Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām – tas viss nomāca kādu svarīgu faktu, ko pamanīja vien rūpīgi politikas vērotāji. Kārtējais algu paaugstinājums! Šoreiz Valsts prezidenta kancelejai (VPK).

Valsts prezidenta kanceleja 2023. gada budžetā pieprasīja 586 117 eiro kancelejas darbinieku atalgojuma palielināšanai, kaut gan amata vietu skaits nebija mainījies: to bija 61, valsts prezidentu ieskaitot. Uz raidījuma “Kas notiek Latvijā?” jautājumu - kāpēc tāds pieprasījums? - VPK atbildēja: “Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgam līmenim.” Tā sacīt, “kapacitātes stiprināšanai”, jo izskatās, ka bez šīs kapacitātes Valsts prezidenta kancelejas darbinieki drīz sāks pampt no bada. Bet konkurētspējīgais līmenis tomēr ir visai trekns.

Citas valsts iestādes uz tādām algām pat nevar cerēt. Laikam VPK ir tik ļoti prestižs darbs, ka nepieciešams arī attiecīgi augsts atalgojums? Izrādās, viss ir tieši otrādi. VPK Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane augšminētajam LTV raidījumam rakstiski atbildēja: “Darba slodzes un atalgojuma nesabalansētības dēļ pēdējos gados darba tiesiskās attiecības ar kanceleju ir pārtraukuši vairāki augsti kvalificēti darbinieki - juristi, konsultanti, komunikācijas speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, tehniskā nodrošinājuma speciālisti. Arī meklējot jaunus darbiniekus, kanceleja ir saņēmusi atteikumus nekonkurētspējīgas darba samaksas dēļ.”

Interesanti, ar kādu valsts pārvaldes amatu algām tika salīdzinātas šīs “nekonkurētspējīgās algas”, vidēji - 4368 eiro mēnesī? Šāda samaksa valsts pārvaldē ir ļoti augsta, tā apsteidz Valsts kancelejas un Augstākās tiesas darbinieku algas. Algas atpalicējos palikuši arī Saeimas darbinieki... Būtu interesanti uzzināt arī, kuri bijuši tie superprofesionāļi - juristi, komunikācijas speciālisti utt. -, kas aizgājuši “zemās algas” dēļ? Un kuri ir atteikušies nākt, kad tos aicināja Valsts prezidenta kanceleja?

Bet daži joprojām ir palikuši, jo viņus acīmredzot apmierina “nekonkurētspējīgā darba samaksa”. Piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis un Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte - ar atalgojumu no 5189 līdz 5986 eiro. Publiski pieejama arī informācija par to, cik saņem prezidenta padomnieki: vidēji 4299 eiro mēnesī. Nez, cik intensīvs ir šo padomnieku darbs un cik vērtīgus padomus viņi ir devuši valsts prezidentam? Reizēm gan izskatās, ka šie padomi ir bijuši, maigi sakot, tizli...

Varam vien iedomāties, kādas trauksmes sirēnas ir ieslēgušās “mazo algu” saņēmēju galvās, jo jauna valsts prezidenta ievēlēšanas gadījumā šis kancelejas sastāvs - visticamāk - tiks nomainīts. Un varbūt pat skaitliski samazināts, jo nav skaidrs, kas šajā kancelejā darāms, piemēram, deviņiem komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālistiem vai astoņiem speciālistiem, kuri nodrošina valsts prezidenta padomnieku atbalstu - lai arī ko tas nozīmētu.

Lai nezaudētu silti ieziepētās vietas, iespējams, ka svarīgākie kancelejas darboņi veic visu iespējamo, lai viņu dienaskārtībā nekas nemainītos, proti, lai savā vietā paliktu Egils Levits un lai savā vietā līdz ar to paliktu arī kancelejisti.

Viens otrs politisko intrigu vīšanas un politpirkšanas/pārdošanas speciālists šajā kancelejā ir pat neatsverams, jo vajag taču nodrošināt pareizos varas akcentus: tāpat kā Latvijas valdību vada Valsts kanceleja (to īpaši skaidri varējām vērot kovidlaikā), izskatās, ka arī valsts prezidenta institūciju vada Valsts prezidenta kanceleja. Nu kas gan var būt labāks par šo?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...