Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau nepilnu pusgadu pēc stāšanās valsts prezidenta amatā Egils Levits, kurš pēc ievēlēšanas solīja tiesiskumu un solidaritāti, ir uz nodokļu maksātāju rēķina sarīkojis savu privātbaļļuku – klases salidojumu Rīgas pils Čakstes zālē, bet pēc šī fakta atklāšanas mēģinājis izblēdīties, to uzdodot par „tikšanos ar personām, ar kurām kopā mācījies”, lai uzklausītu viņu „viedokli par Latvijas nākotnes attīstības iespējām”, kā arī „iepazīstinātu ar savām kā valsts prezidenta darbības prioritātēm”. Pietiek.com publicē fragmentus no vienas jaunās grāmatas „Valstsgribis” nodaļas, kas apraksta šo izteiksmīgo gadījumu no Egila Levita prezidentūras melu un kampšanas ceļa sākuma. 

“Labdien! Decembrī Levits sasauca klasesbiedru saietu pilī. Ziņās nemanīju, ka tiktu pieminēts šis fakts. Viens klasesbiedrs ir mans attāls paziņa, varu precizēt, ja nepieciešams. Ar cieņu – jūsu lasītājs Juris.”

Pirmajā mirklī un arī labu laiciņu pēc tam šķiet pilnīgi pašsaprotami, ka šis 2020. gada janvāra sākumā – tātad pusgadu pēc Egila Levita stāšanās valsts prezidenta amatā – saņemtais vēstījums ir kāds no daudzajiem izdomājumu un fantāziju e-pastiem, kādus šīs grāmatas autoriem ir nācies lasīt diezgan regulāri.

Jā, nenoliedzami, šī pusgada laikā Egils Levits jaunajā amatā pat saviem visaklākajiem atbalstītājiem ir licis aizdomāties – vai tik tiešām viņš, profesionālās vajadzīgo cilvēku apjūsmotājas Māras Zālītes nepilnu gadu iepriekš bilstajiem vārdiem izsakoties, būs tas, kurš spēs ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos visus putnus ar nošļukušiem knābjiem.

Visu ko pašpasludinātais “nācijas tēvs” un “visas tautas prezidents” šajā laikā ir sastrādājis. Gan inaugurācijas pasākumu pārvērtis par personisku ballīti uz valsts rēķina, gan pieprasījis savai kancelejai milzīgu finansējuma palielinājumu, gan salicis padomnieku amatos ģimenes draugus un vienkārši mazizglītotus iztapoņas, gan paspējis sabiedrībai norādīt, kas tik viss nav tās darīšana, gan vispār izrādījies vairāk runātājs nekā darītājs.

Taču, no otras puses, Egils Levits savas prezidentūras pirmajā pusgadā vienmēr ir turējies rāmjos – izticis bez skandāliem, pareizās situācijās runājis pareizas lietas, starptautiskos pasākumos izskatījies tīri ciešami. Jā, nodokļu maksātāju nauda kancelejā ir plūdusi kā pa reni, bet – tā jau tāda parasta lieta. Ar vārdu sakot, pietiekami pieklājīgs nomenklatūras prezidents.

Tāpēc jo eksotiskāk izklausās nezināmā “lasītāja Jura” atsūtītā ziņa – šķiet vienkārši neticami, ka vienmēr solīdais un nosvērtais valsts prezidents, kuram tā patīk runāt par augstiem valstiskiem principiem, būtu sadomājis sarīkot absolūti privātu pasākumu vienā no valsts, tā sacīt, “visvalstiskākajiem” objektiem – Rīgas pilī. Turklāt nevis vienkārši pilī – e-pasta autors norāda tieši uz Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdā nosaukto zāli.

Viena lieta – savulaik valdības mājas pagrabā ierīkotā pirts, tie tomēr bija trakie deviņdesmitie gadi. Bet tagad – nu, nē, neiedomājami, ka valsts galva sarīko privātballīti kādā no Rīgas pils zālēm un kopā ar ballītes viesiem līksmi iedzer un uzkož uz valsts rēķina. Jā, ar tiem pašiem ļaudīm, kuri skolas laikā, kā atstāsta kāds skolasbiedrs, ir viņu apveltījuši ar pendelēm un saukājuši par žīdu.

