Es vairs nevaru pieņemt „Jaunās Vienotības” vadības politisko liekuļošanu un divkosību
Harijs Tomaševskis19.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Facebook sākās plašas diskusijas par jauno ministru prezidenta amata kandidāti. Kas pats par sevi ir tikai apsveicami demokratiskā sabiedrībā. Tas, kas mani atkal un atkal sarūgtina, ir komentētāju kārtējā vienkāršotā un pat aprobežotā vērtēšana - sieviete, jaunā seja/paaudze, "nav zagusi", u.t.t.
Taču, tad paklausoties pašas Jaunās Vienotības argumentus, jākonstatē, ka pati partiju apvienība tieši tā ir prezentējusi savu biedreni. Līdz ar to es kā Vienotības biedrs jau desmito gadu saredzu savulaik partijas valdē Ašeradena ieteikumu uz vēlēšanām izveidot vīriešu un sieviešu kvotas, jo, redz, Skandināvijā jau kaut kur esot.
Kā toreiz, tā tagad es iebilstu pret šāda veida domāšanu pašā pamatā. Es iestājos par personību politikā. Es iestājos pat pret komandām valsts politikā un administrācijā. Kā mēs jauki visu jau redzējām, tad gan Lembergam, gan Šķēlem, gan Šleseram bija un ir komandas.
Kāpēc tad pati Jaunā Vienotība tik sekli prezentē savu kandidāti? Varbūt tāpēc, ka bez "sieviete", "jaunie politikā" nav nekā cita ar ko prezentēt?
Es noteikti varu pieņemt šādu partijas izvēli, ja tajā ir stipras, līdz šim nerealizējušās politiķes raksturs, apņemšanās un ambīcijas. Taču Evika Siliņa nav pilnīgi nezināma un iepriekš valdībā nestrādājusi politiķe. Tad negribot ir jāsāk vērtēt, vai bez partijas saukļiem "sieviete", "jauna" ir vēl kādi nopelni un politiskā rakstura apliecinājumi.
Man par lielu nožēlu es spēju atrast tikai politisko izrādīšanos, Latvijas pamatnācijas jauniešu darba diskriminācijas ignorēšanu savas valsts darba tirgū un vēlmi demogrāfijas uzlabošanu veikt ar svešzemnieku nekontrolētu ievešanu. Diemžēl pēdējais ar Zatlera partijas uz Vienotību pārnākušo biedru rokām līdz šim jau neslēpti un slēpti ir realizējies gadiem un pat kara apstākļos netiek pārtraukts.
Es ļoti labi saprotu vajadzību valsts prezidenta amatā nepieļaut iecelt Pīlēnu. Saprotu un atbalstu tāpēc arī "pretdabiskas partnerattiecības" ar Progresīvajiem. Kāpēc pretdabiskas? Tāpēc, ka Vienotība visu laiku ir deklarējusi sevi par centriski konservatīvu spēku. Es pat jau rakstīju, ka atbalstu Vienotības mērķi parakstīt Stambulas konvenciju ar atsauci un Latvijas Satversmi. Tieši šī mērķa sasniegšanai būtu pieļaujama īslaicīga brāļošanās ar Progresīvajiem.
Taču tajā brīdī kad manis paša partija Vienotība ar ministru prezidenta amata kandidātes teikto pauž pilnīgi kreisu un prokrievisku politiku, es to nevaru pieņemt un atbalstīt.
Man nav pieņemami meli. Vai nu lai Jaunā Vienotība oficiāli pasaka, ka ir liberāla, vai lai nosoda prokrieviski liberālu politiku. Bet, ja Jaunā Vienotība vēl joprojām ir konservatīvi centriska, tad kāpēc ir liberāla ministru prezidenta amata kandidāte? Kā lai es uzticos turpmāk?
Es palieku konservatīvs Latvijas politikā. Es saglabāju centrisku attieksmi valsts kopējā modernizācijā. Es palieku lojāls pret liberāliem cilvēkiem privātajā dzīvē un kuri nepauž Latvijai graujošus uzskatus. Taču es nevaru pieņemt politisku liekuļošanu un divkosību.
Sakarā ar to es neredzu par iespējamu turpināt savu atrašanos partijā Vienotība pat, ja tas izbeidz manu politisko karjeru vispār.
P.S. Uz iesniegumu būs nedaudz jāuzgaida, jo esmu slims ar covid.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
