Es tiešām ļoti atvainojos, bet mana vārda brīvība vienalga ir ierobežota
Ilva Koškina, ārste, homeopāte12.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ES TIEŠĀM ĻOTI ATVAINOJOS VISIEM, KURUS ES KAUT KĀDĀ VEIDĀ AIZSKĀRU AR SAVĀM DOMĀM PAR TO, KAS NOTIEK ŠAJĀ PASAULĒ.
GALVENAIS, KAS VISIEM JĀZINA, ES TIEŠĀM ŠĪS 2 NEDĒĻAS NEBŪŠU DARBĀ, JO MK NOTEIKUMI IR JĀIEVĒRO. Es jau rakstīju kādā no komentāriem, ka domas man ir savas, bet likumus es ievēroju. Tajā laikā, kad rakstīju, Dienviditālija nebija karantīnas zonā, tagad ir. TĀTAD IR LIKUMS, KAS JĀIEVĒRO VISIEM, ARĪ MAN. Jā, un pirms došanās uz darbu noteikšu, vai manā organismā nav koronovīruss, atbildi nopublicēšu Facebook, lai visiem mierīgs prāts.
Sapratu, ka esmu aizskārusi ļoti sāpīgu un jutīgu tēmu, par ko Latvijā nav pieņemts diskutēt. Par slimību un nāvi, par mijiedarbību, par kļūdām, jā, arī manām. Diemžēl Latvijā ir tikai pareizais un nepareizais viedoklis, bet nevis viedoklis. Tu esi manā vai pretējā pusē, bet nevis vienkārši esi.
Kā teicu arī laikrakstam Diena, problēma nav vīrusā, bet panikā, kas ap viņu sacelta. Un šis ir tas, no kā baidījos, par ko brīdināju, sāksies raganu medības un linča tiesas. Un cilvēki diemžēl ir viegli vadāmi, ja ir panikā. Bet katrs dzird, ko vēlas dzirdēt un ne vairāk, katrs izvelk no konteksta to, ko vēlas izvilkt.
Labāk ir nepaust viedokli un ceļot klusi, kur nedrīkst, kā čūskai, lai tik neviens nepamana, būšu kārtīga meitene, bet aizmuguriski darīšu to, ko nedrīkst, vai kodīšu sev izdevīgā laikā, nekā tad, kad atklāti pabrīdini, jā, braucu, jo tā ir mana izvēle. Bezatbildīgi? Varbūt, bet toties godīgi. Problēmas dzīvē rada, ka gribam izpatikt citiem, bet, ja tu tā nedari, tad tevi nolinčo.
Tā ir būtiska atšķirība starp Latviju un Angliju, arī izglītības sistēmā. Te māca nepaust savu viedokli, jo skolotājs gudrāks, Anglijā paust viedokli, pat ja viņš ir nepareizs, jo pie secinājumiem tu nonāc pats.
Man vēl daudz ko teikt būtu par novērojumiem, paniku un daudzām citām lietām, bet nedrīkstu. Ir tomēr vārda brīvība ierobežota.
Visu cieņu Itālijas ārstiem, kas cīnās ar vīrusu, ja godīgi, ja būtu jāpaliek Itālijā mēnesi karantīnā, pirmais, ko būtu darījusi, būtu pieteikusies darbā, lai ārstētu pacientus no tā. Nu nav man no viņa bail. BET ES NEESMU NEKAD TEIKUSI, KA AR VIŅU NEVAR SASLIMT VAI NOMIRT. VAR, ARĪ ES, JA KAUT KAS SAIES DĒLĪ.
KATRĀ ZIŅĀ VĒLREIZ ATVAINOJOS VISIEM, KAM SĀPĒJA, KO AIZVAINOJU. TAS NEBIJA NEKAS PERSONĪGS PRET KĀDU KONKRĒTI.
Saprotu, ka linča tiesa sākusies. Bet viss pāriet, šis un arī vīruss reiz beigsies. ES CERU. BET IEVĒROJIET VISI DR APIŅA TEIKTO, viņš patiešām ir gudrs vīrs. SKRIENIET UN KUSTIETIES, NESMĒĶĒJAT, ALKOHOLU LABĀK NE, nebūs panaceja, ĀRSTĒJIET SAVAS HRONISKĀS KAITES UN TAD NO VĪRUSA NEMIRSIET.
LAI JUMS VISIEM LABA VESELĪBA, UN ARĪ VESELAIS SAPRĀTS LAI NEPAMET.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
