E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek
Oskars Bundža, ārsts13.01.2018.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.
Ir pozitīvs moments; lai gan darbā jāpasēž ilgāk, jo procesi bremzējas, tomēr darbošanās kļuvusi mazāk intensīva; proti, laiks, kamēr recepte "kruķījas" pa sistēmu ir, pēc būtības, mans un pacienta brīvais laiks, kad mēs, nekaitinot visādu sertifikācijas institūciju kokgalvjus un ārstniecības uzraudzības institūcijas, a priori esam traktējami kā "cilvēki, kuri gaida" (recepti, transportu, labākus laikus; bet... kāda starpība...).
Rodas brīvs brīdis parunāt pat par klasisko literatūru. E-veselība ir personības attīstību tik veicinoša, ka šo to gribas citēt. Primāri tamlīdzīgās situācijās, šķiet, inteliģenti ļaudis atceras Jaroslavu Hašeku un viņa grāmatu četrās daļās "Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā".
Kurš savulaik obrlajtnantu Lukašu un Šveiku aizsūtīja uz fronti?
Hašeks grāmatas 1.daļas XV nodaļā izklāsta, ka "pulkvedis Frīdrihs Krauss fon Cillerguts bija apbrīnas cienīgs idiots"; stāstot par visparastākajām parādībām, viņš allaž taujāja, vai visi sapratuši primitīvākos jēdzienus; piemēram, tas ir logs, mani kungi, vai jūs zināt, kas ir logs; ceļu, kam abās pusēs ir grāvji, sauc par šoseju; jā, mani kungi; grāvis ir zināma strādnieku skaita izrakts padziļinājums; jā gan; to rok ar lāpstām; vai jūs zināt, kas ir lāpsta?
Pulkvedis slimoja ar izskaidrošanas māniju un nodevās tai ar tādu aizrautību, kā izgudrotājs stāstītu par savu izgudrojumu.
Viņš bija tik neglābjami stulbs, ka virsnieki jau pa gabalu bēga, lai nebūtu jāklausās, ka iela sastāv no bruģa un ietves, kas savukārt ir paaugstināta, akmeņiem noklāta josla gar namu fasādēm, bet ēkas otra puse no ietves nav redzama, par ko ikviens par pārliecināties, nostājies uz ietves. Reiz viņš demonstrēja šo interesanto mēģinājumu, bet tad, par laimi, pakļuva zem riteņiem. Kopš tās reizes stulbums pieņēmās, tāpēc viņš apturēja zemākus virsniekus uz ielas, lai iesāktu bezgalīgas sarunas par sauli, termometriem, cepumiem, logiem un pastmarkām.
Pateicoties draudzībai ar korpusa ģenerāli un citiem ne mazāk stulbiem valsts augstmaņiem, pulkvedis saņēma goda zīmes un ordeņus, tāpēc uzskatīja sevi par lielāko stratēģijas un citu militāro zinātņu teorētiķi.
Kāda mācība? Austroungārija drīz izzuda; kurā nespējnieku namā un kādos apstākļos mira pulkvedis fon Cillerguts, mēs nezinām.
Vai Latvijas valstij būs nākotne pēc simtgades svinībām - nezinu; vai sabiedrība šo nākotni patiesi vēlas - diskutabls jautājums. Faktiski reizi pa pieciem gadiem pastaigāt taututērpos Dziesmusvētkos var arī citas valsts teritorijā; sākotnēji citai valstij šāda tradīcija varētu šķist pat īpaši skaista (savulaik tā patika PSRS...); pēc dažiem gadiem tradīcijas pazušanu neviens nepamanīs.
Domāju, lielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju nav apziņas gribēt savu valsti. Ir vēlme būt it kā pasargātiem "zem Krievijas, Eiropas vai Amerikas", vienalga... E-veselības "pilnvērtīga" palaišana ir tikai kārtējais apliecinājums, ka tautai, saprotamā valodā izsakoties, ir "poh...", kas mūsu valstī notiek; attīstīta nācija šādu produktu nepieņemtu.
Latvijas ļaudis ierasti veido augstu Valsts prezidenta reitingu sociālajās aptaujās, tomēr jau ilgstoši nespēj kopumā savākties, lai nelamātu aptiekāres, kuras nonākušas e-veselības sakarā līdzvērtīgā lomā kā par cenu neatbilstību pie preces un kasē tautas ieskatā atbildīgās galvenās vaininieces - lielveikalu kasieres. Nav dzirdēts, ka Latvijā deviņdesmit deviņos gados sabiedrība būtu iemācījusies, ka valsts politiku neveido ierindas darbinieki, bet vajadzētu šobrīd, piemēram, e-veselības sakarā, iedarbināt (aktīvi, reāli!) prokuratūru un citas tiesībsargājošās institūcijas.
Protams, nosvinēsim simtgades svinības; amatpersonas ar augstajiem reitingiem atkal kaut ko pamuldēs medijos, bet... vai mūsu valsts pašreizējajā formācijā ir patiesi kādam vajadzīga ilgtermiņā?!
Negatavās e-veselības darbības uzsākšana varbūt ir kauns Latvijas valdībai; tomēr vienlaikus tas ir arī kārtējais valdības triumfa pār Latvijas sabiedrību apliecinājums, zema sabiedrības brieduma kopumā kārtējais pierādījums. Žēl...
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
