Dzīvesbiedru likums – nevajadzīga papīru kaudzīte vai kārtējais mēģinājums par visu varīti sabiedrībai uzspiest viendzimuma attiecību modeli?
Kasīklis24.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz partiju apvienību "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" deputātu parakstīto un Saeimas prezidijā iesniegto Dzīvesbiedru likumprojektu, 39 nevalstiskās organizācijas un vairākas privātpersonas ir aicinājušas Saeimas deputātus balsot pret to.1
Lai saprastu par ko tiek runāts Dzīvesbiedru likumprojektā (turpmāk – Likumprojekts), iepazinos ar to Saeimas mājas lapā: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/6D2C3656A76BE9DFC225841D003624FA?OpenDocument
Iesākumā – Likumprojekts nav pārāk apjomīgs, četras nodaļas, kurās kopumā ir tikai 14 panti.
Sākumā tiek sniegts terminu skaidrojums, un kā atslēgas termins uzskatāms vārda “Dzīvesbiedrs” skaidrojums. Pēc likumprojekta autoru domām “Dzīvesbiedri” ir divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociāla saikne ar mērķi rūpēties vienam par otru un kuru starpā ir noslēgts dzīvesbiedru līgums.
Savukārt paskatot vārda “dzīvesbiedrs” skaidrojumu var atrast divus variantus. Pirmais - Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.2 Otrais, ja tiek runāts par faktisko dzīvesbiedru, tad - faktiskais dzīvesbiedrs; konkubināta partneris (PIEĻAUJAMS); kopdzīves partneris3 Ja skatāmies pirmo variantu, tad sanāk, ka termins “dzīvesbiedrs” ir laulības institūta ikdienišķs apzīmējums, jebšu sinonīms vārdiem “laulātais vai laulātā”.
Otrā varianta gadījumā nepārprotami top skaidrs, ka Likumprojekts idejiski ir vērsts viendzimuma attiecību juridiskai nostiprināšanai.
Likumprojekta anotācijā tiek minēts: Šobrīd valsts neaizsargā visas faktiskās ģimenes, tai skaitā divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociāla saikne, ar mērķi rūpēties vienam par otru, lai gan sabiedrībā ir atbalsts apzīmējuma “ģimene” attiecināšanai arī uz divu cilvēku faktisku savienību. Kā liecina 2018.gada SKDS dati, 63% respondentu atbalsta vai pilnībā atbalsta šo apgalvojumu.
Sākumā apskatīšu jēdziena “ģimene” saturisko piepildījumu. Tas veidojas kā no Latvijas Republikas Satversmes 110.panta: Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.4 Savukārt Civillikuma 84.pants nosaka: Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.5 Līdz ar to secināms, ka ģimene veidojas laulības rezultātā starp sievieti un vīrieti. Civillikuma 85.pants atsedz vēl precīzāk: Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības.6 Tādējādi arī vārda “kopdzīve” sasaistās kā ar ģimenes, tā arī laulību institūtu.
Ne mazāk izšķirošu lomu spēlē Latvijas Republikas Satversmes Preambulā minētais: Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.7
No preambulas arī izriet ģimenes vērtības, atbilstoši vispārcilvēciskām un kristīgām vērtībām. Par kristīgām vērtībām nekādu diskusiju nav, jo tur precīzi definēts kā ģimenes modelis, tā to vērtības. Savukārt runājot par vispārcilvēciskām, jāpaskatās nedaudz plašāk, proti, būtībā. Faktiski ikkatra cilvēka uzdevums, lai cik tas banāli neskanētu, ir atstāt aiz sevis pēcnācējus, jo pretējā gadījumā cilvēce izzudīs kā tāda.
Tādējādi, saliekot šo visu kopā, ir skaidrs, ka bez kardinālām normatīvo aktu pārmaiņām nav iespējams paplašināt ģimenes jēdzienu un modeli. Līdz ar to jau pašos pamatos Likumprojekts ir neatbilstošs augstāka spēka normatīvajiem aktiem.
Pievēršoties saturam – Likumprojekts ir vispārināts, vairāk regulē jautājumu par dzīvesbiedra līguma procesuālo, ne saturisko pusi.
