Ekonomikas ministrijas likumprojekts „Dzīvojamo telpu īres likums” ir prettiesisks, neatbilst tiesiskas valsts principiem

Biedrība Ausma
11.06.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Turklāt EM izvairās no pasūtījuma Centrālajai statistikas pārvaldei noteikt patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuriem joprojām ir spēkā pirmsreformas, piespiedu īres līgumi, uz zīlēšanas pamata norādot, ka šo īrnieku skaits ir tikai 1000 ģimenes, kuru skaits nerada problēmas izmaksāt viņiem pabalstu.

Mūsuprāt, tiek izteikti vienīgi šķietami fakti kā par atlikušo denacionalizēto māju īrnieku skaitu, tā par to, ka ar šo likumprojektu tiek risināta dzīvojamo māju pieejamība un investīcijas dzīvojamo māju būvniecībā.

Šie apgalvojumi acīmredzami safabricēti, piedomāti, jo likumprojektā tos nevar saskatīt

Tas, mūsuprāt ir domāts, lai maldinātu sabiedrību un institūcijas vai to amatpersonas (juristus, arī valsts sekretārus un ministrus, deputātus), ar kurām likumprojekts tiek saskaņots vai virzīts pieņemšanai, turklāt maldinot, ka šis ir maznozīmīgs skaitlis un ka tās ir visas maznodrošinātās personas, kurām tiks izmaksāts pabalsts vai kompensācija un problēma atrisināta.

Turpmākajos likumprojekta pantos pārliecināmies, ka 1. pantā definētais „taisnīgais līdzsvars” starp izīrētāja un īrnieka interesēm ir klaji meli, graujošs risinājums – izrēķināties ar piespiedu denacionalizēto māju īrniekiem, piespiežot viņus maksāt namīpašniekiem īres maksu tik, cik tie pieprasīs, vai ar „troiku tiesu” paņēmienu ļaujot deportēt, izmest uz ielas ar visu iedzīvi. Viss likumprojekts ir „anonīms”, jo gandrīz visos galvenajos pantos neparedz, kā un kas to risinās. Tiesai ir atņemtas iespējas spriest strīdu par īres maksu un citiem jautājumiem, jo īres maksas noteikumus likums paredz piešķirt vienpusēji izīrētājam, īres maksā iekļauti visi ar nama apsaimniekošanu izdevumi. Visi īrnieku izlikšanas no dzīvokļa nosacījumi paredzēti trīs personu sastāvā - zemesgrāmatas tiesnesis, tiesu izpildītājs un namīpašnieks (izīrētājs).

Biedrībai Ausma ienāk nepārtraukti izteikumi un bažas, ka šis likumprojekts rada 1940.-1949. gada deportāciju situāciju, gan ne uz Sibīriju, bet uz nekurieni, uz ielas.

Lai nebūtu tukša runa, turpmākajās slejās skaidrojam, kur šajā gadījumā mēs saskatām deportāciju draudus, tajā skaitā ar „troiku” tiesu.

Proti, zemesgrāmatu tiesnesim paredzēts automātiski nosūtīt īrniekam un izīrētājam lēmumu bez īpaši izteikta lūguma par īres tiesību nostiprinājumu dzēšanu: 1) izbeidzoties īres līguma termiņam; 2) īrnieka nāves gadījumā; 3) pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par īres tiesību nostiprinājumu; 4) saņemot informāciju par būves dzēšanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtībā.

 Pēc šāda lēmuma saņemšanas izīrētājs – mājas īpašnieks izprasa izpildrakstu īrnieka izlikšanai, to nosūta tiesu izpildītājam un realizē īrnieku izlikšanu, tas ir, īrnieku izlikšanas tiesu realizē trīs personas – zemesgrāmatas tiesnesis, tiesu izpildītājs un mājas īpašnieks (izīrētājs).

Šis, deportāciju draudu uzskaitījums atrodams vai katrā likumprojekta pantā.

