Farsa beigas: Niku Endziņu pilnībā attaisno par it kā viltus ziņu izplatīšanu
Jānis Mucenieks*04.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesa ir atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Nika Endziņa atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas. Niks Endziņš ir atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas un attaisnots. Ne prokuratūra, ne lietā par cietušo atzītā Veselības ministrija šo spriedumu nav pārsūdzējusi, tādējādi konstatējams, ka tiesas spriedums šajā daļā ir galīgs, jo tas ir stājies likumīgā spēkā.
Apgabaltiesa atzina Niku Endziņu par nevainīgu apsūdzībā par to, ka viņš izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru un iestāžu darbu. 2020.gada 30.janvārī Niks Endziņš vietnē www.facebook.com publicēja videoierakstu, kurā norādīja, ka “šodien Latvijas infektoloģijas slimnīcā tika ievests pirmais pacients, kurš ir slims ar koronas vīrusu un tas nav joks… stāsts ir tāds, ka latviete no Ķīnas ielidoja Latvijā un viņai lidostā palika slikti, iedomājieties? Un tad viņa aizbrauca ar taksi līdz centram, un no centra, ar tramvaju brauca uz slimnīcu viena pati”.
Apsūdzībā norādīts, ka minētais apgalvojums neatbilda patiesībai, jo konkrētajā periodā oficiāli netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Prokuratūras ieskatā N.Endziņš ar savām darbībām dezinformēja sabiedrību par faktisko situāciju valstī saistībā ar vīrusa izplatību, tādējādi lika apšaubīt Slimību profilakses un kontroles centra un pārējo iesaistīto iestāžu kopējo darbību, mudinot domāt, ka sabiedrība netiek informēta un valsts slēpj no iedzīvotājiem nozīmīgu informāciju.
Apgabaltiesa konstatēja, ka N.Endziņa mērķis, publicējot apsūdzībā norādīto videoierakstu, nebija kādu maldināt, bet brīdināt par vīrusa izplatību. N.Endziņš, saņemot ziņu no personas, kura strādā medicīnas iestādē, bija pilnībā pārliecināts, ka ziņas par vīrusa slimnieku Latvijā ir patiesas.
Apgabaltiesa ņēma vērā, ka N.Endziņš publicēto informāciju nav izdomājis, bet videoierakstā publicētās ziņas faktiski pārstāstījis no personas, kuru pazīst un kura strādā medicīnas iestādē. Secināms, ka N.Endziņš videoierakstā pauda savu personīgo viedokli, paužot savu subjektīvo vērtējumu par konkrēto vīrusu, un minētais nav vērtējams kontekstā ar apzināti rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Tiesas spriedumā norādīts, ka kriminālprocesa materiālos nav neviena pierādījuma, ka kādai iestādei būtu nodarīts kāds kaitējums vai traucēts tās darbs. Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālistu darbs, informējot sabiedrību par situāciju veselības aprūpē kontekstā ar N.Endziņa pausto videoierakstu, nav vērtējams kā iestādes darbības traucēšana, jo visas Veselības ministrijas aptaujātās padotības institūcijas atzina, ka ar N.Endziņa videoierakstu iestāžu, slimnīcu darbībai nekāds kaitējums nav nodarīts, iedzīvotāji pēc palīdzības vai informācijas pie viņiem nav vērsušies.
Vēl turpinās tiesvedības process par N.Endziņa apsūdzību daļā pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas. Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā daļā Augstākajā tiesā ir iesniegta kasācijas sūdzība.
* zvērināts advokāts, N.Endziņa aizstāvis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
