Iesaki rakstu: 
Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Savienība izdeva ziņojumu, kas pretendēja uzrādīt milzīgo problēmu ar "plaši izvērsto" vardarbību pret sievietēm. (http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2014-vaw-survey-main-results_en.pdf) (http://goo.gl/skMgPA)
Ziņojumā tik daudz problēmu uzstādījumu, ka iznāk vesela grāmata. Šeit koncentrēsimies tikai uz apgalvojumu, ka vismaz viena no 20 sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem, tikusi izvarota.
Salīdzināsim skaitļus un datus. Turklāt izmantosim visus feministu pieņēmumus. (Jābrīdina, ka tāpēc, ka mēs pielietosim aritmētiku, dažas feministes šo nostādni varētu uztvert kā sieviešu apspiešanu.)
Feministu pieņēmumi un metodoloģija
1. Nepastāvot viltus apsūdzības izvarošanā. Visas tās esot pamatotas. Nu, pieņemsim neiespējamo.
2. Par 90% no izvarošanām netiekot ziņots. Labi, pareizināsim šo skaitu ar 10.
3. Visi izvarošanas upuri esot sievietes. Pieņemsim, lai arī tas tā nav.
Tad nu esam piekāpušies feministu pieņēmumam, ka apdraudētas ir visas sievietes, nevis tikai dažas, kurām atgadījušies neveiksmīgi apstākļi.
Tā kā ES ziņojumā lietots formulējums par izvarošanu, sākot no 15 gadu vecuma, un zinot, ka lielākoties izvarošanas upuri ir vecumā no 15 līdz 45 gadiem, uzskatīsim, skaitli 30 par "vecuma logu".
Ņemsim visaugstāko skaitu no sūdzībām par izvarošanu pēdējo 10 gadu laikā, reizināsim to ar 10 (skat. pieņēmumu Nr.2) un tad vēl ar "vecuma loga" skaitli 30.
Aprēķini
Izvēlēsimies Grieķiju, Franciju, Spāniju un Krieviju. Krieviju salīdzināšanai, jo tā nav ES valsts. Grieķiju - lai iegūtu apskatu par valstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu.
1. Grieķija
Grieķijā policijai par izvarošanām visvairāk ir ziņots 2008. gadā - 232 gadījumi, (zemākais skaits bija 2013. gadā, ar 149 gadījumiem) [1].
Reizināsim to ar 10 un tad vēl ar 30.
Grieķijā ir 10,8 miljoni iedzīvotāju, tātad sieviešu skaits ir 5,4 miljoni. Tādējādi, aprēķins ir: 5,4 miljoni (kopējais sieviešu skaits) / (2320 * 30) = 77,58
Citiem vārdiem sakot, pat pielietojot feministu pieņēmumus, mēs varam secināt, ka Grieķijā izvaroja tikai vienu no 77 sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem. Labi, varbūt Grieķija nav tik lielisks piemērs. Pamēģināsim vēl vienu.
2. Spānija
Spānijā visvairāk ziņojumu policijai par izvarošanām bija 2011. gadā (tā saucamā džendera staļinisma laikā), kad tika iesniegtas 1513 sūdzības [2]. Atkal pieņemam, ka visas sūdzības ir patiesas, visi upuri ir sievietes, 90% no izvarošanām neesot reģistrētas, kas nozīmē, ka "īstais" skaitlis ir 15.130 gadā.
Spānija ir 46.700.000 iedzīvotāju, sieviešu skaits ir 23.350.000. Tādējādi, aprēķins ir: 23350000 / (15130 * 30) = 51.44
Tātad Spānijā izvaroja tikai vienu no 51 sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem, skaitlis, kas stāv ļoti tālu no tā skaitļa, kuru uzrādīja Eiropas Savienības ziņojumā.
Mēģināsim vēlreiz.
3. Francija
Saskaņā ar feministu avotu SOS Femmes no kopējā izvarošanas upuru skaita 30,2% ir sievietes, kas vecākas par 15 gadiem[3], pārējās ir meitenes un citi (t.i. vīrieši un zēni). Tāpēc, ka ES pētījums koncentrējas uz sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem, ņemsim tikai 30,2% no vislielākā skaita un atkārtosim procesu.
Visvairāk par izvarošanām ziņots policijai pagājušajā gadā - 8458 gadījumi. [4] Tādējādi 30,2% no 8458 ir 2555. Pēc feministu pieņēmuma, ka 90% no visiem izvarošanas gadījumiem ir nereģistrēti, gada rezultāts būs 25.550.
Francijā ir 66.610.000 iedzīvotāju, no tiem sievietes 33,3 miljoni.
33300000 / (25550 * 30) = 43,44.
Tātad, pat izmantojot feministu datus, kuri apkopoti Collectif Féministe contre le viol, mēs dabūjam divas reizes mazāku skaitli nekā Eiropas Savienības ziņojumā.