Ieskatāmies minētā likumprojekta atsevišķos pantos ar mūsu komentāriem.

1. pants. Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.

2.pants. (3) Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās esošu telpu īres līgumus slēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Pirmkārt, jauns termins - kopdzīvojamās mājas drīzāk ir aplams izdomājums, kas ved normu izpratnes samudžināšanā. Otrkārt, uzskatām, ka ir nepamatoti citus dzīvojamās mājas resursu izmantotājus izslēgt no īres likuma.

Tostarp katrs kaut cik zinošs cilvēks zina, ka nedzīvojamās telpas nevis izīrē, bet iznomā. Likuma taisītājiem laikam ir slēpts mērķis jaukt kārtis.

Dzīvojamo māju slogu ir prettiesiski uzlikt tikai īrniekiem. Māju izmanto pats īpašnieks, radinieki un citas personas, kuri neietilpst kategorijā - īrnieki. Arī viņiem ir jāuzņemas attiecīga dzīvojamās mājas izdevumu daļas segšanā, bet likumprojekts to viltīgi apiet. Šajā likumā ir jālegalizē visi dzīvojamās mājas resursu izmantotāji: īrnieki, paša īpašnieka vai viņu radinieku aizņemtās dzīvojamās telpas, tāpat veikali, biroji, noliktavas un citas telpas, kas nav īrnieki, lai novērst situāciju, ka visas dzīvojamās mājas izdevumi tiek pārlikti uz īrniekiem, bet nomniekiem ņem maksājumus dubultā, kas jau sadalīts maksāt īrniekiem.

Nomnieki turklāt saistīti ar plašu apmeklētāju loku, preču un/vai materiālu piegādi ar smago transportu vai cita transporta izmantošanai veikalu, biroju, noliktavu un citu pakalpojumu nodrošināšanas apgādei, kuriem, atbilstoši savas darbības paaugstinātas intensitātes apmēriem, ir jāpiedalās mājas uzturēšanas izdevumu segšanai utt. Nomas telpas un īpašnieka izmantojamās telpas dzīvošanai vai birojam likumā ir prettiesiski noklusētas. Šis slogs parasti tiek uzlikts tikai uz īrniekiem vai, to starp, privatizētajās mājās - tikai uz dzīvokļu īpašniekiem. Citu mājas resursu izmantotāju maksājumi nav manīti mājas apsaimniekošanas izdevumu tāmēs vai citos dokumentos, kādu dalību viņu nomas maksājumi tiek iekļauti dzīvojamo māju apsaimniekošanā un uzturēšanā. Nereti dzīvokļu īrniekiem ir uzlikts īpašuma maksas slogs kā par visu māju, tā zemi – pagalmu, bet automašīnas novietošanai pretrunā ar CL 2134.pantu paredzamie labumi tiek liegti vai pieprasīta paaugstināta nomas maksa.

7.pants. Īres līguma termiņi (1) Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku, tā termiņu nosakot līgumā.

(2) Īres līguma termiņu nevar pagarināt. Īres līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu.

Kas, ja es, mājas īpašnieks, noslēgšu īres līgumu uz nenoteiktu laiku, termiņu pagarināšu un neslēgšu jaunu īres līgumu - mani EM ierēdnis Mārtiņš AUDERS rosinās tiesāt un arestēt, sodīt ar 2800 naudas vienību? Skaidrs, ne tikai šī panta dēļ, mūsuprāt, šis likums kopumā NESTRĀDĀS, tas ir aplams pēc būtības.

9.pants. Īres līguma noteikumus, izņemot termiņu, var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Aplamības, jo īrnieks šeit grozīt neko nevarēs, likumā nav noteikti vienošanās noteikumi, tātad piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki tiek pakļauti represijām, vienpusējiem noteikumiem, ko Ekonomikas ministrija traktē kā „taisnīgu līdzsvaru”. Neviļus rodas jautājumus – vai tik vienpusējus likumus gatavo atsevišķu grupas interesēs bez honorāra? Šādas aizdomas izriet arī no nākamās likuma panta bardzības.

