Iesaki rakstu: 
Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Pirmais. Visu cieņu pasākuma organizatoriem un tiem, kas vēlas to apmeklēt, taču šis nav mītiņš pret obligāto vakcināciju un visu ar to saistīto. Tas ir Šlesera kunga dibinātās partijas reklāmas pasākums. Visa saistītā retorika, ieskaitot Egilam Levitam izvirzītās prasības, par to liecina.
Organizēt reklāmas pasākumus nav aizliegts, un to pat vajag. Vienkārši tas arī ir skaidri ir visiem jāpasaka. Lai vēlāk nesanāk vilšanās.
Un otrais. Jau stāstīju, ka vairākas dienas pirms 18. augusta man regulāri, vairākas reizes dienā zvanīja Valsts drošības dienests. Tāpat no dažādiem cilvēkiem saņēmu mājienus, ka es tikšu aizturēts un man liegs doties uz mītiņa norises vietu. Mērķis tam esot viens – lai netiktu pieļauta vardarbība. Tas viss laikā, kad es faktiski katru dienu aicināju cilvēkus nepakļauties provokācijām un nepieļaut neko, kas kaut attāli līdzinātos vardarbībai. Kā atceraties, pasākums notika priekšzīmīgi.
Ko tagad dara Šlesers? Pilnīgi neslēpti aicina gāzt Kariņa un Levita režīmu un darīt to nākamo sestdien. Ja “režīma gāšana” nav vardarbība, tad es nezinu, kas tas ir. Tikmēr Šlesers jau gandrīz mēnesi atlaiž šādā stilā, un neviens Facebook satura filtrs to necenzē.
Tam tikai divi izskaidrojumi. Vai nu sestdienas pasākums ir ar “režīmu” saskaņots (kam arī varbūt dažādi skaidrojumi), vai arī drošības dienesti to neņem nopietni. Galu galā kungi Brioni uzvalkos un dāmas ar birkinsomiņām nekad nevienu režīmu nav gāzuši. Nevienā valstī un nekad. Un to nedarīs arī Šlesers. Tieši un skaidri, ko es domāju par Šleseru.
Šlesers ir Vienotības projekts. Tiem, kuri to nesaprot, laiks to saprast. Visus šos gadus slavēja valdību. Nekad nav palīdzējis opozīcijai. Tagad mērķis mazināt opozīcijas patieso spēku. Iesūtīja cilvēkus, lai šķeltu manis veidotu partiju. Pēc pusmēneša šizofrēniski piedāvā apvienoties, kad neizdodas sašķelt partiju. Atveriet taču acis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
