Iesaki rakstu: 
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte pieprasījusi atcelt Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara rīkojumu, ar kuru par komercnoslēpumu bija atzīta arī virkne operas finansiālo tēriņu.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Žagara pagājušā gada 17. septembrī parakstītais rīkojums, valsts SIA Latvijas Nacionālā opera (LNO) vadītājs bija nolēmis, ka uz virkni operas finansiālo datu un arī cita veida informāciju turpmāk varētu attiekties Komerclikuma normas par kompercnoslēpuma statusa noteikšanu.
Komercnoslēpuma statuss bija noteikts gan jauniestudējumu plāniem pirms to publicēšanas repertuārā, viesizrāžu līgumu summām, viesmākslinieku līgumiem un it īpaši „to summām, izpildes termiņiem un plānotajam izpildījumam”, gan „režijas, scenogrāfijas un citiem autoru vai licences līgumiem, kas saistīti ar jauniestudējumiem”, to summām, izpildes termiņiem un plānotajam izpildījumam, kā arī „jebkurai citai informācijai, kuras izpaušana var nodarīt zaudējumus LNO”.
Pēc Pietiek pirmdienas publikācijas Ēlerte Nacionālās operas kapitāldaļu turētājam – Kultūras ministrijas valsts sekretāram – uzdevusi nodrošināt Žagara rīkojuma atcelšanu, jo uzskata, ka rīkojums neatbilst labas pārvaldības un atklātības principiem un lielā daļā rīkojuma nepamatoti plaši interpretēti normatīvie akti, tā ierobežojot pieejamību informācijai.
Nepieciešamību precizēt Nacionālās operas iekšējo regulējumu par komercnoslēpuma statusu ministre pārrunājusi un vienojusies arī ar operas direktoru Žagaru.
Oficiālajā paziņojumā Ēlerte norādījusi, ka Nacionālā opera neveic privātu komercdarbību, bet gan pilda valsts deleģētas kultūras funkcijas un uzdevumus, par to saņemot valsts budžeta līdzekļus. Tāpēc informācija, kas saistīta ar nacionālā pasūtījuma īstenošanu un piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmantošanu, nevar tikt uzskatīta par komercnoslēpumu, un Nacionālajai operai, lemjot par iespējamiem informācijas pieejamības ierobežojumiem, jāņem vērā ne tikai Komerclikums, bet arī Informācijas atklātības likums.
„Sabiedrībai ir tiesības zināt par katru valsts budžeta latu, kā tas tiek iztērēts. Taču es pieļauju, ka LNO var rasties objektīva vajadzība ierobežot informāciju konkrētiem dokumentiem, piemēram, viesmākslinieku atalgojumam dēļ konkurences starptautiskā tirgū. Jau šobrīd tas ir iespējams, pielietojot citus likumus, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tomēr nedz LNO direktora, nedz režijas, scenogrāfijas un citu autoru vai licences līgumi, kas saistīti ar jauniestudējumiem, nedrīkst būt nekāds noslēpums, ja nav argumentēti pierādīts, ka tas uzskatāms par atsevišķu izņēmumu. Tāpēc izdotais rīkojums ir jāatceļ un jebkuri informācijas ierobežojumi nepieciešamība ir atsevišķi stingri jāpamato,” paziņojusi Ēlerte.
Pietiek aptaujātie juristi iepriekš skaidri norādīja – uz operu kā uz valsts SIA, protams, attiecas Komerclikums un tāpēc tai var būt savi komercnoslēpumi, taču jāņem vērā, ka opera lielākoties pārtiek no valsts finansējuma, līdz ar ko varot teikt, ka jautājums esot gana pretrunīgs.
„Mākslinieki ir savā būtībā komersanti, un no mākslinieku puses būt prasība, lai informāciju par honorāriem patur kā komercnoslēpumu, un tas operai būtu jārespektē,” atzina advokāts Jānis Zelmenis, un viņam šajā aspektā piebalsoja arī advokāts Viktors Tihonovs: „No dziedātāju honorāru viedokļa šķiet loģiski, ka tas ir komercnoslēpums. Nu, ja, piemēram, Vīnes opera publiski paziņotu savu dziedātāju honorārus, tad jau jebkurš viņus par 10% dārgāk pārpirktu...”
Taču nozīmīgi esot tas, ka operas līdzekļu lielākā daļa nāk no valsts finansējuma. „Saistībā ar operu ir jautājums par budžeta finansējumu, publisku finansējumu, nodokļu maksātāju tiesībām zināt, kā tiek izlietoti nodokļi. Operas budžetam ir jābūt publiski pieejamam, protams, ne jau līdz pēdējam zīmulim atšifrētam, par ko kas tērēts, bet kopumā tam ir jābūt publiskam,” atzina Zelmenis.
Turklāt svarīgi esot arī tas, ka Nacionālā opera ir Kultūras ministrijai pakļauta iestāde, līdz ar to ministrijai ir tiesības zināt gan plānoto repertuāru, gan jauniestudējumus, jo tas ir saistīts ar kultūras politiku. Tādēļ atklāts paliekot jautājums, vai opera ir komersants un vai tai kā komersantam vispār var būt komercnoslēpumi. „Opera saņem valsts finansējumu un tad nu tur ir jābūt caurspīdīgumam. Šis jautājums nav vienkāršs,” piebilda arī Tihonovs.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
