Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es esmu sieviete un esmu privileģēta, jo varu jūs šobrīd uzrunāt. Man ir paveicies – es neesmu iedzīta tādās bailēs, lai klusētu. Man ir paveicies – es esmu dzīva. Tādēļ runāju arī to sieviešu vārdā, kas Latvijā cieš no fiziskas vai seksuālas vardarbības un baidās par to runāt. Es zinu, kā tas ir – es arī esmu baidījusies, ka man neticēs, ka mani nosodīs, ka mani izsmies, ka man teiks: "Pati vainīga." Un es jums saku: mums ir vajadzīga Stambulas konvencija.

Jūs atrunājaties, ka Stambulas konvencija nebūs risinājums, un jums taisnība – nebūs gan. Tas būs pirmais solis. Jūs darīsiet man zināmu, ka mana drošība jums ir svarīga. Svarīgāka par populistiskiem gājieniem, atrunām, minstināšanos un politiskiem cīniņiem.

Stambulas konvencija jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir ratificēta 37 Eiropas valstīs ar vienu mērķi – mazināt un novērst vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Vienīgais, pret ko tā iestājas, ir varmācība. Tikai un vienīgi varmākām būtu jābaidās no šīs konvencijas.

Latvijā ir vieni no augstākajiem fiziskās un seksuālās vardarbības rādītājiem Eiropas Savienībā, kā arī vieni no augstākajiem rādītājiem vardarbības attaisnošanā. Kad dzirdu, kā, runājot par sievietes slepkavību Jēkabpilī, mūsu amatpersonas saka – tika izdarīts viss, kas bija viņu spēkos, kad dzirdu, kā viņi taisnojas un noveļ vainu cits uz citu, man kļūst bail. Bail par sevi, par savām draudzenēm, par savām meitām, par savām kolēģēm, par visām Latvijas sievietēm. "Mēs neko nevarējām darīt," jūs sakāt.

Es saku: ratificējiet Stambulas konvenciju! Dodiet signālu varmākām, ka vardarbība netiks paciesta, dodiet man pārliecību, ka es kā sieviete šajā valstī varu justies pasargāta!

Seksuālā vai fiziskā vardarbība, ko esmu piedzīvojusi, nebija izolēts incidents, bet gan likumsakarīga pieredze sabiedrībā, kas ir iecietīga pret vardarbību un kas varmākā ieaudzinājusi pārliecību, ka viņam ir tiesības nodarīt man pāri.

Es piedzīvoto vardarbību ilgi esmu pieņēmusi kā pašsaprotamu, sevi mierinot, ka tā taču notiek ar visām. Bet atsakos tā dzīvot tālāk.

Man ir tiesības zināt, ka vardarbība pret mani nav normāla, nav pieņemama un nav attaisnojama.

Un jūsu pienākums ir to darīt zināmu skaļi un skaidri. Jūsu pienākums ir veidot nākotni, kur neviena sieviete vairs neuzskatīs, ka piedzīvot vardarbību ir neizbēgama daļa no sievietes dzīves.

Jūsu pienākums ir ratificēt Stambulas konvenciju.

Es esmu sieviete, kas parasti jūsu prātos ir anonīma, bet nē – man ir vārds, un man ir uzvārds.

* Agnese Berele-Aleksandrova, strādā biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem"

Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste    

Alija Baltruma, interjera dizainere

Alise Avota, zīmolu komunikācijas speciāliste

Alise Krūmiņa, nodarbojas ar pētniecību

Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja

Alise Zariņa, režisore, publiciste

Anastasija Neimane, jogas pasniedzēja

Ance Eikena, māksliniece

Ance Pudāne, kultūras darbiniece

Ance Zveja, pārdošanas speciāliste

Anete Ivbule, kultūras projektu vadītāja

Anita Dobulane, ofisa menedžere

Anita Rupeika, ilustratore

Anna Belkovska, dzejniece

Anna Dzērve, fotogrāfe

Anna Kalniņa, nodarbojas ar datu pētniecību

Anna Knipše, medicīnas studente

Anna Rebeka Roziņa, 12. klases skolniece Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas Starptautiskā bakalaurāta programmā

