Iesaki rakstu: 
Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Savienība izdeva ziņojumu, kas pretendēja uzrādīt milzīgo problēmu ar "plaši izvērsto" vardarbību pret sievietēm. (http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2014-vaw-survey-main-results_en.pdf) (http://goo.gl/skMgPA)
Ziņojumā tik daudz problēmu uzstādījumu, ka iznāk vesela grāmata. Šeit koncentrēsimies tikai uz apgalvojumu, ka vismaz viena no 20 sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem, tikusi izvarota.
Salīdzināsim skaitļus un datus. Turklāt izmantosim visus feministu pieņēmumus. (Jābrīdina, ka tāpēc, ka mēs pielietosim aritmētiku, dažas feministes šo nostādni varētu uztvert kā sieviešu apspiešanu.)
Feministu pieņēmumi un metodoloģija
1. Nepastāvot viltus apsūdzības izvarošanā. Visas tās esot pamatotas. Nu, pieņemsim neiespējamo.
2. Par 90% no izvarošanām netiekot ziņots. Labi, pareizināsim šo skaitu ar 10.
3. Visi izvarošanas upuri esot sievietes. Pieņemsim, lai arī tas tā nav.
Tad nu esam piekāpušies feministu pieņēmumam, ka apdraudētas ir visas sievietes, nevis tikai dažas, kurām atgadījušies neveiksmīgi apstākļi.
Tā kā ES ziņojumā lietots formulējums par izvarošanu, sākot no 15 gadu vecuma, un zinot, ka lielākoties izvarošanas upuri ir vecumā no 15 līdz 45 gadiem, uzskatīsim, skaitli 30 par "vecuma logu".
Ņemsim visaugstāko skaitu no sūdzībām par izvarošanu pēdējo 10 gadu laikā, reizināsim to ar 10 (skat. pieņēmumu Nr.2) un tad vēl ar "vecuma loga" skaitli 30.
Aprēķini
Izvēlēsimies Grieķiju, Franciju, Spāniju un Krieviju. Krieviju salīdzināšanai, jo tā nav ES valsts. Grieķiju - lai iegūtu apskatu par valstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu.
1. Grieķija
Grieķijā policijai par izvarošanām visvairāk ir ziņots 2008. gadā - 232 gadījumi, (zemākais skaits bija 2013. gadā, ar 149 gadījumiem) [1].
Reizināsim to ar 10 un tad vēl ar 30.
Grieķijā ir 10,8 miljoni iedzīvotāju, tātad sieviešu skaits ir 5,4 miljoni. Tādējādi, aprēķins ir: 5,4 miljoni (kopējais sieviešu skaits) / (2320 * 30) = 77,58
Citiem vārdiem sakot, pat pielietojot feministu pieņēmumus, mēs varam secināt, ka Grieķijā izvaroja tikai vienu no 77 sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem. Labi, varbūt Grieķija nav tik lielisks piemērs. Pamēģināsim vēl vienu.
2. Spānija
Spānijā visvairāk ziņojumu policijai par izvarošanām bija 2011. gadā (tā saucamā džendera staļinisma laikā), kad tika iesniegtas 1513 sūdzības [2]. Atkal pieņemam, ka visas sūdzības ir patiesas, visi upuri ir sievietes, 90% no izvarošanām neesot reģistrētas, kas nozīmē, ka "īstais" skaitlis ir 15.130 gadā.
Spānija ir 46.700.000 iedzīvotāju, sieviešu skaits ir 23.350.000. Tādējādi, aprēķins ir: 23350000 / (15130 * 30) = 51.44
Tātad Spānijā izvaroja tikai vienu no 51 sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem, skaitlis, kas stāv ļoti tālu no tā skaitļa, kuru uzrādīja Eiropas Savienības ziņojumā.
Mēģināsim vēlreiz.
3. Francija
Saskaņā ar feministu avotu SOS Femmes no kopējā izvarošanas upuru skaita 30,2% ir sievietes, kas vecākas par 15 gadiem[3], pārējās ir meitenes un citi (t.i. vīrieši un zēni). Tāpēc, ka ES pētījums koncentrējas uz sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem, ņemsim tikai 30,2% no vislielākā skaita un atkārtosim procesu.
Visvairāk par izvarošanām ziņots policijai pagājušajā gadā - 8458 gadījumi. [4] Tādējādi 30,2% no 8458 ir 2555. Pēc feministu pieņēmuma, ka 90% no visiem izvarošanas gadījumiem ir nereģistrēti, gada rezultāts būs 25.550.
Francijā ir 66.610.000 iedzīvotāju, no tiem sievietes 33,3 miljoni.
33300000 / (25550 * 30) = 43,44.
Tātad, pat izmantojot feministu datus, kuri apkopoti Collectif Féministe contre le viol, mēs dabūjam divas reizes mazāku skaitli nekā Eiropas Savienības ziņojumā.