Kaut Likumprojekta anotācijā ir kā piemēri minētas autoru problemātiskākās jomas: nekustamā īpašuma mantošana, nekustamā īpašuma atsavināšana, pacienta tiesības u.tt., Likumprojektā nav atrunāta tā piemērošana konkrētajos gadījumos. Reizē ar Likumprojektu netiek pieteikti vai iezīmēti potenciālie grozījumi pārējos normatīvajos aktos. Tādējādi, skatoties no juridiskās puses, – nekas vairāk kā deklaratīvs priekšlikums nesanāk. Īpaši, ka bez grozījumiem vairākos citos likumos, reālā dzīvē ieviest plānoto nav iespējams.
Īsumā:
Vārdu “ģimene” saturisko piepildījumu un tā ietvaru sniedz kā Latvijas Republikas Satversme, tā arī Civillikums, un bez iepriekš minēto normatīvo aktu grozījumiem nekādi paplašinājumi nesanāks.
Publiskajā telpā NAV atrodami nekādi SKDS aptaujas dati, kuri apstiprinātu Likumprojekta autoru teikto, tā arī autori atsaucēs nav iekļāvuši saiti uz šādiem aptaujas datiem. Jāatzīmē, ka anotācijā ir veiktas vairākas atsauces, bet tieši uz šo apgalvojumu gan nav.
Labi, bet pēc būtības - vai tik tiešām ir nepieciešams vēl kaut kāds atsevišķs normatīvais regulējums?
Sāksim skatīt pašos pamatos – kā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, tā arī vēsturiski veidojošās tradīcijas ir vērstas uz to, ka par attiecībām Latvijas Republikā tiek uzskatītas tikai attiecības starp sievieti un vīrieti. Pie tā pieturēsimies. Ja kādam tas nepatīk, tā jau viņu problēma. Arī kopdzīve tās dziļākajā izpratnē saprotama kopā dzīvošana vīrietim un sievietei un kopīgu bērnu radīšana. Šis jautājums nav apspriežams, jo pretējā gadījumā drīz kāds sāks skandināt, ka viņam ir cieša sociāla saikne ar viņa sunīti. Tad nu respektējiet, pieņemiet un atbalstiet.
Līdz ar to varam runāt tikai par tiesiskām sekām vai problemātiku attiecību reģistrācijā vai nereģistrācijā starp vīrieti un sievieti.
Jebkuru attiecību reģistrācija ir tikai un vienīgi attiecībās saistīto personu brīva izvēle. Katra reģistrācija vai nereģistrācija aiz sevis slēpj kā tiesību, tā arī pienākumu apjomu.
Neuzņemoties pienākumus, ir pretdabiski pretendēt arī uz tiesībām. Tieši tāpat arī ir otrādi. Tādējādi – nav nekāda pamata satraukties par tiem, kuri nevēlas reģistrēt savas attiecības (laulība).
Tādējādi juridiski un es pat teiktu arī morāli – nekāds Dzīvesbiedru likums nav vajadzīgs.
Tad nu jāpāriet pie šī raksta virsraksta otrās daļas kā secinājuma – kārtējais mēģinājums par visu varīti uzspiest sabiedrībai viendzimuma attiecību modeli. Tas nekas, ka tas pašos pamatos ir pretdabisks. Savā ziņā katrs var darīt, ko un kā grib, bet tad, lūdzu, neuzspiediet savu viedokli pārējiem un vēl vairāk, nevajag to padarīt kā normālu procesu un leģitimizēt normatīvajos aktos.
1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivesbiedru-likuma-ideja-sadusmo-39-nevalstiskas-organizacijas-un-vairakus-macitajus.d?id=51205971
2 https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/DZ%C4%AAVESBIEDRS
3 http://termini.lza.lv/term.php?term=faktiskais%20dz%C4%ABvesbiedrs&list=dz%C4%ABvesbiedrs&lang=LV
4 https://likumi.lv/doc.php?id=57980
5 https://likumi.lv/doc.php?id=90223
6 Turpat
7 https://likumi.lv/doc.php?id=57980
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
