Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.

Viens no priekšlikumiem ir mainīt “aktīvais lietotājs” definīciju. Neskatoties uz to, ka pašreiz spēkā esošā likuma redakcijā ir spēkā termins “aktīvais lietotājs – galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants”, kas ieviests tikai ar 2022.gada 11.augustu un atbilst Eiropas Savienības regulas 2019/943 un direktīvas 2019/944 noteiktās definīcijas būtībai.

Grozījumu autori piedāvā šādu definīciju: “Aktīvais lietotājs – galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas veido ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros, pārdot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants.”

Rodas jautājums – kāpēc ir nepieciešams mainīt šo definīciju un kam tas ir izdevīgi?

Jaunā piedāvātā redakcija pirmajā mirklī šķiet maz atšķirīga un samērīga, bet, manuprāt, netālredzīga un lielo enerģētisko ģenerējošo jaudu attīstītāju lobējoša.

Likumprojekta anotācijā kā galvenais iemesls ir minēts, “ka aktīvā lietotāja statuss un tam izvirzāmās prasības un sniegtās priekšrocības varētu tikt izmantotas nereģistrētas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbības veikšanai, un radīt negatīvu ekonomisku un tiesisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai elektroenerģijas tirgū vai citiem lietotājiem”.

Tātad likumprojekta autori uzskata, ka “aktīvie lietotāji” var radīt konkurenci komersantiem un tāpēc tie ir vēl  jāierobežo. Jau tagad tie ir ierobežoti ar Sadales tīkls iekšējiem noteikumiem, ka mājsaimniecības drīkst uzstādīt ne vairāk kā  11,1 KW ģenerējošās jaudas, kas neatbilst ES normatīviem un Latvijas likumiem un MK noteikumiem, kur tādu ierobežojumu nav.

ES normatīvos ir ieteikums uzstādīt mājsaimniecībām ģenerējošās jaudas no atjaunojamiem energoresursiem līdz 30 KW, kas atbilst loģiskam mājsaimniecības patēriņam, ja iegādājas elektroauto un nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina ar elektrību vai siltumsūkņiem. Uz to arī aicina ES zaļais kurss, kas paredz atteikties enerģijas ražošanā no fosilām izejvielām un pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), kur galvenā loma ir paredzēta ūdenim, saulei un vējam. (Ieteikums “aktīviem lietotājiem”, ja iespējams, uzstādīt ģenerējošās jaudas, izmantojot visus šos AER, jo katram ir priekšrocības, kas var kopā dot vislabākos rezultātus.)

ES normatīvi enerģētikas jomā nosaka, ka “aktīvie lietotāji” ir īpaši jāatbalsta un tiem nedrīkst radīt šķēršļus brīvajam elektroenerģētikas tirgum, tādējādi veicinot decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, mazinot zudumus tīklā un palielinot sistēmas drošību un ieliekot pamatus energokopienu izveidei.

Piedāvātie grozījumi neveicina šo mērķu sasniegšanu un bremzē “aktīvo lietotāju” attīstību. Tas nozīmē, ka tās mājsaimniecības, kas var atļauties izveidot ģenerējošās jaudas no AER, septiņas reizes pārdomās, vai to darīt, jo nav paļāvības uz likumdevēju, vai netiks atkal mainīti spēles noteikumi, kas neļauj prognozēt naudas plūsmas un investīciju atmaksāšanas termiņu. Cik pamatotas bažas, ka “aktīvais lietotājs” var radīt konkurenci energo komersantam? Faktiski nekādas, jo “aktīvais lietotājs” neuzstāda ģenerējošās jaudas, lai pelnītu, bet lai nodrošinātu savu patēriņu.

Ir cits aspekts, ka “aktīvais lietotājs” kļūst pašpietiekams, it sevišķi, ja aprīko savu elektrosaimniecību ar akumulācijas iespējām (vislabākie akumulatori ir elektroauto ar IN un OUT ievadu un izvadu, un tas ir tikai laika jautājums). Tas nozīmē, ja “aktīvo lietotāju” kļūst arvien vairāk, tad uz tiem vairs nevarēs nopelnīt un tas gan dažiem šķiet, ka nav pieļaujams. Kā saka, nekā personīga, bet tas traucēs biznesu, jo kā gan svešzemju kapitāls atpelnīs savas investīcijas simtos miljonos un kur vēl peļņa, ko pārskaitīt uz savām zemēm.

Tāpēc “aktīvā lietotāja” ierobežošana nav tālredzīga un valstiska, jo tā neveicina mājsaimniecību un uzņēmumu pašu kapitāla investīcijas elektroenerģijas ģenerējošo jaudu uzstādīšanā un pašpietiekamības veicināšanā. Enerģijas pašpietiekamība ir ļoti svarīga gan no ekonomiskā, gan stabilitātes, gan drošības viedokļa.

Viens piemērs. Jauna ģimene veido mājsaimniecību, uzbūvējusi saimniecības ēku, uzstādījusi 11,1 KW saules baterijas, plāno būvēt ģimenes māju. Pašreizējais elektroenerģijas patēriņš ir ~ 20 KWh mēnesī. Saules baterijas gada laikā saražos ~ 10 000 KWh. Ja Saeima apstiprinās galīgajā lasījumā to “aktīvā lietotāja” definīciju, ko apstiprināja jau 1. lasījumā, ko lai domā jaunā ģimene, kas paļāvās uz līdzšinējiem nosacījumiem, ieguldīja savus līdzekļus, palīdzot valstij, kas aicināja veidot mikroģenerāciju? Vai to, ka ir piekrāpti? Un kas savāks un pārdos šīs ~ 9500 KWh elektroenerģijas, kas tika nodotas tīklā, un kā tas atbilst Civillikumam?

Saeimas deputātiem rūpīgi jāiedziļinās “aktīvā lietotāja” definīcijā. Jāsaprot tā nozīmi pašpietiekamībai un Latvijas nākotnei!

P.S. Pēc loģikas ar elektroenerģijas ražošanu un piegādi patērētājiem vajadzēja nodarboties tikai AS Latvenergo. Nevajadzēja to sadalīt, ar tā peļņu nevajadzēja papildināt valsts budžetu, bet ļaut tam attīstīties. Vidēji katros piecos gados varēja palielināt ģenerējošās jaudas par ~ 200 MW, kas 25 gadu laikā būtu papildu 1000 MW un sasniegtu jau šobrīd ~3600 MW, kas būtu pašpietiekami un ļautu pilnībā nodrošināt visus patērētājus ar elektroenerģiju un pārpalikumu pārdot. Bet, ja spēles noteikumus diktē citi, tad ir, kā ir. Tas jāņem vērā turpmāk, izstrādājot precīzu nākotnes stratēģiju enerģijas sektorā.

* Kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju” pārstāvis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...