13.pants. (2) Īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, izbeidzas arī īrnieka ģimenes locekļu un dzīvojamā telpā iemitināto citu personu tiesības lietot dzīvojamo telpu.

(3) Īrnieka nāves vai ierobežotas rīcībspējas gadījumā īrnieka ģimenes locekļiem, kuri minēti šī likuma 11.panta pirmajā daļā un ir iemitināti dzīvojamā telpā, divu mēnešu laikā ir tiesības noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus un beigu termiņu, tomēr ne uz ilgāku termiņu kā 10 gadi.

Ar šo pantu rupji pārkāpts šī likuma 1.pants un Civillikuma 1229.pants par ģimenes locekļu tiesībām. Īrnieka tiesību nodrošinājuma nav. Šim likuma pantam nav cilvēciska rakstura sejas un godīguma pazīmju, tas jau pārkāpj civilizētas valsts visas tiesiskuma robežas.

15.pants. (2) Izīrētājam ir pienākums informēt īrnieku:

Arī šajā pantā izīrētāja PIENĀKUMS nav nodrošināts ar izīrētāja atbildību, ja to nepilda, tātad tas neatbilst šī likuma 1.pantam, ka jānodrošina taisnīgs līdzsvars.

16.pants. Īres maksa (2) Īres maksu var noteikt:1)            kā maksājumu par lietas lietošanu, iekļaujot tajā atlīdzību un visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus (piemēram, pārvaldīšanas izdevumus … nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, maksājums par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.);

Lūk, atrodiet šajā, 16. pantā īrnieka tiesības, līgumslēdzēju pušu tiesību sabalansēšanas un tiesību nodrošinājuma strīda gadījumā. Nav.

18.pants. (4) Ja, īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota…atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Likuma norma ir deklaratīva, tā nenodrošina likumīgu drošības naudas ieturēšanu, bet jo sevišķi atmaksu. Īrnieks atstāts bez tiesiska nodrošinājuma.

19.pants. (1) Īres līgums izbeidzas: 1) ar termiņa izbeigšanos,

2) Civillikuma 2168.panta 1. un 3. punktā minētajos gadījumos;

3) ar īrnieka nāvi. (2) Ja īres līgums ir izbeidzies ar īrnieka nāvi, īres tiesības nav mantojamas.

Kā pārliecināsimies tālāk, šajos gadījumos nostrādā „trīsdimensiju tiesas process” vai īsāk – likumā tiek iestrādāti minētās „troikas” tiesas principi.

22. pants. Izīrētājs var atkāpties no īres līguma, ja īrnieks, īrnieka ģimenes locekļi vai dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas

- bojā vai posta dzīvojamo telpu …

-lieto mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

-pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus;

23.pants … ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo citas personas.

24.pants. ja maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus,

- izīrētājs vai īrnieks ir uzskatāms par brīdinātu septītajā dienā pēc brīdinājuma nodošanas pastā.

Likums nereglamentē, kas un kā noteiks, ka personas bojā vai posta dzīvojamo telpu, ka dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus. Pie īrnieka atbrauks un nedēļu, divas, mēnesi ciemosies kāds tuvinieks – kas tas ir, nelikumīga iemitināšana? Te nu ir iespēja likumu traktēt „kā vajag” – īrnieks nepatīk, tiek safabricēti likumā minēti pārkāpumu fakti.

Šo nosacījumu klāsts īres līguma izbeigšanai ir tālejošs represiju piemērošanas spektrs – šādus faktus varēs provocēt pēc patikas, jo likums nenosaka nekādu procedūru, kas un kā dokumentēs šos pierādījumus. Īrnieki, drīzāk, tiks pakļauti brīvām, nereglamentētām terorizēšanas metodēm, nostādīti beztiesiskā stāvoklī.