Kārtības labad “lasītājam Jurim” – skaidrs, ka vārds ir izdomāts un e-pasta adrese ir, tā sacīt, vienreizējai lietošanai, – tomēr tiek aizrakstīts standarta tekstiņš: tā un tā, paldies par informāciju, varbūt varat pastāstīt kaut ko sīkāk? Aizrakstām – un aizmirstam.

Atbilde atnāk pēc vairākām dienām un liek aizdomāties, ka varbūt kaut kas Rīgas pilī decembra beigās tiešām varētu būt noticis. “Lasītājs Juris” tagad min gan vārdus un uzvārdus, gan tālruņa numurus, gan vēl šādas tādas detaļas. Lai cik joprojām neticama šķistu doma par solīda prezidenta Rīgas pilī sarīkotu privātballīti, lai saviem kādreizējiem ņirgām klasesbiedriem palielītos – re, re, kā es esmu pacēlies! –, tomēr pārbaudīt vajag.

Atrast Egila Levita bijušos klasesbiedrus no Rīgas 2. vidusskolas (tagad 2. ģimnāzijas) cilvēkam no malas nav viegli. Gandrīz nevienam nav profila ne Facebook, ne Twitter, ne Instagram. Tie nedaudzie, kuriem ir profili sociālajos tīklos, tos lieto reti un, kā rāda ieraksti, nav tos apmeklējuši nedēļām un pat mēnešiem ilgi. Rīgas 2. ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis atklāj, ka neviens no Levita skolotājiem vairs neesot šajā saulē. Skola gan ļoti lepojas, ka tajā mācījusies valsts augstākā amatpersona, tomēr neko sīkāk par viņu un viņa skolas gaitām neizdošoties pastāstīt.

Tomēr, pateicoties “lasītāja Jura” sniegtajām ziņām, dažus bijušos Egila Levita klasesbiedrus izdodas sazvanīt. Aicināti pastāstīt, kāds tagadējais prezidents bijis skolas laikā, gandrīz visi ir nerunīgi. Viņiem vispirms esot jāpalūdz viņam atļauja sniegt interviju. Tomēr viņu vidū atrodas arī runīgāki. Jautāti par neseno klases salidojumu, viņi neslēpj – jā, tāds bijis, turklāt tieši pēc Egila Levita ierosinājuma. Jā, tieši salidojums, nekas cits.

Nevienam no viņiem gan nešķiet dīvaini, ka salidojums noticis Rīgas pilī – vietā, ko par valsts budžeta līdzekļiem uztur nodokļu maksātāji, lai valsts augstākā amatpersona varētu rīkot dažādus valstiski nozīmīgus pasākumus. Salidojums esot bijis jauks, un tajā valdījusi draudzīga atmosfēra.

Kas klājis galdu un gādājis dzeramos, neviens nezina vai nav gatavs atklāt, līdz ar to paliek neatbildēts jautājums, vai cienastu par valsts līdzekļiem sarūpējis prezidents un viņa kanceleja vai arī tas bijis groziņu vakars, kurā ikviens uzaicinātais nesis uz Rīgas pili, ko nu sarūpējis, lai varētu Latvijas pirmā Valsts prezidenta vārdā nosauktajā zālē uzkost pats savu pīrādziņu. Arī par grādīgo dzērienu lietošanu neviens atbildēt nevēlas. “Ja nu arī bija kāds šampanietis vai kas kreptīgāks, kas tur liels. Tas taču bija klases salidojums, nevis oficiāla pieņemšana,” saka viens no runīgākajiem.

Viņš arī atklāj, ka skolas laikā Egils Levits bijis visai noslēgts, īpaši draudzības kontaktus nav uzturējis, labi un pat ļoti labi mācījies, nav īpaši izcēlies. Tomēr tagad esot bijis draudzīgs un labs sarunu biedrs. Viņš pats salidojumā esot gandrīz stundu runājies tieši ar Egilu Levitu, kuram interesējis, kā kuram klājas. Vai par valsti arī runāts? Nē, tikai par privātām lietām, kāda nu tur valsts.

