Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte
Guntars Vītols10.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Pirmkārt, ēnu ekonomikas samazināšana ekonomikas kopapjomu nemaina nekādi. Ja ieņem vairāk nodokļu, tad tā summa pārdalās par labu valsts makam, bet par tādu pašu summu samazinās privātā sektora maks. Analfabēti šo vienkāršo patiesību nesaprot.
Otrkārt, ir tāds aspekts, ka, tā kā privātais ar savu naudu rīkojas efektīvāk, tad, pārdalot vairāk par labu valstij, ekonomika kopumā paliek neefektīvāka. Vairāk briškena pāļu un bolt pētījumu.
Treškārt, ēnu ekonomikas klātbūtne ir reputāciju graujošs faktors, kas stigmatizē uzņēmējdarbības vidi, bremzē investīciju piesaisti.
Vai tas nozīmē, ka ar to “jācīnās “? Cīņa nozīmē papildu ierēdņus, birokrātiju - tas ir tas, kas ekonomiku padara vēl nepievilcīgāku.
Es nesaku, ka kontrolei nav jābūt vispār, te nav jāabsolutizē, bet tā desmitgades praktizētā “cīņa” kā galvenais ekonomikas attīstības plāns ir rezultējies ar… pieaugošu birokrātiju un faktiski nekādiem rezultātiem ēnu ciparā kā tādā. Sabiedrība kopumā zaudē.
Tad ko darīt?
Vienkārši. Tajās sfērās, kur ir lielākā ēnu ekonomika un to grūti efektīvi kontrolēt, ir jāsamazina nodokļi. Ēnu ekonomika samazināsies, stigmas nebūs, un arī birokrātiju … nevajadzēs. Valsts visticamāk nodokļos iekasēs pat vairāk, pavisam droši - ne mazāk.
Kā tā?
Paņemsim par piemēru santehniķi Pēteronkuli. Vai viņš būtu gatavs maksāt nodokļos 10% no sava ienākuma? Būtu, jo viņam tāpat rēķini jāmaksā, legālu ienākumu vajag arī kredīta saņemšanai. Ir motīvs maksāt tos 10% un nebaidīties, ka kāds kaut ko pieķers un sodīs. Viņš jau arī maksā tos 10%. Viņam prasa 30-50% nodokli, visādas minimālās iemaksas, progresa jeb Šuvajeva nodokli, onkulis saka - ej bekās. Es te muguru mocu, bet tu, maita, man rauj kumosu no mutes.
Valsts tāpat to “lielo” nodokli neiekasē un neiekasēs, bet uz papīra skaitās “ēnu ekonomika” - tā starpība starp 30% un 10% nodokļa.
Ēnu ekonomika ir lielā mērā tieši šāda - faktiski tikai uz papīra. Starpība starp vēlamo nodokļa likmi/slogu un faktisko. To var pieregulēt arī uz papīra - nosakot saprātīgus nodokļus. Un viss - stigmas nav, un ne ar ko nav jākaro.
Izņemot, protams, lielos blēžus un citus īpaši apdāvinātus pilsoņus (katrā ģimenē atradīsies arī kāds kroplis). Būvnieku karteļi un ierēdņi iepircēji, piemēram. Tur nav prāta vai saprāta, tikai alkatība un noziegums. Tie tad ir jāapkaro, nevis jāsūta VID vēstules puķu tantēm.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
