Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijusī kultūras ministre, jaunajā Saeimā neievēlētā Sarmīte Ēlerte atklāti nevēlas izteikties par savu lomu kandidatūru atlasē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Taču partijas biedru vidū Ēlertei ir ko teikt – publicējam iekšējai lietošanai domātās pārdomas, kas sestdien viņas vārdā izsūtītas pa elektronisko pastu.

No: Sarmite Elerte <[email protected]>

Kam: <[email protected]>

Datums: Sat, 17 Dec 2011 09:02:42 +0200

Temats: [Atbalstitaji] par NEPLP

[email protected] Vienotības biedru vēstuļu kopai vakar pārsūtīja portāla pietiek.com publikāciju par NEPLP kandidātu atlases gaitu. Tā kā portāls pietiek.com pārsvarā publicē izklaidējoša rakstura sacerējumus, nevis ziņas, kuru mērķis ir noskaidrot patiesību, tad īsi komentēšu pašreizējo situāciju ar un ap NEPLP konkursu.

1. NEPLP ir tiešā veidā atbildīga par Latvijas nacionālās informācijas telpas kvalitāti. Demokrātija nevar labi funkcionēt, ja nav kvalitatīvas informācijas, tātad telpas, kurā sabiedrība var saturīgi sarunāties. Pašreiz strādājošās NEPLP laikā ir audzis Krievijas iespaids Latvijas informācijas telpā; tās saturs neatspoguļo mūsu piederību Eiropai; sabiedriskā TV ir novājināta, labi žurnālisti to pamet; padome ir pieļāvusi digitalizāciju, kuras rezultātā Latvijā televīzijas par apraidi maksā trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā, un komerctelevīzijas šobrīd šī iemesla dēļ draud aiziet no bezmaksas apraides; „horizontālais taimkods” bija apkaunojoša iejaukšanās TV saturā, utt.

2.Par to, lai nākamā NEPLP spētu strādāt principiāli citā kvalitātē, būtu reformspējīga, lai neturpinātos nacionālās informācijas telpas degradācija, atbildību pilnā mērā nes koalīcija un Vienotība tai skaitā.

3. Dzintars Zaķis novembra sākumā lūdza mani sagatavot diskusiju Vienotības frakcijai par uzdevumiem, kas būs jāveic nākamajai NEPLP un kritērijiem, kā izraudzīties padomes locekļus. Uzdevumu un kritēriju projekts pēc apspriedes frakcijā tika papildināts un noformulēts galējā versijā. Ar to tika iepazīstināta koalīcija un šis uzstādījums pieņemts kā pamats tālākajām diskusijām (pievienoju to pielikumā). Manuprāt, kritērijus būtu bijis pareizi publiskot jau pirms kandidātu atlases. Decembra sākumā Vienotības frakcija uzticēja Dzintaram Zaķim vadīt Vienotības darba grupu, kuras uzdevums ir panākt iespējami kvalitatīvākās NEPLP ievēlēšanu, šajā darba grupā viņš aicināja piedalīties arī man, ko esmu darījusi ciešā sadarbībā ar Ingmāru Čaklo un Arvilu Ašeradenu, piedaloties diskusijās gan par principiem, gan labākajiem kandidātiem ar koalīcijas partneriem

4.Pēc tam, kad tika publiskoti 41 NEPLP kandidāti, katrs var veidot savu NEPLP sapņu komandas sarakstu. Pietiek.com sastādītais saraksts neatspoguļo nedz nopietnās diskusijas, kādas risinājās padomes locekļu izvēles gaitā, nedz arī „manu” sarakstu. Pirmdien, 19. decembrī Cilvēktiesības komisija balsos par kandidātu izvirzīšanu nākamajai kārtai. Ceru, ka kandidātu būs krietni vairāk, nekā nepieciešamie 5. Pēc tam ir jādod pietiekami ilgs laiks, lai profesionālā vide, NVO, sabiedrība varētu apspriest kandidātus un izkristalizētos labākie. Būtu ļoti vērtīgi, ja līdz balsojumam par kandidātiem būtu panāktas izmaiņas balsošanas kārtībā, tātad par kandidātiem balsotu atklāti.

