Eiropas kustības priekšnieks neprasmīgi mēģina izmeloties par Eiropas cilvēka balsojumu
Pietiek lasītājs29.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuriem ir kaut jel kādas ilūzijas par procedūru, kādā tiek izraudzīts ikgadējais Eiropas cilvēka Latvijā nosaukuma ieguvējs (šogad – Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova), atliek sociālajā tīklā Twitter palasīties, cik neprasmīgi un nožēlojami Eiropas kustības Latvijā priekšnieks Andris Gobiņš izlokās, kad viņam uzdod skaidru jautājumu par balsošanu.
Jānis Hermanis:
Un nekur, nevienā vietā - ne vārda par to, cik cilvēku piedalās „sabiedriskā” balsojumā..
Agnese Lāce:
Varbūt Andris Gobiņš zinās teikt.
Ansis Egle:
Jāpiekrīt, ka sabiedriskā balsojuma izpildījums ir - kā lai maigāk pasaka - ...
Andris Gobiņš:
Katru gadu ir kāds, kam rezultāti nepatīk. Tiesa, šogad agresivitātes līmenis ir augstāks, diskreditēšanas mēģinājumi lielāki nekā citus gadus. Satversmes tiesas priekšsēdētāja ļoti pamatoti citā izdevībā atgādināja, ka daudzi vēl nav pārvarējuši kaujas sunim līdzīgo audzināšanu.
Jānis Hermanis:
Es uzdevu konkrētu jautājumu par balsotāju skaitu. Un kā tiek nodrošināts, ka viena persona nevar nobalsot vairākkārt? Ja balsojums tiek nosaukts par sabiedrisku, tad būtu vēlams, lai sabiedrībai būtu iespēja saņemt šādas atbildes.
Andris Gobiņš:
Neplānoju publiski vai citā veidā šos jautājumus apspriest, bet katrā laikā un labprāt uzklausīšu ierosinājumus, kā balsošanas sistēmu uzlabot. Pilnīgi skaidrs, ka nav vienas vienīgas, labākās sistēmas. Ja rūpes patiešām ir par balsošanu, jūs visi ļoti labi zināt, kā mani atrast.
Otto Ozols:
Es reiz tiku iekļauts šajā balsojumā. Kopumā tas ir politizēts farss, necaurskatāms, balsotāju daudzums niecīgs. Pati ceremonija ir liekulības izrāde. Pasākumu organizē Andris Gobiņš, kurš atbalsta korumpētus politiķus.
Burtniece:
Vietnei, kur bija jābalso, - http://visidati.lv jau nav nekādas autentifikācijas prasības, to katrs skolēns var izmantot. Taču rezultātus kaut procentuāli var uzskatāmi rimbuļos demonstrēt - cik par kuru kandidātu % nobalsoja.
Andris Gobiņš:
Ziniet, man aizdomas, ka pat balsojumi ar e-parakstu šajā gadījumā nebūtu līdzējuši. Aicinu nākamajā gadā izmantot balsošanas iespēju. Virzīt jūsuprāt spēcīgākos kandidātus.
Ansis Egle:
Acīmredzami - uzdot jautājumus neklājas šajā jomā. Protaties, tumsoņas. Un vislabāk - klusējiet - ko jūs saprotat no īstenām Eiropas vērtībām, ja.
Andris Gobiņš:
Šķiet, ka rakstīju pretējo. Bet, lai paliek. Ja rūp balsojums, Jūs zināt, kā mani atrast. Patiešām labprāt uzklausīšu ierosinājumus.
Andrejs Faibuševičs:
Patiesībā rūp ne jau balsojums, bet tā pozicionēšana par reprezentatīvu sabiedrības viedokli. Jo tā tas nav, un patiesībā arī nekad nav bijis. Pie korektas definīcijas, ka tā ir šauras grupas nekontrolēta interešu izpausme - droši vien nevienam nebūtu iebildumu.
Jānis Hermanis:
Uzskatu, ka Andris Gobiņš ir godprātīgs un inteliģents cilvēks, jo labi pazīstu viņa radu loku. Šeit drīzāk ir gadījums, kad neliela arogantu ļaužu grupiņa sāk izmantot pasākuma formātu saviem politiskajiem mērķiem.
Otto Ozols:
Jāni, es arī reiz ļāvos vēlmju domāšanai un gribēju ticēt Andra Gobiņa godprātībai. No visas sirds un tā patiesi. Bet, kad es ieraudzīju viņa parakstu Zaigas Pūces atbalstam Sabiedrības integrācijas fonda vadītājas [amata] atbalstam, manas ilūzijas sabruka. Viņas reputācija ir skaidri ierakstāma korpucijas grāmatās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
