Fakti par interviju vācu izdevumam atklāj neveiklus Kampara meliņus
L. Lapsa29.04.2011.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc vācu izdevuma Frankfurter Allgemeine Zeitung publikācijā manis teiktais par vidējo Latvijas iedzīvotāja mēnešalgu tika traktēts kā ”neto” alga, - tā Pietiek piektdien apgalvoja Artis Kampars. Ir skaidrs, kāpēc ministrs šādu izmeklēšanu nav veicis: kā apliecina fakti, ko Pietiek piektdien saņēma no respektablā Vācijas laikraksta, nu jau bēdīgi slaveno „neto” uz saskaņošanu atsūtītajā intervijas tekstā ielabojis pats pēcāk par to publiski sašutušais Kampars vai arī viņa preses dienests.
Ceturtdien Vācijas izdevuma elektroniskajā versijā publicētajā intervijā Kampars apgalvojis, ka „vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto”, tā oficiālos datus par atalgojumu Latvijā „uzlabojot” par aptuveni ceturtdaļu: Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati rāda, ka 2010. gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati bruto – tātad aptuveni 331 lats jeb 472 eiro neto.
Kad Pietiek nāca klajā ar šīs intervijas izklāstu, Kampars sākumā minēja tos pašus Pietiek jau aprakstītos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) algu datus, kuri ir par ceturto daļu mazāki nekā Kampara minētais skaitlis, bet pēc atkārtota jautājuma apgalvoja: „Intervijā vācu žurnālistam minēju vidējo darba algas lielumu pēc CSP datiem un neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc publikācijā tā tika traktēta kā ”neto” alga.”
Kampars vēl īpaši norādīja, ka „būtu ārkārtīgi pateicīgs”, ja intervijas atstāstītājs „kā žurnālists tomēr ņemtu vērā elementārus profesionālas žurnālistikas pamatprincipus”, un ka viņš aicinot, „informējot sabiedrību, izmantot objektīvus datus, kuri ir publiski pieejami”.
Ņemot vērā ministra protestus un aicinājumus, Pietiek sazinājās ar Frankfurter Allgemeine Zeitung pieredzējušo un ilggadējo žurnālistu Hanno Mussleru, lai noskaidrotu, vai tiešām viņš ir maldinoši interpretējis Kampara teikto un patvaļīgi pārveidojis bruto algu par neto algu.
Uz šo jautājumu Musslers sniedza izsmeļošu atbildi, no kuras izriet – „neto algu” jau gatavajā un uz saskaņošanu nosūtītajā intervijas tekstā ielabojis pats Kampars vai arī kāds no viņa padotajiem – preses dienesta darbiniekiem, kam dotas šādas tiesības.
Musslers paskaidroja: „Man bija intervija ar ministru pa telefonu/skype. Kampars teica – mēneša vidējā alga Latvijā ir 600 eiro, nepiebilstot, vai tā ir neto vai bruto. Es biju faktiski pārliecināts, ka viņš runā par bruto. Pēc sazvanīšanās es pierakstīju interviju un nosūtīju to uz viņa preses dienestu. Tā ir Frankfurter Allgemeine Zeitung politika – ļaut cilvēkiem autorizēt viņu precīzos citātus. Tā ministram bija tiesības mainīt atbildes – protams, ne jautājumus. Arī vēstniecība bija iesaistīta. Es saņēmu interviju atpakaļ ļoti ātri ar tikai dažām piezīmēm. Viena no šīm piezīmēm bija – kāds bija pievienojis vārdu „neto” teikumā par vidējo mēnešalgu – 600 eiro.”
Kampars piektdien vairs neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kurš ir labojis viņa intervijas tekstu, kas bijis nosūtīts saskaņošanai, - viņš pats vai kāds no viņa darbiniekiem, kam dotas šādas tiesības.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
