Esmu agrāk teicis, ka obligātais dienests nav risinājums, uz kuru vēlamies iet, bet tagad es vairs tā nesaku
Artis Pabriks18.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās daudz runāts par Aizsardzības ministrijas sagatavoto koncepciju Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidei. Šeit es gribētu atbildēt uz pāris “populārākajiem” mītiem un apgalvojumiem, kurus bieži dzirdu ikdienā.
Aizbildināšanās, ka VAD nevaram pieņemt, jo tuvojas vēlēšanas, neiztur nekādu kritiku. Ir karš, un Krievija negaidīs. Laika novilcināšana ir klasiska Latvijas nespēja būt efektīviem. Tieši tāpēc bieži pavadām laiku garās diskusijas, bet pieņemt lēmumus nespējam.
Šobrīd Ukraina ir novājinājusi Krievijas armiju tiktāl, ka jebkādu jaunu uzbrukumu tā varētu spēt izvērst, agrākais, pēc diviem gadiem. Tieši un burtiski Ukraina mums dod laiku sagatavoties. Mums ir jārīkojas tagad, lai nodrošinātu spēju iebrucēju veiksmīgi atturēt!
Jā – es esmu agrāk teicis, ka obligātais dienests nav risinājums, uz kuru vēlamies iet. Cerējām uz brīvprātības principu, taču armijas rindas šajā laikā nav pietiekami papildinātas. Sarunas par šo jautājumu aktīvi atsākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Tam ir praktisks iemesls – reti kurš ticēja, ka iebrukums un tam sekojošs karš, kas pielīdzināms iepriekšējiem pasaules kariem, ir iespējams. Mūsu kaimiņvalsts pierādīja, ka mums ir jāgatavojas arī savu teritoriju aizstāvēt pret nežēlīgu un skaitliski lielu pārspēku.
Krievija tiešam uzbrukumam sapulcināja 140 000 cilvēku. Kopš februāra Zemessardzē pieteikušies 3048 kandidāti, kopskaitā dien 9500. Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ir aptuveni 7000 karavīru. Lai tieša uzbrukuma laikā nosargātu Latviju, nepieciešami 40-50 000 profesionāli sagatavotu cilvēku.
Jāpalielina NATO spēku klātbūtne. Pusgada laikā panācām pozitīvu rezultātu Madrides samitā un izstrādājām piedāvājumu, kā NBS šo uzstādījumu sasniegt. Par detaļām runāsim, bet mērķis ir visiem kopīgs – atturēt Krieviju no iespējas spert kāju pāri mūsu robežai!
Ik pa laikam izskan viedoklis, ka VAD izmaksas būs ļoti augstas. Pamatojumu tam tā gan arī neuzzinām. Sākotnēji ieguldījumi būs minimāli - izmantosim esošo infrastruktūru un personālu. No 25-2026. gadam būs nepieciešami ieguldījumi aptuveni 60-70 miljonu eiro apmērā.
Lielāka summa 100 - 120 miljonu eiro apmērā būtu nepieciešama pēc 5 gadiem, kad plānots jauniešu skaitu ik gadu palielināt. Precīzi skaitļi būs zināmi tad, kad būs skaidras VAD aprises. Tie var mainīties atkarībā no pārejas perioda, inflācijas, materiāltehniskā nodrošinājuma.
Mēs atrodamies vēsturiskā brīdī – esot NATO dalībvalsts ar spēcīgu armiju un augstu sagatavotību, esam drošāki nekā jebkad iepriekš, taču ir pienācis laiks skatīties realitātei acīs un spert nākamo soli mūsu aizsardzības nodrošināšanai!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
