Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas “Saskaņa” vadītājs Jānis Urbanovičs 8. janvāra Neatkarīgajā pauda šādu viedokli: “Vienmēr esmu vairījies kritizēt valsts prezidentu. Neatkarīgi no personālijām, kas šo amatu nes, tas ir Latvijas simbols, līdzīgi kā karogs vai himna. Taču pašlaik dzīvojam tik sarežģītā laikā, ka vajag ne tikai simbolu, bet arī līderi.

Kā apliecina vērtējumi socioloģiskajās aptaujās, pilsoņu un prezidenta viedokļi nesakrīt daudz būtiskākās lietās par svētku anturāžu. Un tas ir ļoti slikti mūsu demokrātijas sistēmā, kur tieši prezidentam vajadzētu būt līdzsvarotājam, kad valdošā koalīcija sāk piemirst par pienākumiem pret saviem pilsoņiem. Taču Levita personā nevis tauta, bet gan valdošā koalīcija ir ieguvusi sev pilnībā lojālu advokātu.”

“Saskaņa” Saeimā ir opozīcijā, un Urbanoviča teikto varētu uzskatīt par politisku retoriku. Taču ir lietas, kuras (protams, ievērtējot statistisko kļūdu) var izmērīt.

Neatkarīgā ik gada nogali pētījumu centram SKDS pasūta pētījumu “Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām un politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums”.

Šajā pētījumā atklājas, ka valsts prezidenta institūcijai sabiedrības uzticēšanās ir mīnus 37,3. Pagājušajā gadā šis skaitlis vēl bija mīnus 12,7. Rakstu lasiet šeit.

Jau pērngad, ieraugot 12,7, politikas eksperti šausminājās par to, ka uzticēšanās valsts prezidenta institūcijai ir tik zema. Bet nu ko lai saka tagad, kad tā pikē tieši purvā? Vai tā ir spožā zvaigzne, kurai bija jāapgaismo visi nošļukušie knābji līdz pat tālākajiem beztiesiskuma kaktiem? Kā tas tā varēja gadīties?

Egils Levits taču nāca ar ļoti lielu sabiedrības uzticēšanās kredītu. Lai gan mūsu valstī prezidentu ievēlē parlaments, sākotnēji arī tauta viņam visnotaļ uzticējās un uz viņu cerēja.

Taisnība, ka pēdējo divu gadu tēma ir drūma - Latviju skar pandēmija un tai pakārtotās krīzes dažādās jomās. Taču šādos apstākļos tieši no valsts prezidenta varētu gaidīt uzmundrinājumu, mierinājumu, dažādu sašķeltās sabiedrības grupu saliedēšanu. No viņa varētu gaidīt iestāšanos par tautu gadījumos, kad vara tai dara pāri. No viņa gribētos stāšanos likuma un Satversmes sardzē. Galu galā viņš pats vēl pirms kļūšanas par valsts prezidentu piedalījās Satversmes preambulas izveidē.

Sabiedrībai ir vēlmes, taču valsts prezidenta institūcija no tām kaut ko apmierina gaužām maz.

Par valsts prezidenta institūciju dzird, ka tai būs lielākas algas un budžeta tēriņi, kas atbilst viena laba teātra gada izdevumiem. Par valsts prezidenta institūciju dzird, ka Rīgas pilī būs jauns, balts flīģelis... Vai lai veselības ministram Danielam Pavļutam būtu, uz kā spēlēt sēru maršu aizsaulē aizgājušajiem kovida, vēža, infarktu un insultu pacientiem?

Jā, bija viens gadījums, kad Egils Levits aizstāvēja Satversmes tiesu un paziņoja, ka tās spriedumi ir jāpilda. Saeimas deputātu vairākums bija pieņēmis tādas likuma normas, kuras bija pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu par Varakļānu un Murmastienes pagastu. Tamdēļ valstī bija izcēlusies “konstitucionālā krīze”.

Toreiz partiju vadītāji valsts prezidentam paklausīja un likumu pārtaisīja.

Taču nekāda konstitucionālā krīze nav cēlusies no tā, ka Tieslietu ministrijas struktūra nepildīja vēl 2019. gada 7. novembrī Satversmes tiesas pieņemto spriedumu lietā “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”. Šā sprieduma nosacījumu izpildes pēdējais termiņš bija pagājušā gada 1. maijs. Šo lietu valsts prezidents laikam nemaz nepamanīja.

Bet novembrī Saeima nepamanīja valsts prezidenta prasību novērst pretrunas likumos saistībā ar veselības aprūpē strādājošajiem solītā algu pieauguma neizpildi.

Bet, ja jau valsts prezidents nepamana vai viņu nepamana, tad diezin vai viņam sabiedrībā var būt īpaši liela uzticība.

Egils Levits regulāri prot pateikt ko tādu, kas ir no sērijas “tie, kas būs nomiruši, tiem Ziemassvētku nebūs”.

“Puse no mūsu iedzīvotājiem ir vakcinēti, otra puse - nav vakcinēti. Tie, kas ir vakcinēti, tie ir daudz vairāk pasargāti. Savukārt tie, kas nav vakcinēti, tos tagad kovids ņem priekšā pa pilno,” šogad novembrī sacīja prezidents.

Viņa izteicieni vēl nebūtu tas reitingu graujošākais - tie mēdz izsaukt smieklus, tie rada humoru, memes internetā. Arī jaunvārdu radīšana nav nekas slikts. Bet bija, piemēram, gadījums jūlijā, kad Egils Levits sacīja, ka, ja kāds apdraud citu cilvēku, tur viņa cilvēktiesības beidzas. Nu diezin vai tieši valsts prezidentam bija tā jārunā, un diezin vai tas iedvesmoja un skubināja nevakcinētos skriet vakcinēties. Vai nebija drīzāk otrādi? Kaut kā ne visai vietā un laikā tas skanēja.

Pagājušā gada maijā, sagaidot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi tika piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.

Ordeņus saņēma arī 12 žurnālisti, no kuriem lielākā daļa bija Ordeņu kapitula kancleres, kādreizējās “Dienas” galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes ideoloģiskie adepti un propagandisti. Ar to Egils Levits un Sarmīte Ēlerte devalvēja Triju Zvaigžņu ordeņa vērtību līdz suvenīram - līdz kafijas krūzītei ar firmas logo, ko priekšniecība izdala saviem korporatīvajiem padotajiem.

Gadījumos, kad ir kādi strīdi starp premjeru Krišjāni Kariņu un viņa partneriem valdībā, Egils Levits nostājas Kariņa pusē un izsaka gandrīz neslēptus draudus “nepareizajiem” ministriem. Demonstratīvi.

Tātad var uzskatīt, ka valsts prezidenta institūcija strādā kā advokatūra - ja ne visai valdošajai koalīcijai, tad valdošās koalīcijas valdošākajai daļai nu gan. Egils Levits sanāk tāds kā 101. Saeimas deputāts, tikai ar to atšķirību, ka tauta par viņu nav balsojusi.

Dažādu izteikumu, rīcības vai bezdarbības kopuma rezultāts ir mīnus 37,3 - Egils Levits tik tālu ir diskreditējis valsts prezidenta institūciju!

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...