Faktiski - aicinājums uz „atšaušanu”

Iesaki rakstu:

„Par savvaļas dzīvnieku postījumu novēršanu

Biedrība „Zemnieku saeima”, saņemot ar katru gadu pieaugošo zemes īpašnieku un apsaimniekotāju sūdzības par savvaļas dzīvnieku radītajiem postījumiem un likumdošanas nepilnībām, ir apkopojusi priekšlikumus un sniedz ierosinājumus situācijas uzlabošanā un ieteikumus grozījumiem likumdošanā.

Problēmas ar savvaļas dzīvnieku postījumiem lielā daļā gadījumu ir tad, kad veidojoties pārāk lieliem kolektīviem, tiem monopoltiesības uz medībām attiecīgajā reģionā, pagastā kā rezultātā netiek ievērotas vietējo zemes īpašnieku, meža īpašnieku un vietējo iedzīvotāju intereses.

Medību saimniecībā pašlaik ir lielas problēmas ar lielo savvaļas dzīvnieku skaitu. Medījamo savvaļas dzīvnieku (mežacūku, briežu, bebru, stirnu) populācija Latvijā ir pārāk liela. Biedrība ir veikusi lauksaimnieku anketēšanu par savvaļas dzīvnieku postījumiem, apkopotā informācija rāda, ka lielai daļai ražojošo lauksaimnieku tiek nodarīti savvaļas dzīvnieku postījumi. Zaudējumi svārstās no dažiem simtiem latu līdz pat dažiem desmitiem tūkstošu latu gadā. Kā rāda anketēšanas rezultāti, tad mazākas problēmas ar savvaļas dzīvnieku postījumiem lielo apdzīvoto vietu tuvumā, kas skaidrojams ar to, ka norit salīdzinoši intensīva medību saimniecība.

Biedrība uzskata, ka „Medību likuma” pārkāpums ir dzīvnieku mākslīga saaudzēšana un skaita apzināta neregulēšana, kā rezultātā tiek apdraudētas vai izspiestas no dzīves vietas citas dzīvnieku populācijas sugas medņi, zaķis, rubeņi, irbes u.t.t. Tiek nodarīti lieli postījumi lauksaimniecības kultūrām un mežu jaunaudzēm. Savvaļas dzīvnieku postījumus palielina arī fakts, ka mednieku skaits Latvijā samazinās, pašlaik uz vienu mednieku Latvijā ir aptuveni 300 ha medījamā platība, uz aktīvo mednieku šī platība ir vēl lielāka, fiziski mednieks šādā platībā nevar veikt pareizu medību saimniecību. Par normālu nav uzskatāma situācija, kad atsevišķās Latvijas vietās uz 1000ha mežacūkas medībām tiek izsniegtas līdz pat 15 licences, tas ir rādītājs lielajam savvaļas dzīvnieku blīvumam, pie tāda meža cūku blīvuma strauji samazinās pārējo sīko dzīvnieku un putnu sugu skaits.

Pagaidām spēkā esošā likumdošana saistībā ar savvaļas dzīvniekiem un to radītajiem postījumiem nav nodrošinājusi stāvokļa uzlabošanos. Savvaļas dzīvnieku radīto postījumu problēmai saasinoties ir jānostāda prioritātes, lai nākotnē tas neizvērstos kā papildus ieguldījumi jau izveidotas infrastruktūras sakārtošanā, piemēram, atjaunot izpostītās meliorācijas sistēmas, grāvjus, caurtekas, dambjus, ceļus u.t.t. Uzskatām, ka kā viens no Medību likuma mērķiem ir arī potenciālo savvaļas dzīvnieku postījumu novēršana.

Sniedzam šādus ierosinājumus situācijas uzlabošanā un ieteikumus grozījumiem likumdošanā, kā arī esam gatavi tikties klātienē, lai izrunātu likumdošanas turpmākos grozījumus un piedalīties likumdošanas turpmākā izstrādē :

1) Atrunāt, kurā gadījumā atbildība no medniekiem pāriet uz valsti, gadījumos, ja atsevišķu dzīvnieku sugas ir savairojušās virs kritiskā sliekšņa. Meža dzīvnieku postījumu mazināšanai jānosaka medījamo dzīvnieku lielākais pieļaujamais blīvums (skaits konkrētajā medību iecirkni), atbildību par šī skaita nepārsniegšanu uzņemoties medību iecirknim. Līdz ar to jāveic izmaiņas Zemkopības ministrijas apstiprinātajā kārtībā Nr.3 (23.01.2008.) „Medījamo dzīvnieku uzskaites un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma medību platībās aprēķināšanas metodika”, pēc kuras VMD organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti.