Viens no runātīgākajiem pauž gatavību arī sīkāk pastāstīt par Egilu Levitu un viņa skolas gaitām, bet ne telefonsarunā. Esot jātiekas. Turklāt pirms tam viņam esot jāpalūdz tagadējam prezidentam atļauja, vai vispār drīkst sniegt interviju. Vienojamies, ka sazvanīsimies pēc pāris dienām, lai sarunātu intervijas laiku.

Pēc kāda laika no runīgā bijušā klasesbiedra pienāk īsziņa. Viņš neatceroties, kā zvanītāju sauc. Šīs grāmatas līdzautore paskaidro, ka ir žurnāliste, un uzraksta savu vārdu un uzvārdu. “Kā es varu zināt, ka esat žurnāliste, nevis krāpniece,” vēsta nākamā pienākusī īsziņa. Tiek paskaidrots, ka būs iespējams uzrādīt Žurnālistu savienības biedra karti. Šķiet, ka šis arguments viņu nepārliecina, un pēc šīs īsziņas sarakste pārtrūkst. Visi nākamie mēģinājumi sazvanīt izrādās neveiksmīgi – runīgais klasesbiedrs uz zvaniem vairs neatbild.

Tā nu beigu beigās neatliek nekas cits, kā rakstīt jau kārtējo oficiālo informācijas pieprasījumu Valsts prezidenta kancelejai – lietišķi, skaidri, bez aplinkiem. Lai gan jautājumi nav sarežģīti, atbilžu sagatavošana Egila Levita kancelejai prasa apmēram divas nedēļas – un jau tas vien ir nedaudz aizdomīgi. Līdzšinējā pieredze liek domāt: ja dūmi būtu bez uguns, kancelejas vadība bez kādas vilcināšanās atcirstu – kādas gan blēņas jūs mums te prasāt.

Kad atbilde uz informācijas pieprasījumu beidzot tiek sniegta, tā ir… nu, teiksim tā, savdabīga.

Pirmais un galvenais, protams, ir šķietami neiespējamā fakta atzīšana. Aiz garumgarajām juridiskajām frāzēm, piesauktajiem spriedumiem un frāžainās izlocīšanās ir skaidri un nepārprotami izlasāms – jā, Egila Levita bijušo skolasbiedru pasākumiņš Rīgas pilī tiešām ir noticis, un nodokļu maksātāji par to tiešām ir samaksājuši no savas kabatas.

Tiesa, ar to arī atklātība ir beigusies, un, piesedzot savu priekšnieku, Egila Levita kanceleja cenšas noklusēt gan to, kad tieši salidojums noticis, cik ilgu laiku turpinājies un kādas tieši telpas izmantotas, gan to, kas ierosinājis un izlēmis privātpasākumu rīkot tieši Rīgas pilī.

Tā vietā no prezidenta kancelejas vadības sagatavotās informācijas var noprast – tās ieskatā it viss, ko dara Egils Levits (bez fizioloģiska rakstura piemēriem iztiksim), ir uzskatāms par valsts augstākās amatpersonas pienākumu pildīšanu – un noteikti jau pilnīgi viss tas, kas tiek “plānots atbilstoši valsts prezidenta darbības prioritātēm”.

Vai valsts prezidenta privātballītes rīkošana atbilst normatīvajos aktos noteiktajam Rīgas pils telpu izmantojumam? Te “tiesiskuma pīlāra” un “pagrabu izmēzēja” kanceleja bez kādiem kompleksiem paskaidro: vispār nepastāv noteikumi par to, kā būtu izmantojamas Rīgas pils telpas, un mēs arī nebūt neplānojam tādus radīt – mums ir labi tā, kā ir pašlaik. Kā vēlamies izmantot, tā arī izmantojam un izmantosim.