Par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi

Mēs uzskatām, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes svarīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs:

1. Nostiprināt kvalitatīvu informācijas telpu latviešu valodā, uzsverot tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā.

2. Nodrošināt nacionālās informācijas telpas attīstību vienota Eiropas Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgus apstākļos un konkurējot ar audiovizuālo produkciju no citiem tirgiem.

3. Pārraudzīt un veicināt administratīvi vienota, bet redakcionāli daudzveidīga sabiedriskā medija izveidi, tai skaitā ierosinot un piedaloties nepieciešamo likumu izmaiņu sagatavošanā, kā būtiskākie minami: likums par sabiedrisko mediju, precizēts sabiedriskais pasūtījums un tā izpildes kontrole, sabiedriskā medija aiziešana no reklāmas tirgus, dažādoti sabiedriskā mēdija ienākumi.

4. Panākt būtisku sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu, nostiprinot kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku, panākot, ka sabiedriskie mediji kļūtu par žurnālistikas profesionālā līmeņa un standartu paraugu Latvijā.

5. Nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu, efektīvi kontrolēt tā izpildi, tā, lai sabiedriskais medijs piedāvātu kvalitatīvas ziņas un diskusiju raidījumus, aptverot un atspoguļojot viedokļu daudzveidību sabiedrībā; nodrošinātu kultūras, bērnu un izglītojošos raidījumus.

6. Veicināt vienotas kvalitatīvas informācijas telpas izveidi Latvijā un tās pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus piedāvājot specifiskus raidījumus mazākumtautībām.

7. Nodrošināt efektīvu elektronisko mediju uzraudzību: latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporcijas ievērošana, reklāmas proporcijas kontrole, u.c. likumā noteiktie regulējumi.

8. Sakārtot elektronisko mēdiju darbības vidi moderno informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā: apraide un tās izmaksas, noteikumi kabeļtelevīzijām, sabiedriskais pasūtījums komerctelevīzijām, frekvences, elektronisko mēdiju darbības izmaiņas platjoslas apstākļos, godīga konkurence.

Mēs uzskatām, nepieciešams ievēlēt tādu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas spētu izpildīt šos uzdevumus un nodrošināt, lai sabiedrībai nozīmīgais pakalpojums, kuru sniedz elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, būtu kvalitatīvs. Tāpēc, izvēloties nākamās Padomes locekļus, mēs vērtēsim katra kandidāta demokrātijas kvalifikāciju, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijas nacionālajā un demokrātiskajā valstī, gatavību reformām, kā arī kandidāta zināšanas un profesionālās kvalifikācijas. Mums būs svarīgi, lai nākamās Padomes sastāvs kopumā nodrošinātu atbilstību sekojošiem kritērijiem:

1. Izpratne par kvalitatīvas informācijas telpas nepieciešamību latviešu valodā, tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā;

2. Izpratne par kvalitatīvas un neatkarīgas žurnālistikas standartiem, mediju redakcionālo neatkarību;

3. Izpratne par sabiedrisko mēdiju specifisko lomu un uzdevumiem Latvijas informatīvajā telpā;

4. Izpratne par vienotas Latvijas informācijas telpas nozīmi, priekšlikumi tās nostiprināšanā;

5. Izpratne par Eiropas audiovizuālo politiku, vārda brīvības un audiovizuālās politikas regulējumiem;

6. Izpratne par informācijas tehnoloģijām kopumā, specifiskām elektronisko mediju tehnoloģiju un moderno satura platformu attīstību;

7. Izpratne par mēdiju tirgu Latvijā, mediju ekonomiku.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...