Un ko nozīmē, ja „īpašnieks ir pieņēmis lēmumu dzīvojamo māju nojaukt” - izliek pie ārdurvīm paziņojumu, padzen īrniekus un nekad mājas nojaukšana nenotiek? Kā grib īpašnieks, tā rīkojas, pēc savas iegribas?

27.pants. Ja īres līguma darbības laikā mainās īpašnieks nekustamajam īpašumam, kurā dzīvojamās telpas ir izīrētas, vai dzīvojamai telpai, īres līgums ir saistošs nekustamā īpašuma vai dzīvojamās telpas ieguvējam tikai tad, ja īres līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā.

Lasi un brīnies: Pārejas noteikumi, 2.pants: izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim.

Lūk, kārtējā pretruna, kas it kā paredz, ka īres līgumi, kas noslēgti, ir spēkā līdz 2024.gadam. Nekā, ir citi panti, kas nosaka citādi un bez komentāriem.

39.pants. Nostiprinājuma lūdzēji var lūgt: izīrētājs vai īrnieks vai izīrētājs un īrnieks;

Arī šeit namīpašnieks apveltīts ar visām iespējamām namīpašnieka varas manipulācijām un provokācijām, ar ņirgāšanos par īrnieku, jo likums nenosaka nevienu normu, kurās būtu nostiprinātas pušu tiesības vai iespējas ietekmēt attiecības. Likumā nedrīkst pastāvēt normas, vārdi - "VAR" lūgt. Jānosaka noteikti un principiāli, bet nekā tāda nav. Nav arī pušu atbildības, ja nelūdz.

41. pants. Ieraksta par īres tiesību nostiprināšanu dzēšana

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis bez īpaši izteikta lūguma pieņem lēmumu par īres tiesību nostiprinājumu dzēšanu:

1) izbeidzoties īres līguma termiņam;2) īrnieka nāves gadījumā;

3) pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par īres tiesību nostiprinājumu;

4) saņemot informāciju par būves dzēšanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtībā.

Tātad tiek iedarbinātas jau kādreiz iepriekšējā režīma praksē izmantotās represiju „TROIKAS” tiesas metodes. Šajā gadījumā – (1) zemesgrāmatas tiesnesis, tā lēmums, - (2) tiesu izpildītājs un - (3) īpašnieks, kuri realizē īrnieka deportāciju uz ielas – „likumīgi un pamatoti”. Lai izslēgtu īrnieka pretošanos, gan jau pieaicinās policiju.

Tāpat, šajā 41.pantā ielikta izcila klauzula – īrnieka īres līgumu tiesnesis automātiski anulē ar lēmumu, ja uz īpašumu pieteicies cits, jauns īpašnieks. Tā kā šeit nav atrunas, neviens cits pants nav jāpiemēro, ir izpildāms ar minētās „troikas” paņēmienu. Šādi paņēmieni jau rada visaptverošus precedentus principa uz taisnīgu tiesu pārkāpumus.

Tātad nepārprotami skaidrs – tiek realizēta īrnieka izlikšana, deportēšana ar namīpašnieka maiņu, kas ir pretrunā ar atliktiem termiņiem reģistrēt līgumu zemesgrāmatā vai ja īrnieks nepiekrīt vai nespēj maksāt īres maksu tādā apmērā, ko pieprasa jaunais dzīvokļa, mājas īpašnieks slēgt jaunu īres līgumu. Patvaļa un „taisnīgs noregulējums” EM Mājokļu departamenta ierēdņu izpratnē?! Te vairs nelīdzēs nekādi atliktie termiņi, nekādi ieraksti, nekādi izīrētāja un īrnieka līgumi, ne Pārejas noteikumi, ka izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim. Turklāt lasiet citu klauzulu ar represijām caur tiesu, kur tiesai nav dots spriest tiesu vienīgi kā noteikt, ka līgums ierakstāms zemesgrāmatā.

43. pants. Administratīvā atbildība. Par traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam izmantot viņa īrētās dzīvojamās telpas dzīvošanai un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar īres līgumu, uzliek naudas sodu - dzīvojamās telpas īpašniekam – līdz 280 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz 2800 naudas soda vienībām.

