par faktisko dzīvesbiedru, tad - faktiskais dzīvesbiedrs; konkubināta partneris (PIEĻAUJAMS); kopdzīves partneris3 Ja skatāmies pirmo variantu, tad sanāk, ka termins “dzīvesbiedrs” ir laulības institūta ikdienišķs apzīmējums, jebšu sinonīms vārdiem “laulātais vai laulātā”.
Otrā varianta gadījumā nepārprotami top skaidrs, ka Likumprojekts idejiski ir vērsts viendzimuma attiecību juridiskai nostiprināšanai.
Likumprojekta anotācijā tiek minēts: Šobrīd valsts neaizsargā visas faktiskās ģimenes, tai skaitā divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociāla saikne, ar mērķi rūpēties vienam par otru, lai gan sabiedrībā ir atbalsts apzīmējuma “ģimene” attiecināšanai arī uz divu cilvēku faktisku savienību. Kā liecina 2018.gada SKDS dati, 63% respondentu atbalsta vai pilnībā atbalsta šo apgalvojumu.
Sākumā apskatīšu jēdziena “ģimene” saturisko piepildījumu. Tas veidojas kā no Latvijas Republikas Satversmes 110.panta: Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.4 Savukārt Civillikuma 84.pants nosaka: Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.5 Līdz ar to secināms, ka ģimene veidojas laulības rezultātā starp sievieti un vīrieti. Civillikuma 85.pants atsedz vēl precīzāk: Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības.6 Tādējādi arī vārda “kopdzīve” sasaistās kā ar ģimenes, tā arī laulību institūtu.
Ne mazāk izšķirošu lomu spēlē Latvijas Republikas Satversmes Preambulā minētais: Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.7
No preambulas arī izriet ģimenes vērtības, atbilstoši vispārcilvēciskām un kristīgām vērtībām. Par kristīgām vērtībām nekādu diskusiju nav, jo tur precīzi definēts kā ģimenes modelis, tā to vērtības. Savukārt runājot par vispārcilvēciskām, jāpaskatās nedaudz plašāk, proti, būtībā. Faktiski ikkatra cilvēka uzdevums, lai cik tas banāli neskanētu, ir atstāt aiz sevis pēcnācējus, jo pretējā gadījumā cilvēce izzudīs kā tāda.
Tādējādi, saliekot šo visu kopā, ir skaidrs, ka bez kardinālām normatīvo aktu pārmaiņām nav iespējams paplašināt ģimenes jēdzienu un modeli. Līdz ar to jau pašos pamatos Likumprojekts ir neatbilstošs augstāka spēka normatīvajiem aktiem.
Pievēršoties saturam – Likumprojekts ir vispārināts, vairāk regulē jautājumu par dzīvesbiedra līguma procesuālo, ne saturisko pusi.
Kaut Likumprojekta anotācijā ir kā piemēri minētas autoru problemātiskākās jomas: nekustamā īpašuma mantošana, nekustamā īpašuma atsavināšana, pacienta tiesības u.tt., Likumprojektā nav atrunāta tā piemērošana konkrētajos gadījumos. Reizē ar Likumprojektu netiek pieteikti vai iezīmēti potenciālie grozījumi pārējos normatīvajos aktos. Tādējādi, skatoties no juridiskās puses, – nekas vairāk kā deklaratīvs priekšlikums nesanāk. Īpaši, ka bez grozījumiem vairākos citos likumos, reālā dzīvē ieviest plānoto nav iespējams.
Īsumā:
Vārdu “ģimene” saturisko piepildījumu un tā ietvaru sniedz kā Latvijas Republikas Satversme, tā arī Civillikums, un bez iepriekš minēto normatīvo aktu grozījumiem nekādi paplašinājumi nesanāks.
Publiskajā telpā NAV atrodami nekādi SKDS aptaujas dati, kuri apstiprinātu Likumprojekta autoru teikto, tā arī autori atsaucēs nav iekļāvuši saiti uz šādiem aptaujas datiem. Jāatzīmē, ka anotācijā ir veiktas vairākas atsauces, bet tieši uz šo apgalvojumu gan nav.
Labi, bet pēc būtības - vai tik tiešām ir nepieciešams vēl kaut kāds atsevišķs normatīvais regulējums?
Sāksim skatīt pašos pamatos – kā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, tā arī vēsturiski veidojošās tradīcijas ir vērstas uz to, ka par attiecībām Latvijas Republikā tiek uzskatītas tikai attiecības starp sievieti un vīrieti. Pie tā pieturēsimies. Ja kādam tas nepatīk, tā jau viņu problēma. Arī kopdzīve tās dziļākajā izpratnē saprotama kopā dzīvošana vīrietim un sievietei un kopīgu bērnu radīšana. Šis jautājums nav apspriežams, jo pretējā gadījumā drīz kāds sāks skandināt, ka viņam ir cieša sociāla saikne ar viņa sunīti. Tad nu respektējiet, pieņemiet un atbalstiet.
Līdz ar to varam runāt tikai par tiesiskām sekām vai problemātiku attiecību reģistrācijā vai nereģistrācijā starp vīrieti un sievieti.
Jebkuru attiecību reģistrācija ir tikai un vienīgi attiecībās saistīto personu brīva izvēle. Katra reģistrācija vai nereģistrācija aiz sevis slēpj kā tiesību, tā arī pienākumu apjomu.
Neuzņemoties pienākumus, ir pretdabiski pretendēt arī uz tiesībām. Tieši tāpat arī ir otrādi. Tādējādi – nav nekāda pamata satraukties par tiem, kuri nevēlas reģistrēt savas attiecības (laulība).
Tādējādi juridiski un es pat teiktu arī morāli – nekāds Dzīvesbiedru likums nav vajadzīgs.
Tad nu jāpāriet pie šī raksta virsraksta otrās daļas kā secinājuma – kārtējais mēģinājums par visu varīti uzspiest sabiedrībai viendzimuma attiecību modeli. Tas nekas, ka tas pašos pamatos ir pretdabisks. Savā ziņā katrs var darīt, ko un kā grib, bet tad, lūdzu, neuzspiediet savu viedokli pārējiem un vēl vairāk, nevajag to padarīt kā normālu procesu un leģitimizēt normatīvajos aktos.
1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivesbiedru-likuma-ideja-sadusmo-39-nevalstiskas-organizacijas-un-vairakus-macitajus.d?id=51205971
2 https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/DZ%C4%AAVESBIEDRS
3 http://termini.lza.lv/term.php?term=faktiskais%20dz%C4%ABvesbiedrs&list=dz%C4%ABvesbiedrs&lang=LV
4 https://likumi.lv/doc.php?id=57980
5 https://likumi.lv/doc.php?id=90223
6 Turpat
7 https://likumi.lv/doc.php?id=57980
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