2) Meža dzīvnieku minimālā nepieciešamā un maksimāli pieļaujamā nomedīšanas limita apspriešanā ir jāpieaicina lauksaimnieku, zemes vai meža īpašnieku organizāciju pārstāvjus, tā veicinot pastāvīgu sadarbību starp mednieku un lauksaimnieku organizācijām.

3) Likumdošanā ir jānosaka, ka zemes vai meža īpašnieku, ja tam ir mednieka apliecība, pēc tā rakstiska iesnieguma ir jāuzņem medību klubā, kura teritorijā tā īpašums atrodas.

4) Līgumiem par medību tiesību lietošanu ir jābūt pārejas periodam vai arī pēc vienas puses vēlmes būtu iespēja lauzt medību tiesību līgumus vismaz 3 mēnešu laikā. Līgumā par medību tiesību nodošanu ir jābūt noteiktām obligātām sastāvdaļām, paredzot, ka šīs sastāvdaļas attiecas uz tiem līgumiem, kas tiek slēgti no jauna vai kuri tiek grozīti.

Noteikt, ka medību līgumā viens no obligātajiem punktiem ir par soda sankcijām par nelimitēto dzīvnieku postījumiem.

5) Briežu govju medību termiņu noteikt no 1 .augusta līdz 31. janvārim, briežu teļu un buļļu medību termiņu noteikt no 15. jūlija līdz 1.martam.

6) Atļaut lietot nakts redzamības iekārtas un klusinātājus, skaņas slāpētājus mežacūku, lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu un ondatru medību laikā un postījumu novēršanā, pārējām sugām atļaut lietot šāvienu trokšņa moderatorus.

7) Noteikt, ka daļa licenču uz mežacūkām ir jāizmanto līdz 1. jūlijam, tādējādi novēršot situāciju, ka mežacūkas, rada lielus postījumus lauksaimniecības kultūrām veģetācijas perioda beigu posmā, kad tieši lauksaimniecības kultūrām tiek nodarīti lielākie postījumi.

8) Atļaut rīkot mežacūku dzinēju medības no 15. jūlija lauksaimniecības kultūrās (kukurūza, ziemas rapsis, rudzi u.t.t.).

9) Publiskajās ūdenstilpnēs atļaut medīt ūdens putnus un nelimitētos medījamos dzīvniekus.

10) Medību likumā ir jāiekļauj punkts, kas paredz, ka teritorijās, kur medības ir ierobežotas vai aizliegtas un tiešā to tuvumā, atbildību par medījamo savvaļas dzīvnieku postījumiem, to nodarītajiem zaudējumiem, uzņemas šo teritoriju administrācija.

11) Medību likumā paredzēt deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.760, „Medību noteikumi”, kad ir un kad nav pieļaujama savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošana. Piebarošana jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos:

S ziemas mēnešos, kad meža dzīvniekiem barības trūkuma dēļ draud bojāeja; V gadījumos, kad jāveic meža dzīvnieku skaita samazināšana, kad tiek veiktas intensīvas gaides medības, izmantojot barotavas.

12) Ministru kabineta noteikumos Nr. 497 „Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki” atrunāt kompensācijas kārtību, ja tiek radīti savvaļas dzīvnieku postījumi. Tāpat pilnveidojot jau esošo zaudējumu aprēķina metodiku, nosakot:

- Zaudējumus rēķinot no neiegūtās ražas (piemēram, pēdējo 3 gadu vidējās ražas), nevis sējumu un stādījumu ierīkošanas izmaksām,

- Precizēt, ka kompensācija piemērojama, ja postījumu kopējā platība nav mazāka par 0,1 ha;

- Par postījumiem tiek uzskatīta tāda platība, kur no augkopības kultūrām postījumi ir nodarīti vismaz 3% apmērā vai ne mazāk, kā 0,1 ha.

- Vienkāršot esošo postījumu apsekošanu - pamainot 5.punkta redakciju par postījumu iezīmēšanu dabā, atstājot „Augkopībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru nosaka postījumu platībā, kurai jābūt konstatējamai, bet var nebūt atzīmēta dabā”.

13) Atrunāt, ka medību tiesības tiek nodotas automātiski zemes lietotājam (apsaimniekotājam) kopā ar zemes nomas līgumu, ja nomas līgumā nav atrunāts savādāk.