Vēl paliek jautājums par to, cik tieši Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksāja valsts prezidenta privātballītes sarīkošana Rīgas pilī. Cik izēda, cik izdzēra, cik šķīvjus saplēsa, cik izmaksāja apkalpojošais personāls? Un arī te “tiesiskuma pīlāra” padotie bez kādiem kompleksiem atbild – mums nav ne jausmas! Mēs gluži vienkārši šādām lietām naudu neskaitām! Un viss…

Vēl vairāk, Egila Levita kanceleja skaidri pasaka: mēs esam tie, kas izlems, kuri sabiedrības pārstāvji un kādā apmērā ir tiesīgi pieprasīt no mums informāciju par mūsu un jo īpaši “paceltā orgāna” darbību, budžeta naudas izmantošanu un citiem jautājumiem, un, ja mums nepatiks tas, kā jūs šo informāciju esat izmantojis, tad…

Tā kā “īstie” mediji pret šādu nostāju neprotestē un gļēvi klusē, likumsakarīgi jau pēc pāris gadiem pienāk brīdis, kad Egila Levita kanceleja arī tos jautājumā par, piemēram, prezidenta “komandas” saņemtajām prēmijām vienkārši pasūta ratā.

Droši vien te vēl varētu turpināt izjautāšanu, varētu pat vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā, taču lielos vilcienos viss tāpat ir skaidrs, it īpaši,ņemot vērā kāda izbijuša Egila Levita skolasbiedra atmiņu stāstījumu par skolas laikiem – izsmieklu, ņirgām, dunkām, pendelēm un saukāšanu par žīdu.

Ar vārdu sakot, parasts cilvēkstāsts: pusebreju puika izauga, kļuva par “konstitucionālo orgānu” un nolēma, ka ir pienācis laiks kādreizējiem ņirgām un to līdzjutējiem parādīt – re, kā es esmu pacēlies! Nolēma – un arī parādīja. Pusaudža gadu pāridarījumi ir īpaši sāpīgi, un varētu padomāt – kas tur slikts, ja cilvēks seko psihoterapeita padomiem un uzliek kārtīgu ielāpu kādreizējām brūcēm un brūcītēm.

Taču ir citas un daudz nopietnākas lietas, ko uzrāda šis atgadījums nieka pusgadu pēc Egila Levita stāšanās pie valsts prezidenta pienākumu pildīšanas. Un tas, ka kādreizējais apceltais, apppendeļotais puika tagad savas dvēseles rētas un skolas gados radušos kompleksus mēģina sadziedēt uz nodokļu maksātāju rēķina, vēl ir tas mazākais.

Pusgadu pēc Egila Levita prezidentūras sākuma nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka valsts prezidenta amatā ir stājies cilvēks, kurš uzskata valsts maku par savējo un par pašsaprotamu lietu – apmaksāt savas visdažādākās personiskās vajadzības no nodokļu maksātāju kabatas.

Tāpat valsts prezidenta amatā ir stājies cilvēks, kurš acīmredzami uzskata, ka ir nesalīdzināmi pārāka būtne par visiem šiem viņam apkārt esošajiem nožēlojamajiem plebejiem. “Amata sūtība un uzdevumu kopums, kā arī realizācijas līmenis šo konstitucionālo orgānu paceļ pāri visiem citiem” – tas nav tikai neveikls, smieklīgs izteikums vai prezidenta kancelejas priekšnieka slēpta sabotāža. Tā ir pārliecība.

Vēl valsts prezidenta amatā ir stājies cilvēks, kurš acīmredzami ir gatavs melot pēc vajadzības – vai arī uzdot melot saviem padotajiem. “Viltvārdī” atspoguļotie Egila Levita meli par savu biogrāfiju, kā izrādās, nav tikai negadījums – jau gadījums ar ballīti Jāņa Čakstes zālē apliecina, ka pat visneveiklākie un nepārliecinošākie meli tiek uzskatīti par derīgu komunikācijas metodi.

Un šis vēl ir tikai sākums. Līdz šim pieklusinātā mantkārība, negausība un pāri visam lepnība ir tikuši pie leknas augsnes.

Visu nodaļu iespējams noklausīties Lato Lapsas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=APKTB1vjPMQ&t=372s

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...