Egle: Valdība par budžeta grozījumiem ar sociālajiem partneriem nekonsultējās
B. Rulle22.02.2011.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Otrdien notikumi ap šā gada budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā risinājās strauji. Pusdienlaikā tika panākta politiska koalīcijas vienošanās, bet pēcpusdienā par priekšlikumiem aiz slēgtām durvīm jau lēma valdība. Informācija par konkrētiem konsolidācijas priekšlikumiem gan vēl otrdien vakarā bija neskaidra, taču no premjera Valda Dombrovska (Vienotība) medijiem atzītā izrietēja, ka lielākais uzsvars likts nevis uz budžeta izdevumu samazināšanu, bet gan uz ieņēmumu palielināšanu, no 1.jūlija ceļot akcīzes nodokļus, atceļot samazināto PVN likmi dabasgāzei un palielinot nodokļus tā sauktajiem nebanku kredītiem. Tas faktiski nozīmē, ka valdības piedāvājumā budžeta konsolidācija lielākoties tiks uzkrauta uz patērētāju, uzņēmēju – nodokļu maksātāju - pleciem, nevis īstenota uz valsts budžeta tēriņu samazināšanas un ilgstoši piesaukto strukturālo reformu rēķina.
Vai otrdien pieņemtie budžeta konsolidācijas priekšlikumi ir saskaņoti ar sociālajiem partneriem un kāds ir viņu vērtējums, Pietiek komentē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes locekle, Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle (attēlā).
„Valdība bija apņēmusies pati piedāvāt konsolidācijas pasākumus, sākotnēji to izdarīja Vienotība, tagad, acīmredzot, to ir izdarījuši abi valdības partneri.
Šobrīd ir tā, ka mēs kā valdības sociālie partneri ar šiem priekšlikumiem neesam iepazīstināti, valdība ar mums par tiem nekonsultējās, un mums visiem būs interesanti ar tiem sīki iepazīties un izvērtēt. Šobrīd mēs zinām tikpat daudz, cik mediji un pārējā sabiedrība.
Mums tikai tagad, pēc koalīcijas un valdības lēmuma, tiks dota iespēja šos konsolidācijas priekšlikumus izvērtēt, un ceru, ka mums būs arī dota iespēja izteikt tālākus ieteikumus, uzdot jautājumus, reaģēt un pārrunāt šos priekšlikumus ar valdību.
Nākamajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē [10.martā] šis budžeta konsolidācijas jautājums ir ielikts dienaskārtībā, un tad mēs arī, ceru, varēsim šos konsolidācijas pasākumus izrunāt.
Svarīgākais ir tas, ka šobrīd mums ir jāsaprot, kādas vēl tālākas sarunas valdībai ir ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo pirmās nakts tiesības jau būs viņiem, un pēc tam arī kopīgi varēsim vērtēt, kas no tā aizdevējiem liekas pieņemams vai neliekas, un kāds būs sociālo partneru viedoklis.
Šajā gadījumā šie valdības priekšlikumi bija tāda ar sociālajiem partneriem nesaskaņotu konsolidācijas piedāvājuma radīšana. Zināmā mērā mēs ļāvām valdībai un abām koalīcijas partijām improvizēt, jo pagājušajā gadā tikai puse no sociālo partneru priekšlikumiem tika ņemti vērā. Tāpēc tagad mūsu nostāja bija – nu, tad pagaidīsim, kas būs tas, ko valdība piedāvās.
Tagad, kad valdība ir vienojusies par saviem konsolidācijas priekšlikumiem, kurus, ceru, mēs jau tuvākajā laikā ļoti konkrētā formā saņemsim, īstā diskusija tikai sāksies, vērtējot, vai valdības piedāvājums ir pieņemams, un attiecīgi arī reaģējot.”
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.