4. Krievija
Visvairāk par izvarošanām ziņots policijai Krievijā - 6978 [5]. Atkal pieņemam, ka visi upuri ir sievietes un tās ir 69780.
Krievijas iedzīvotāju skaits ir 143,7 miljoni, tātad sieviešu skaits ir 71.850.000.
71850000 / (69780 * 30) = 34,3.
Viena no 34, nevis viena no 20 sievietēm.
Secinājumi
Pat feministu uzpūsto standartu ietvaros apgalvojums par vienu no 20 sievietēm vienkārši ir meli. Un šie meli veido izvarošanas paranojas, veido bezgala aplamo ES politiku, kas nepamatoti palielina valsts varu pār mums visiem, pār mūsu dzīvēm un galu galā negatīvi ietekmē dzīvi visiem ļaudīm - iedvešot sievietēm bailes un naidu pret vīriešiem un iedvešot vīriešiem bailes no nepatiesām sieviešu apsūdzībām.
Jā, izvarošana tiešām ir neģēlīgs noziegums, un patiesiem tā upuriem ir vajadzīga palīdzība. Bet tas ir arī viens no retākajiem vardarbības veidiem Eiropā, un pēc statistikas sievietei Eiropa tomēr ir visdrošākā vieta.
Mēs nevaram nopietni runāt ne par dzimumu vienlīdzību, ne par vardarbības problēmām, kamēr dati un skaitļi tiek aprēķināti šādā femalgebriskā veidā vai vienkārši izfantazēti slimajās feministu galvās.
[1] http://www.statistics.gr/portal/page/portal/ESYE/PAGE-themes?p_param=A0601&r_param=SJU03&y_param=2012_00&mytabs=0
[2] http://www.interior.gob.es/documents/642317/1204854/Anuario_estadistico_2012_okkk.pdf/00ee01c7-3122-496a-a023-22829653e6c0
[3] http://www.sosfemmes.com/violences/viol_chiffres.htm
[4] http://www.planetoscope.com/Criminalite/1202-nombre-de-viols-commis-dans-le-monde.html
[5] Ibid.
[6] http://www.economist.com/news/international/21600713-un-offers-some-hints-how-avoid-being-bumped-dicing-death
Skaitļi un aprēķini pēc Lucian Vâlsan (AVFM).
***
Bēdīgi slavenā Andrea Dvorkina (Andrea Dworkin) ieņēmusi svarīgu vietu pasaules ļaunuma ģēniju plejādē. Viņa bija un arī pēc savas nāves paliek viena no mūsdienu feministu kustības stūrakmeņiem, viņas paradigma bija - "jebkurš heteroseksuālais dzimumsakars ir izvarošana" ("all heterosexual sex is rape").
Lielākā vai mazākā mērā feministes arī tiecas uz šo formulējumu. Izvarošanas jēdziens pastāvīgi tiek pārdefinēts.
No kurienes tad rodas šis apgalvojums, ka 90% gadījumos policija netiekot informēta par dzimumnozieguma izdarīšanu?
Izskatās, ka šis ES ziņojums ir balstīts tikai uz tendenciozām feministu intervijām. Gadu desmitiem ilgajā feminisma ideoloģijas veiktajā smadzeņu skalošanas rezultātā daudzām rietumvalstu sievietēm ir iedvesta izvarošanas histērija un aplami priekšstati par izvarošanu.
Sieviete iet naktī pa ielu, kādam nākas iet aiz viņas tajā pat virzienā - feminisma interpretācijā tas nozīmē izvarošanas mēģinājumu. Kāds pārpildītā busā nejauši pieskāries ķermenim - izvarošanas nodoms.
Kāds paskatījies uz viņu tā, ka savās domās viņu varējis nodēvēt par resnuli, stulbeni, vai neglīteni - vardarbība, tātad nav tālu līdz izvarošanai. Policijai nav vērts ziņot, jo likumdošanā vēl (pagaidām) par to kriminālatbildība nav noteikta.
Laiku pa laikam pat nākas dzirdēt par skaitli 1:3, t.i. izvarota tiekot katra trešā sieviete. Un ar šo indi neatlaidīgi tiek apmiglota sabiedrība. Ja jau tāds dedzīgs kultūrmarksisma ienaidnieks kā Kaspars Dimiters reiz uz šiem meliem uzrāvās (http://goo.gl/8YncJk), ko tad gan sacīt par citiem.
Ja kāds domā, ka loģikai un matemātikai šeit ir kāda nozīme, tas maldās. Feministes savā naida runā jūs nolamās par aritmētisko agresoru un uzskatīs, ka jūsu vieta ir pāraudzināšanas nometnē.
Foto no http://gendercommthebomb.files.wordpress.com
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
