Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Savienība ir atteikusi līdzfinansējumu arī otrai Pietiek vairākkārt aprakstītajai apšaubāmajai mārketinga afērai, kas prasītu nozīmīgus Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļus, - "valsts cirpšanas kampaņai", kuras veikšanai tās organizētāji bija plānojuši iztērēt 1,47 miljonus eiro.

Pērn noslēdzās divi "steidzīgi" sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro. Viens no tiem paredzēja sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguva ar skandalozo reklāmistu Aināru Ščipčinski saistītās SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga un SIA Inspired, kā arī SIA Hansa Media. Savukārt otra kampaņa bija paredzēta piena un piena produktu popularizēšanai.

Šo iepirkumu bija sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, atzīstot, ka tās pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts līdzfinansējums. Pusi nepieciešamā finansējuma bija plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu aitu audzētāji esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptētu, tad Latvijas valstij būtu jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro.

Taču nu ir saņēmušas noraidījumu abas kampaņas - formāli saistībā ar "projekta izstrādes gaitā pieļautajām kļūdām", turklāt neesot gūta "pilnīga pārliecība par valsts daļas finansējuma piešķiršanu" (kas arī nebija iespējams, jo Latvijas Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas oficiālā nostāja bija - par valsts līdzfinansējumu lemšot tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma).

Latvijas Aitu audzētāju asociācijas vadītājs Arnis Ginters (attēlā) trešdien bija ārkārtīgi nerunīgs un paziņoja, ka viņam nepatīkot, kā Pietiek atspoguļojot šī iepirkuma gaitu un rezultātus, tāpēc arī nekādu informāciju nesniegšot - lai to iegūstot no citiem, Ginteram labvēlīgāk noskaņotiem žurnālistiem, ar ko viņš komunicējot. Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka patiesie atteikuma iemesli bijuši saistīti ar acīmredzamajām blēdībām abu iepirkumu gaitā, ko Pietiek plaši atspoguļojis.

Kā zināms, Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī bija brīdinājusi Lauku atbalsta dienestu par "vairākiem problemātiskiem aspektiem" saistībā ar "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem. Galvenais secinājums bijis: abu kampaņu īstenotāji uzrādījuši cenas, kas par 30-40% pārsniegušas reālās, attiecīgi uz valsts rēķina cenšoties sev nodrošināt izcilu peļņu vai "otkatus" šo afēru patiesajiem organizētājiem.

Saistībā ar abām kampaņām to izsludinātājus arī bija piemeklējuši vairāki smagi atmiņas zudumi. Piemēram, ja ticēt Gintera vadītās Latvijas Aitu audzētāju asociācijas oficiālajam skaidrojumam, šīs organizācijas vadība kopš pagājušā gada nogales esot pilnīgi un neglābjami aizmirsusi visus tos "lietpratējus (konsultantus)", kuri tikuši pieaicināti, organizējot Pietiek daudzkārt aprakstīto "valsts cirpšanas kampaņu",.

Pēc tam, kad Pietiek publicēja abu iepirkumu nolikumus, kuru failu dati rādīja, ka abi ārkārtīgi līdzīgie dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte", Ginters uz jautājumu, kā gan tik precīzi aprēķināta kampaņai nepieciešamā summa - tieši 1 470 859,50 eiro, paziņoja, ka "īstenībā tur tika ņemti konsultanti, mēs skatījāmies, kādas būtu kopējās izmaksas, skatījāmies, kādu summu mēs kopumā varētu apgūt, kādi ir maksimālie griesti, kas pieejami šiem projektiem, un tad cik mēs paši varam ieguldīt".

Taču pēc tam izrādījās, ka Ginters un līdz ar viņu arī visa asociācijas vadība ir pilnīgi un galīgi aizmirsusi, kas gan ir bijuši šie pieaicinātie eksperti. "Rakstiet pieprasījumu, mēs to izskatīsim," iepriekš norādīja Ginters, taču nelīdzēja arī tas.

"Iepirkuma dokumentu sagatavošana notika biedru domu apmaiņu un apspriežu rezultātā, pieaicinot lietpratējus (konsultantus), kuriem ir pieredze ES finansēto projektu pieteikumu izstrādāšanā. Šīs sanāksmes netika protokolētas, tādēļ nav iespējams sniegt jūsu pieprasīto informāciju par konsultantu vārdiem, uzvārdiem, amatiem un organizācijām," nu anonīmā, nevienas konkrētas amatpersonas neparakstītā atbildē paziņojusi aitu audzētāju asociācijas vadība. Nekādus sīkākus paskaidrojumus par šo pēkšņo atmiņas zudumu asociācija sniegt nevēlējās. 

Teorētiski gan vēl pastāv iespēja, ka "cirpēji" un "slaucēji" vēl var iesniegtos pieteikumus labot un iesniegt atkārtoti, tāpēc Pietiek turpinās sekot šīm norisēm.

Foto no fakti.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...