Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām
LBDMIAB23.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi, vai vispār pats vīruss ir īsts un vai tas nav cilvēka radīts, bet šoreiz ne par to. Ir vērts padomāt par to, vai Latvijā valdības lēmums martā izsludināt ārkārtas stāvokli vispār ir likumīgs un atbilstošs cilvēktiesībām.
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības (LBDMIAB) ieskatā valdības lēmums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu nonāk pretrunā ar cilvēktiesībām. LBDMIAB vērsās tiesā.
2020. gada 3. aprīlī biedrība iesniedza prasības pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā pret Latvijas Republikas Ministru kabinetu par ārkārtas stāvokļa jeb Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un uz tā pamata izdoto noteikumu atcelšanu.
2020. gada 14. aprīlī LBDMIAB saņēma tiesas lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības līdz trūkumu novēršanai. Šā gada 7. maijā LBDMIAB šos trūkumus novērsa, iesniedzot Tiesā nepieciešamo informāciju.
2020. gada 19. maijā Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams pieņēma lēmumu atzīt par neiesniegtu pieteikumu par Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un uz tā pamata izdoto noteikumu atcelšanu.
Šā gada 1. jūnijā LBDMIAB par šo Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama lēmumu ir cēlusi blakus sūdzību apgabaltiesā.
Papildus LBDMIAB vērsās Eiropas Parlamentā ar lūgumrakstu, kurā ierosina izstrādāt Eiropas Savienības līmenī vienotu likumdošanu, kura noteiktu, kā būtu nepieciešams rīkoties situācijā, kad Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs ir augsta kādas bīstamas infekcijas slimības izplatība.
Kopējā likumdošana, direktīvas vai citi normatīvie akti nedrīkstētu nonākt pretrunā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem. Ņemot vērā, ka dažādu slimību izraisītas epidēmijas un pandēmijas parasti neaprobežojas tikai vienas valsts ietvaros, tad ierobežot tamlīdzīgu slimību izplatību, būtu nevis katras atsevišķas dalībvalsts kompetence, bet gan šādi jautājumi būtu jārisina vienotā – Eiropas Savienības līmenī.
Lūgumrakstā minēts, ka Latvijas Republikas Ministru kabinets, lai ierobežotu koronavīrusa jeb Covid 19 izplatību, šā gada 12. martā izdeva rīkojumu Nr. 103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. LBDMIAB ieskatā šis Ministru kabineta rīkojums nonāk pretrunā ar vairākiem ANO vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pantiem.
Papildus tam Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pirmsšķietami pārkāpj ES Pamattiesību hartas 6. pantu, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz personas brīvību un drošību.
Latvija neilgi pēc neatkarības atjaunošanas ir pievienojusies vairākiem starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos, tai skaitā ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai.
Faktiski, LBDMIAB ieskatā Latvija ir nonākusi situācijā, ka saistībā ar Covid 19 izplatību tās valdība ir pieņēmusi rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šis rīkojums pirmsšķietami nonāk pretrunā ar ANO vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.
Šā gada 30. jūnijā biedrība saņēma atbildi no Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājas, kurā biedrība tiek informēta, ka Eiropas Komisija tiks lūgta veikt izmeklēšanu šajā jautājumā. (Vairāk informācijas par šo tēmu var uzzināt https://ej.uz/ValdibasGenocids )
LBDMIAB cer, ka taisnība uzvarēs un Latvijas valdība būs spiesta ikvienam izmaksāt kompensācijas par mākslīgi radīto dīkstāvi, darba zaudēšanu un citiem zaudējumiem, ko ir radījis valdības lēmums izsludināt ārkārtas stāvokli.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