Annija Sprīvule, skolotāja

Antonija Skopa, vadītāja                   

Auguste Petre, kuratore

Baiba Kļaviņa, tulkotāja

Beata Jonīte, centra "Marta" politikas koordinatore

Dace Austra Balode, Rīgas domes galvenā referente

Dace Junaka, sagādes vadītāja

Dace Kalneniece, sociālā darbiniece

Dace Rukšāne-Ščipčinska, rakstniece

Dana Isarova, pediatre

Dardega Legzdiņa, vēsturniece

Dārta Daneviča, aktrise

Dita Lase, uzņēmēja

Dita Untule, studente

Elīna Geida, komiķe, improvizatore

Elīna Lībiete, arhitekte

Elīza Simsone, laborante

Elizabete Šatalova, bārmene

Elvita Ragovska, aktrise

Emilia Karetnikova, nodarbojas ar audiovizuālo mākslu

Ginta Vēja, augstskolas pasniedzēja

Grēta Trušiņa, aktrise

Guna Zariņa, teātra darbiniece

Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste

Ieva Bērziņa, izklaides vietas vadītāja

Ieva Leimane, nodarbojas ar apsaimniekošanu

Ieva Melgalve, rakstniece, mākslas un literatūras pētniece

Ieva Norvele, režisore

Ieva Siksaliete , medicīnas studente, HIV profilakses punkta konsultante

Ieva Staltmane, pedagoģe

Ieva Zālīte, tulkotāja

Ilze Ratniece, studente

Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore

Ilze Vēze-Balode, atbalsta persona bērniem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem

Inga Gaile, rakstniece

Inga Lapiņa, konditore

Inga Liepiņa, mākslas terapeite

Inga Tropa, režisore, aktrise

Inga Zeile, producente

Iveta Budreviča, režisore

Jana Jacuka, horeogrāfe

Jana Kukaine, augstskolas lektore

Jana Rūce, nodarbojas ar rakstniecību un radošajām jomām

Janta Paula Putniņa, studente

Karīna Ješkina, studente, pētniece

Karolina Gansovska, žurnāliste

Kate Gecēviča , IT projektu vadība

Katrīna Jauģiete, projektu vadītāja

Katrīna Priede, biroja administratore

Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste

Krista Burāne, režisore

Krista Saberova, fotogrāfe

Ksenija Tarasova, māksliniece

Laine Kalevica, klientu apkapošanas aģente

Larisa Matēviča, juriste

Lauma Tuča, izglītības uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja

Leina Markevica, sociālo mediju speciāliste

Lelde Vaivode, projektu koordinatore

Liene Linde, kinorežisore un publiciste

Liene Muste, IT atbalsta produkcijas procesu koordinatore

Līga Goldberga, bibliotekāre

Linda Gabarajeva, dzejniece

Linda Granta, studente, māksliniece

Linda Īstenā, māksliniece

Lolita Tomsone, muzeja direktore

Ludmila Roziņa, dramaturģe

Madara Enzele, strādā biznesa attīstības vadībā, kultūras projektu vadībā

Madara Ērgle, IT speciāliste

Madara Lazdiņa, uzņēmuma vadītāja

Maija Sjomkāne, datu analītiķe

Marija Linarte, māksliniece

Marta Bogustova, Saeimas deputātes palīdze

Marta Matuzeviča, māksliniece, pasākumu producente

Mētra Saberova, māksliniece

Ofēlija Spektore, viesmīle

Paula Megija Kārkliņa, māksliniece

Paula Zvejniece, Saeimas deputāta palīdze un cilvēktiesību aktīviste

Regīna Razuma, aktrise †  

Reina Iesaliņa, studente

Ruta Rinkule, arhitekte

Rute Marta Jansone, multimediju māksliniece

Sabīne Tīkmane, strādā teātrī

Sanita Miezīte, projektu vadītāja

Santa Ancēna, skolotāja palīdze

Santa Biezā-Vanaga, BKA/ IT projektu vadītāja

Santa Hirša, mākslas kritiķe

Santa Remere, publiciste

Selma Teodora Levrence, cilvēktiesību aktīviste

Signe Romanovska, tulkotāja

Sintija Popena, strādā radošajās industrijās

Sintija Vizule, nodarbojas ar sociālo mediju mārketingu

Terēze Tīna Turkupole, frīlansere

Una Bergmane, vēsturniece

Una Rozenbauma, režisore

Undija Ancēna , vadītāja

Velta Emīlija Platupe, multimāksliniece, mākslas pedagoģe

Žanete Eglīte, projektu vadītāja

Aija Kažoka, redaktore

Keitija Kalniņa, finanšu vadītāja

Mārīte Krastiņa, strādā finanšu vadībā

Inga Beitiņa, projektu vadītāja

Kitija Balcare, teātra kritiķe

Elīna Reitere, kino pētniece un kritiķe

Inga Grencberga, rakstniece

Elīza Laķe, programmas vadītāja

Marija Ābola, mārketinga speciāliste

Antra Ērgle, brīvžurnāliste

Katrīna Gaile, gleznotāja, skolotāja

Linda Kilevica, žurnāliste

Evelīna Andžāne, dzejniece

Ilze Vilcāne, speciālā pedagoģe

Anete Andersone-Dreimane, ražošanas vadītāja

Dace Bogdanova, projektu koordinatore

Madara Freivalde, nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem

Anna Bendika, uzņēmēja

Rebeka Anna Bensone, dizainere, projektu vadītāja

Kristīne Mežale, mārketinga vadītāja

Beatrise Baltraite, medicīnas studente

Inga Gedžūne, tulkotāja

Katrīna Liepiņa, psiholoģijas studente

Alise Karpova, biroja administratore

Marina Petrakova, veselības aprūpes tehnoloģiju jaunuzņēmēja, sertificēta audiologopēde

Krista Priedīte, komunikācijas speciāliste

Diāna Kaijaka, režisore, māksliniece

Viktorija Tihomirova, projekta vadītāja, UX dizainere

Liene Viļčuka, muzeja darbiniece

Elīna Pastare, tūrisma speciāliste

Ketrisa Petkeviča, projektu vadītāja, topošā kuratore

Adelīna Lenša, bāra vadītāja

Laura Lēģere, arheoloģe

Dana Žuravļova, namu pārvaldniece

Zane Ritcele, uzņēmēja

Dita Jonīte, teātra un dejas pētniece

Iveta Parravani, biedrības Debesmanna.com dibinātāja

Lauma Balode, darbojas audio un skatuves jomā

Kristīne Ante, augstskolas docētāja

Elīna Grieze, nodarbojas ar interjera dizainu

Laura Vinogradova, rakstniece

Evita Leismane-Turlaja, nagu kopšanas speciāliste

Pārsla Kokina, grafiskā dizainere, tekstu autore

Sanita Kārkliņa, redaktore

Jeļena Jesajana, iekļaujošas sabiedrības un cilvēktiesību aktīviste

Tija Sīle, fiziķe

Ginta Šulce, kreditoru grāmatvede

Līna Birzaka-Priekule, izstāžu kuratore

Zane Zvirbule, skolotāja

Astrīda Rogule, mākslas zinātniece, muzeoloģe

Barba Zeme, uzņēmēja

Kristīne Pitkeviča, anestezioloģe

Ieva Andžāne, kultūras projektu vadītāja, ilustratore

Marta Herca, augstskolas mācībspēks

Agrita Bitere, geštaltterapeite

Laura Miķelsone, mārketinga speciāliste

Inta Ozoliņa, auditore

Baiba Troščenko, pasniedzēja

Iveta Ķelle, NVO vadītāja

Jana Belēviča, finanšu vadītāja/vecākā grāmatvede

Ivanda Adata, finanšu speciāliste

Liene Baika, optometriste

Ieva Stokenberga, pētniece

Liene Jaudzema, pārvaldniece

Jāna Jēruma-Grīnberga, mācītāja, bīskape emerita

Agnese Skrūzkalne, uzņēmēja

Kristiāna Ščerbicka, digitālā mārketinga speciāliste

Sindija Gerika, pedagoģe

Līga Gaisa, scenāriste-producente

Madara Iverta, mārketinga asistente

Līna Marta Sarma, programmu koordinatore

Keita Augstkalne, zīmolu stratēģe, veselības aprūpes tehnoloģiju jaunuzņēmēja

Irīna Pumpure, pensionāre

Baiba Bumbiere, divu meitu mamma

Rita Jugbārde, šobrīd mājsaimniece

Vaiva Bauze, iepirkumu speciāliste, producente

Laima Bauere, Riga TechGirls

Liliana Civjane, Latvijas Universitāte

Kristīna Guste, tulkotāja

Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja

Laura Dumbere, žurnāliste žurnālā "IR"

Iveta Narodovska, augstskolas docētāja

Gunda Kārkliņa, bilingvālā skolotāja

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...