14) Paredzēt, ka medību tiesības var nodot vairāk kā vienu reizi. Šobrīd gadījumos, kad medību tiesības tiek nodotas zemes apsaimniekotājam, tas neļauj medību tiesības nodot medību kolektīvam, līdz ar to savvaļas dzīvnieku postījumu problēma šajos gadījumos nevar tikt atrisinātas;

15) Atrunāt, ja savvaļas dzīvnieku postījumus nespēj novērst esošie medību tiesību lietotāji, ja tie ir bezspēcīgi vai nevēlas problēmu risināt, tad iestājas kritiska situācija un pieļaujamas atkāpes no likumdošanas normām. Lai novērstu vēl lielāku zaudējumu rašanos, ir nepieciešams atļaut piemērot ārkārtas pasākumus, aizsargājot sējumu un meža platības no tālākiem postījumiem. Šāda veida problēmsituācijas varētu risināt speciāls pašvaldību medību komisijas, kas ļautu zemes, meža īpašniekam vai tiesiskajam lietotājam pieprasīt papildus pasākumu piemērošanu lauksaimniecības un meža platību aizsargāšanai no tālākiem postījumiem, kas ļautu veikt apmedīšanu citiem mednieku kolektīviem vai nepieciešamības gadījumā saņemt atļauju pašam medīt postījumu platībās, kuru platība ir mazāka, nekā pašlaik pieļaujamā medījamā platība attiecīgajām dzīvnieku sugām.

16) Ja medību tiesību lietotājam tieši blakus piekļaujas zemes platība, par kuru nav noslēgts medību tiesību līgums, tad Valsts meža dienestam veicot dzīvnieku uzskaiti, būtu jāņem vērā arī platības, par kurām nav noslēgti medību tiesību līgumi.

17) Lai ierobežotu bebru nekontrolēto vairošanos ir nepieciešamas rast finansējumu 40-50 tūkst. Ls apmērā par nomedīto bebru prēmijām.

18) Medījamo savvaļas dzīvnieku minimālo medījamo platību noteikt ņemot vērā meža, lauksaimniecības zemes, izņemot pilsētu un ciematu teritorijas.

19) Pavasarī un rudenī migrējošie putnu bari Latvijas teritorija noposta lielas laukaugu sējumu platības. 2011 .gada decembrī steidzamības kārtā tika veikti grozījumi „Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredz to, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2012. un 2013.gadā. 2011. gadā netika veiktas šādas kompensācijas, jo finansējuma šīm kompensācijām nebija. Likums paredz to, ka 2012. un 2013. gadā lauksaimnieki nesaņems kompensācijas par postījumiem, ko rada tādi nemedījamie dzīvnieki kā dzērves, zosis, gulbji u.t.t.

Juridiski lauksaimnieks nav pat tiesīgs šos putnus padzīt no sava lauka, jo ikreiz nāktos saņemt atļauju no Dabas aizsardzības pārvaldes. Lai situācija ar migrējošo putnu postījumiem nepasliktinātos vēl straujāk, lūdzam Saeimas atbildīgajai komisijai veikt attiecīgos grozījumus „Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredzētu iespēju lauksaimniekiem saņemt kompensācijas par migrējošo putnu postījumiem.

20) Zemkopības ministrijai lūdzam izveidot Medību uzraudzības konsultatīvo padomi, kas būtu konsultējošā organizācija medību un savvaļas dzīvnieku postījumu jautājumos.

Tās sastāvā lūgums uzņemt lauksaimnieku un mednieku nevalstiskās organizācijas.

21) Biedrība „Zemnieku saeima” kopā ar citām lauksaimnieku, meža īpašnieku un mednieku nevalstiskajām ir gatava piedalīties savvaļas dzīvnieku radīto postījumu samazināšanas vadlīniju un ieteikumu izstrādē.

Uzsveram, ka spēkā esošās likumdošanas ietvaros nav iespējams atrisināt problēmas ar savvaļas dzīvniekiem radītajiem postījumiem. Ņemot vērā šo jautājumu arvien pieaugošo aktualitāti, ZSA ir gatava iesaistītes šīs problēmas risināšanā un ierosinājumu sniegšanā arī turpmāk.

Atgādinām, ka biedrība „Zemnieku saeima” apvieno 900 biedrus - lauksaimniecības produkcijas ražojošas saimniecības, kas aptver visas ražošanas nozares un atrodas visos Latvijas reģionos. Biedri apsaimnieko vairāk kā 300 000 ha, saražo 46% no graudu un 54% no rapša Latvijas kopražas. 29% no biedriem ir lopkopības saimniecības.

Ar cieņu, ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš (attēlā)”

Seko mums