4. Krievija
Visvairāk par izvarošanām ziņots policijai Krievijā - 6978 [5]. Atkal pieņemam, ka visi upuri ir sievietes un tās ir 69780.
Krievijas iedzīvotāju skaits ir 143,7 miljoni, tātad sieviešu skaits ir 71.850.000.
71850000 / (69780 * 30) = 34,3.
Viena no 34, nevis viena no 20 sievietēm.
Secinājumi
Pat feministu uzpūsto standartu ietvaros apgalvojums par vienu no 20 sievietēm vienkārši ir meli. Un šie meli veido izvarošanas paranojas, veido bezgala aplamo ES politiku, kas nepamatoti palielina valsts varu pār mums visiem, pār mūsu dzīvēm un galu galā negatīvi ietekmē dzīvi visiem ļaudīm - iedvešot sievietēm bailes un naidu pret vīriešiem un iedvešot vīriešiem bailes no nepatiesām sieviešu apsūdzībām.
Jā, izvarošana tiešām ir neģēlīgs noziegums, un patiesiem tā upuriem ir vajadzīga palīdzība. Bet tas ir arī viens no retākajiem vardarbības veidiem Eiropā, un pēc statistikas sievietei Eiropa tomēr ir visdrošākā vieta.
Mēs nevaram nopietni runāt ne par dzimumu vienlīdzību, ne par vardarbības problēmām, kamēr dati un skaitļi tiek aprēķināti šādā femalgebriskā veidā vai vienkārši izfantazēti slimajās feministu galvās.
[1] http://www.statistics.gr/portal/page/portal/ESYE/PAGE-themes?p_param=A0601&r_param=SJU03&y_param=2012_00&mytabs=0
[2] http://www.interior.gob.es/documents/642317/1204854/Anuario_estadistico_2012_okkk.pdf/00ee01c7-3122-496a-a023-22829653e6c0
[3] http://www.sosfemmes.com/violences/viol_chiffres.htm
[4] http://www.planetoscope.com/Criminalite/1202-nombre-de-viols-commis-dans-le-monde.html
[5] Ibid.
[6] http://www.economist.com/news/international/21600713-un-offers-some-hints-how-avoid-being-bumped-dicing-death
Skaitļi un aprēķini pēc Lucian Vâlsan (AVFM).
***
Bēdīgi slavenā Andrea Dvorkina (Andrea Dworkin) ieņēmusi svarīgu vietu pasaules ļaunuma ģēniju plejādē. Viņa bija un arī pēc savas nāves paliek viena no mūsdienu feministu kustības stūrakmeņiem, viņas paradigma bija - "jebkurš heteroseksuālais dzimumsakars ir izvarošana" ("all heterosexual sex is rape").
Lielākā vai mazākā mērā feministes arī tiecas uz šo formulējumu. Izvarošanas jēdziens pastāvīgi tiek pārdefinēts.
No kurienes tad rodas šis apgalvojums, ka 90% gadījumos policija netiekot informēta par dzimumnozieguma izdarīšanu?
Izskatās, ka šis ES ziņojums ir balstīts tikai uz tendenciozām feministu intervijām. Gadu desmitiem ilgajā feminisma ideoloģijas veiktajā smadzeņu skalošanas rezultātā daudzām rietumvalstu sievietēm ir iedvesta izvarošanas histērija un aplami priekšstati par izvarošanu.
Sieviete iet naktī pa ielu, kādam nākas iet aiz viņas tajā pat virzienā - feminisma interpretācijā tas nozīmē izvarošanas mēģinājumu. Kāds pārpildītā busā nejauši pieskāries ķermenim - izvarošanas nodoms.
Kāds paskatījies uz viņu tā, ka savās domās viņu varējis nodēvēt par resnuli, stulbeni, vai neglīteni - vardarbība, tātad nav tālu līdz izvarošanai. Policijai nav vērts ziņot, jo likumdošanā vēl (pagaidām) par to kriminālatbildība nav noteikta.
Laiku pa laikam pat nākas dzirdēt par skaitli 1:3, t.i. izvarota tiekot katra trešā sieviete. Un ar šo indi neatlaidīgi tiek apmiglota sabiedrība. Ja jau tāds dedzīgs kultūrmarksisma ienaidnieks kā Kaspars Dimiters reiz uz šiem meliem uzrāvās (http://goo.gl/8YncJk), ko tad gan sacīt par citiem.
Ja kāds domā, ka loģikai un matemātikai šeit ir kāda nozīme, tas maldās. Feministes savā naida runā jūs nolamās par aritmētisko agresoru un uzskatīs, ka jūsu vieta ir pāraudzināšanas nometnē.
Foto no http://gendercommthebomb.files.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
