Es vairs nevaru pieņemt „Jaunās Vienotības” vadības politisko liekuļošanu un divkosību
Harijs Tomaševskis19.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Facebook sākās plašas diskusijas par jauno ministru prezidenta amata kandidāti. Kas pats par sevi ir tikai apsveicami demokratiskā sabiedrībā. Tas, kas mani atkal un atkal sarūgtina, ir komentētāju kārtējā vienkāršotā un pat aprobežotā vērtēšana - sieviete, jaunā seja/paaudze, "nav zagusi", u.t.t.
Taču, tad paklausoties pašas Jaunās Vienotības argumentus, jākonstatē, ka pati partiju apvienība tieši tā ir prezentējusi savu biedreni. Līdz ar to es kā Vienotības biedrs jau desmito gadu saredzu savulaik partijas valdē Ašeradena ieteikumu uz vēlēšanām izveidot vīriešu un sieviešu kvotas, jo, redz, Skandināvijā jau kaut kur esot.
Kā toreiz, tā tagad es iebilstu pret šāda veida domāšanu pašā pamatā. Es iestājos par personību politikā. Es iestājos pat pret komandām valsts politikā un administrācijā. Kā mēs jauki visu jau redzējām, tad gan Lembergam, gan Šķēlem, gan Šleseram bija un ir komandas.
Kāpēc tad pati Jaunā Vienotība tik sekli prezentē savu kandidāti? Varbūt tāpēc, ka bez "sieviete", "jaunie politikā" nav nekā cita ar ko prezentēt?
Es noteikti varu pieņemt šādu partijas izvēli, ja tajā ir stipras, līdz šim nerealizējušās politiķes raksturs, apņemšanās un ambīcijas. Taču Evika Siliņa nav pilnīgi nezināma un iepriekš valdībā nestrādājusi politiķe. Tad negribot ir jāsāk vērtēt, vai bez partijas saukļiem "sieviete", "jauna" ir vēl kādi nopelni un politiskā rakstura apliecinājumi.
Man par lielu nožēlu es spēju atrast tikai politisko izrādīšanos, Latvijas pamatnācijas jauniešu darba diskriminācijas ignorēšanu savas valsts darba tirgū un vēlmi demogrāfijas uzlabošanu veikt ar svešzemnieku nekontrolētu ievešanu. Diemžēl pēdējais ar Zatlera partijas uz Vienotību pārnākušo biedru rokām līdz šim jau neslēpti un slēpti ir realizējies gadiem un pat kara apstākļos netiek pārtraukts.
Es ļoti labi saprotu vajadzību valsts prezidenta amatā nepieļaut iecelt Pīlēnu. Saprotu un atbalstu tāpēc arī "pretdabiskas partnerattiecības" ar Progresīvajiem. Kāpēc pretdabiskas? Tāpēc, ka Vienotība visu laiku ir deklarējusi sevi par centriski konservatīvu spēku. Es pat jau rakstīju, ka atbalstu Vienotības mērķi parakstīt Stambulas konvenciju ar atsauci un Latvijas Satversmi. Tieši šī mērķa sasniegšanai būtu pieļaujama īslaicīga brāļošanās ar Progresīvajiem.
Taču tajā brīdī kad manis paša partija Vienotība ar ministru prezidenta amata kandidātes teikto pauž pilnīgi kreisu un prokrievisku politiku, es to nevaru pieņemt un atbalstīt.
Man nav pieņemami meli. Vai nu lai Jaunā Vienotība oficiāli pasaka, ka ir liberāla, vai lai nosoda prokrieviski liberālu politiku. Bet, ja Jaunā Vienotība vēl joprojām ir konservatīvi centriska, tad kāpēc ir liberāla ministru prezidenta amata kandidāte? Kā lai es uzticos turpmāk?
Es palieku konservatīvs Latvijas politikā. Es saglabāju centrisku attieksmi valsts kopējā modernizācijā. Es palieku lojāls pret liberāliem cilvēkiem privātajā dzīvē un kuri nepauž Latvijai graujošus uzskatus. Taču es nevaru pieņemt politisku liekuļošanu un divkosību.
Sakarā ar to es neredzu par iespējamu turpināt savu atrašanos partijā Vienotība pat, ja tas izbeidz manu politisko karjeru vispār.
P.S. Uz iesniegumu būs nedaudz jāuzgaida, jo esmu slims ar covid.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
