Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Una Sedleniece
21.09.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Šorīt, kad pēc vakardienas Kultūršoka raidījuma ziņu virsrakstos lasu skaļos apgalvojumus, ka ministrs vai kāds cits mani ir “spiedis”, “pierunājis”, “sējis šaubas” vai tml., no vienas puses esmu nepatīkami pārsteigta no otras – vispār neesmu pārsteigta, jo ar prātu saprotu, ka tas ir tas, ar ko nodarbojas tāda formāta raidījumi kā Kultūršoks, tas ir viņu darbs.

Tieši tāpēc es savu komentāru par situāciju Kultūršokam šoreiz nesniedzu, bet gan pirms pāris dienām izvēlējos to sniegt Latvijas Radio Ziņu dienestam, kas ir mans iecienītais formāts. Tajā brīdī es cerēju, ka pie šī man nekas vairs nebūs jāpiebilst un jāskaidro.

Es kategoriski noraidu publiski izskanējušos pārmetumus par plaši apspriestā atklātā konkursa norisi Kultūras ministrijā. Konkursa kārtas noritēja, ievērojot vislabākos pārvaldības principus. Piedaloties konkursā, es pilnībā apzinājos, ka varu arī nebūt piemērotākā kandidāte un konkursa kārtībā ir jāatrod labākais Brīvdabas muzejam – kāda cita iemesla dēļ gan lai vēl rīkotu konkursus?

Saskaņā ar normatīvo regulējumu Brīvdabas muzeja direktoru amatā ieceļ kultūras ministrs. Līdz ar to muzeja direktors ir ministra komandas biedrs, un otrādi – ministrs ir muzeja komandas biedrs, tiešā un pārnestā nozīmē.

Gan ar savu nelielo pieredzi personāla atlasē, gan pavisam cilvēcīgi saprotu, ka ministram kā darba devējam ir visas tiesības šaubīties, personīgi pārliecināties, nostiprināt viedokli, konsultēties – respektīvi, darīt visu, lai nonāktu pie vislabākā lēmuma. Un tas nav ne spiediens, ne ietekmēšana, kā tiek traktēts publiskajā telpā.

Es absolūti respektēju un pieņemu ministra šaubas par manu atbilstību atbildīgajam amatam. Man nav un nevar būt pilna informācija par visiem subjektīvajiem un objektīvajiem apsvērumiem, kas ministra lēmumu ir noteikuši. Manu izšķiršanos izstāties no konkursa vadīja tikai un vienīgi pārliecība, ka tas ir mans vislabākais lēmums par labu Brīvdabas muzejam, kuram ir vajadzīgs pilns Kultūras ministrijas vadības atbalsts. Mana pieredze darbā kultūras nozarē rāda, ka šis atbalsts ilgtermiņā ir daudz svarīgāks nekā tīri aritmētiski iegūtais punktu skaits vienā vai otrā sacensībā.

Lūdzu nepārprast – ar šīm pārdomām es nekādā gadījumā nevēlos noniecināt atklātu konkursu nozīmi! Tieši otrādi – attiecībā uz muzeju direktoru izvēli būtu lietderīgi mums, visām atbildīgajām un ieinteresētajām pusēm kopā, pilnveidot šo konkursu procedūru, precīzāk definēt prasības. Viens pilnveidojums šobrīd jau iestrādāts Muzeju likuma grozījumos – terminētie līgumi ar muzeju direktoriem.

Noslēgumā uzskatu par vajadzīgu uzsvērt, ka polemikas karstumā nedrīkst pazaudēt vēl vismaz vienu citu jautājumu, kas, mācoties no šīs situācijas, ir daudz svarīgāks par uztraukumu par to vai citu kandidatūru, aizkulišu skandāliem, aizdomu ēnām, nesimpātiskām baumām utt.

Šim jautājumam Kultūršoka raidījumā nedaudz pieskārās arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. Proti, kādi muzeju direktori mums šodien vispār ir nepieciešami?

Profesionāli mani ļoti uztrauc ideja par to, ka muzeja direktoram nav svarīga pieredze darbā muzejā, muzeju nozarē vai ar konkrētā muzeja nozari saistītā profilzinātnē.  Tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko pēdējos divdesmit gados esmu iemācījusies un mācījusi citiem par ļoti mainīgo muzeju nozari.

Vienlaikus priecājos un prognozēju, ka šis gadījums stimulēs plašāku diskusiju par šiem jautājumiem. Jau vakar vakarā ar dažiem Latvijas Muzeju biedrības valdes locekļiem sākām sarunas par šāda apaļā galda rīkošanu drīzumā.

Šajās dienās ar lielu pateicību uzņemu kolēģu, draugu un arī pavisam nepazīstamu cilvēku uzticēšanos un atbalstu. Tomēr lūdzu akceptēt to, ka konkurss uz Brīvdabas muzeja direktora amatu ir noslēdzies ar konkrētu rezultātu. Es uz Brīvdabas muzeja tuvāko nākotni raugos bez fatālisma, bet pragmatiski un cerīgi, un aicinu vienkārši ļaut jaunajai direktorei uzsākt darbu. Domāju, ka tas muzejam patlaban ir visvairāk vajadzīgs.

Pārpublicēts no Facebook

Seko mums