Iesaki rakstu: 
Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē mūsu brīvībai mēru, kas ir tuvāks mūžībai nekā viena cilvēka mūžam. Tas ieraksta valsti vēsturē ar lielo burtu. Valsti Latviju.
Latvija nav tikai vārds. Tā ir ticība brīvībai, nodota no paaudzes paaudzei, ne reizi vien maksājot par to visaugstāko cenu. Tā ir zeme, kādas nav nekur citur. Latvija – tie esam mēs, šeit un tagad.
Ikvienam no mums ir savs stāsts par Latviju. Es gribu, lai tas ir gadsimtu garš stāsts par mūsu brīvību. Jo šodien zem sarkanbaltsarkanajiem karogiem es droši varu teikt: mēs uzvarējām.
Tādēļ atzīmēsim simtgadi godam! Jo nav lielāka iemesla svinēt kā brīvība, un tautai nav lielāka lepnuma kā sava valsts.
Okupācijas laikā vārdi “Dievs, svētī Latviju” bija bīstami un aizliegti.
Šodien mēs varam droši dziedāt savu himnu. Droši kā vēl nekad. Jo mēs ne tikai varam, bet arī gribam un protam sargāt savu valsti. Tā ir mūsdienīga un brīva valsts, kura daudziem ir paraugs.
Valsts dibināšanas brīdī mums bija ideja par neatkarību, mums bija griba pieņemt šo lēmumu, un bija kopīgs spēks to īstenot, lai uzceltu visu no pašiem pamatiem. Šodien mums pieder nesalīdzināmi vairāk.
Tomēr, lai mūsu zeme uzplauktu un dzīve kļūtu labāka, mēs ne mirkli pie sasniegtā nedrīkstam apstāties. Latvija būs ilgdzīvotāja, jo mums ir brīvība veidot pašiem savu nākotni, un tā ir jāizmanto.
Svarīgākais ir jautājums, kāda tā būs nākamos divdesmit, trīsdesmit un simt gadus?
Nākotne pieder mūsu bērniem un mazbērniem, un vērtīgākais, ko tiem varam dot, ir laba izglītība. Tādēļ es aicinu turpināt uzsākto ceļu uz zināšanu sabiedrību. Atbalstīsim tos, kuri šobrīd cīnās par nākotnes cienīgu izglītību. Par to, lai bērni iet uz skolu ar prieku un ir gatavi rītdienai.
Mēs esam Eiropas valsts, bet arī šeit ir daudz darāmā. Lai kļūtu par daļu no aktīvās Eiropas, jau tuvākajā desmitgadē mums jākļūst no ņēmējiem par devējiem. No bikliem ienācējiem Eiropas Savienībā par tās tālredzīgiem veidotājiem.
Tā sevi apzinoties, mēs turpinātu veidot Eiropu, kā atvērtu un daudzveidīgu, kā demokrātijas paraugu pārējai pasaulei.
Nākamais ir ne tikai svētku, bet arī Saeimas vēlēšanu gads. Rudenī katram personīgi būs jāpieņem lēmums, kam uzticēsim tiesības pārstāvēt mūsu sabiedrību un pienākumu vest mūsu valsti uz priekšu.
Satversmē rakstīts, ka vara pieder tautai.
Es gribu aicināt, lai tas nepaliek tikai likuma burts. Esiet gatavi rīkoties! Sekojiet līdzi valsts lietām, aizstāviet savas intereses, diskutējiet, runājiet. Domājiet paši un iesaistiet savus tuvākos. Izmantojiet visas Satversmē dotās iespējas!
Mēs zinām savas neatkarības cenu. Vēl daudzviet pasaulē cilvēki būtu gatavi atdot visu - par savu valsti. Mums tā jau ir. Mums tas ir iemesls ne tikai svinībām, bet arī atbildībai.
Un tas ir labākais iemesls nepalikt malā.
Šeit, pie Brīvības pieminekļa un pie ekrāniem, es jūs aicinu: nepalieciet malā!
Nekad nav par vēlu mācīties.
Nekad nav par vēlu lepoties ar savu tautu un stiprināt savu valsti.
Un ir īstais laiks kopā turpināt veidot mūsdienīgu, demokrātisku un atvērtu Latviju. Tā, lai mēs plaukstam un pārsteidzam pasauli vēl simtiem gadu!
Svinēsim šo simtgadi! Un dzīvosim katru dienu tā, lai nākamajā 18. novembrī ikviens no mums ar vēl lielāku lepnumu un pārliecību varētu teikt: "Es esmu Latvija."
Dievs, svētī Latviju!
Attēlā - G. Šļūkas zīmējums no Latvijas Avīzes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