Arī šeit likums nenosaka, kā izpaužas „traucēšana”, kādus „labumus” īrniekam ir tiesības iegūt, tajā skaitā vai ir iespējas izmantot pagalmu automašīnas novietošanai, kas pēc likuma jau iekļauts īres maksā vai citreiz – malkas novietošanai, pagraba, bēniņu izmantošanai utt. Nav arī nosacījumu, kas un kā konstatēs „traucējumus”, tātad likums īpašniekam atstāj patvaļu un neierobežotu varu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

2.pants. Izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim.

Pārejas noteikumu 3.pantā redzam, ka dzīvojamo telpu īres līgumus, kas noslēgti līdz 2019.gada 1.janvārim, ieraksta zemesgrāmatā šā likuma VIII. nodaļā noteiktajā kārtībā vai, ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, ceļot prasību par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

VIII. nodaļa. Īres tiesību nostiprināšana. 35.pants. Īres tiesības nostiprina zemesgrāmatā.

Te, kā jau manījām, neierakstītie īres līgumi zemesgrāmatā ir spēkā līdz 2024. gadam, te visus šos līgumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstīt zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35.pants un 41.panta 3.daļa un zemesgrāmata automātiski izbeidz īres attiecības ar lēmumu, ja radies jauns mājas īpašnieks.

4.pants. Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, ievērojot šādus noteikumus:

4.1.pants. Īres līguma termiņu nosaka tiesa pēc sava ieskata, bet ne ilgāku kā desmit gadi

4.2.pants. Īres maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata kā atlīdzību par lietas lietošanu. Papildus īres maksai īrnieks sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

Likums denacionalizēto māju īrnieku strīda gadījumā par īres maksu tiesai atņem jebkādas iespējas spriest tiesu, visi noteikumi noteikti likumā. Īrniekam līgumā jābūt tikai vienam skaitlim naudas izteiksmē - īres maksa un nedrīkst viņu nostādīt mājas kā „Dzīvokļa īpašuma likumā” līdzīpašnieka statusā, uzlikt pienākumu segt mājas remontdarbu izdevumus, rūpēties par mājas tirgus vērtības atjaunošanu utt., kas šajā likumā ir viens starp visiem citiem likuma absurdiem un aplamībām. Turklāt tiesai nav dotas tiesības piemērot ekspertu vai sertificētu grāmatvežu aprēķinus, kādai būtu jābūt reālajai īres maksai. Vienīgais soģis ir mājas īpašnieks, kurš, skatoties grieztos, sastādīs izdevumu TĀMI, ko praksē jau plaši pielieto. Skat. arī Pārejas noteikumu minēto 2. un 4. punktu.

Tātad aplamības ar termiņiem un noteikumiem, jo izīrētājam un īrniekam ... noteikts pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu ... vai to nosaka tiesa.

6.pants. Šā likuma pārejas noteikumu 4.punkts stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

Pārejas noteikumu 6.punkts it kā uz 2 gadiem atliek 4.punkta noteikumus noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu ar jauno izīrētāju – īpašnieku, bet mēs jau lasījām likuma 35. un 41. pantu, kuri bez paplašinājuma un bez skaidrojuma vai atsauces nosaka citas klauzulas, kas jebkurus īrniekus, jo īpaši denacionalizēto māju īrniekus nostāda beztiesiskā situācijā, nodod pilnai namīpašnieku varai un patvaļai.

Likumprojekts minēto un citu aplamību pārpilnības dēļ kā neatbilstošs tiesiskas valsts principiem un attiecīgi Satversmei, Saeimā ir jānoraida un jāatgriež atpakaļ Ekonomikas ministrijai kā brāķis, tāpat kā 2014.ga analoģisks likumprojekts, kas tika atdots atpakaļ.

*Atsevišķu likumprojekta pantu komentārus sagatavoja Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība Ausma, valdes loceklis Klementijs Rancāns

Seko mums