Iesaki rakstu: 
Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Personīgi man šis (COVID) laiks ir devis daudz. Tajā skaitā arī daudz jauna par mutvārdu folkloru un jauna manai (ne)izpratnei par valsts pārvaldes uzbūvi un procesiem tajā.
Bet tagad – pēc kārtas… “Naudas mums ir tik, cik nekad vēl nav bijis!” teica K. Kariņš. Ticu. Nesaprotu, par ko ir sašutuši pabalstus nesaņēmušie pilsoņi, uzņēmumi, māmiņas un papiņi. Premjers skaidri pateica “mums”, viņš taču neteica “jums”.
“Draugi! Nav labi!” Žēl, ka nesekoja turpinājums, kurā tiktu izskaidrots tieši kuri ir tie premjera draugi, kuriem nav labi. Varbūt, ka es būtu sasprindzis palīdzības organizēšanai, ja kas…
Tomēr, 33 gadus rīkojot koncertus, kaut kāda organizatoriska pieredze uzkrājas. Šodien, jau būdams pensionārs, esmu gatavs sekot Šveika sludinātajai nostājai: “Ja jau valstij grūti laiki, tad katram kroplim jāiet palīgā!”
“Esmu sašutis!” Šis ir ļoti jaudīgs vārdu salikums no premjera mutes.
Nolēmu mirkli pafantazēt… Diez kā būtu bijis tajā tālajā 1988. gadā Mahačkalas stadionā pirms kārtējā pārpildītā “REMIX” koncerta, ja es kā šis grupas direktors būtu izgājis 12 000 publikas priekšā un mikrofonā pateicis: “Draugi, nav labi. Esmu sašutis! Zēni vakar tā pavairāk atpūtās. Šodien koncerta nebūs. Nāciet rīt.”
Tiem, kuri nezina: Mahačkala ir Dagestānas republikas galvaspilsēta, kurā atšķirībā no Rio, kur visi nēģeri staigā baltos šortos (avots: Ostaps Benders), uz tiem, kuri staigā šortos (REMIX), met ar akmeņiem. Paši vietējie staigā garās, melnās biksēs, pie kurām kūļājas kinžals (tiem kuri nezina – tas tāds pagarš 40-
Izrādās, ka valsts galvenajam menedžerim (premjeram) pietiek tikai sašust par to, ka draugiem nav labi?! Uzreiz mainās ministri. Sašutuma rezultātā ir jauns veselības ministrs, kurš, atšķirībā no priekšgājējiem, beidzot ir pamanījis, ka par 16 miljoniem (droši vien vairāk) uzceptā e-veselība nestrādā. Tagad būšot jauna sistēma, kurā reģistrēs visus vakcinēties gribošos – tā ministrs.
Viņam dabiski ir liela pieredze “e” risinājumu izveidē, jo gadsimtu mijā strādāja operā par “Interneta biļešu tirdzniecības sistēmas” veidotāju. Kur ir šī (operas) sistēma? Nav. Nav tādēļ, ka nebija 1,4 miljonu.
Toties sistēmiņa manavakcina.lv iet! Pieteicos vakcīnai. Saņēmu īsziņā atbildi, ka esmu reģistrējies. Nu un. Tikai nekādi nespēju saskatīt, kas tur tāds ir, kas varētu maksāt 1,4 miljonus.
Izveidot Vakcinācijas biroju bija ļoti prātīgs risinājums: ja kas noies greizi, tad vainīgs būs birojs, ne jau ministrs ar savu ministrijas “aparātu”. Laikam jau ministrijās visi ir tik ļoti noguruši jau no paša rīta, ka spēka pietiek tikai komentāriem dažādās interneta lapelēs. Organizēt vakcināciju nu nekādi nevar. Vajadzīgs birojs…
Un tā arī ar dažām jaudīgām frāzēm notiek valsts pārvalde. Nesaprotu, kādēļ mums vajag valdības sēdes, kurās neko nelemj, vien pēc tām paziņo, ka otrdienas sēde turpināsies ceturtdien, un tad jau kaut ko paziņos piektdien…
Arī prezidents labi iekļaujas kopējo valstiski svarīgo runātāju ansamblī, īpaši ar konstatāciju, ka mirušie nevar izpildīt dzīvo funkcijas (tas par un ap tiem Ziemassvētkiem). Kā mēs līdz šim to nezinājām! Ai, ai, mēs, grūtgalvīši, nabadziņi!
Šie (valdība) un ne tikai šie (aparāts) visi kopā ar vārdā nenosauktiem ekspertiem ir atklājuši metodi, kā samazināt saslimstību: jāmaina dažādu preču (ne)pieejamība, ja tas nepalīdz, tad veikalu un pakalpojumu (ne)pieejamība. Priecē tas, ka neizmēģināto metožu (veikalu, pakalpojumu un preču) cīņai ar Covid vēl ir pa pilnam. Apgūstot tās, varēs arī apgūt naudas līdzekļus, jo naudas… (Jūs jau tālāk paši varat turpināt).
Vienīgi nav saprotams, kāds vīruss ir ieperinājies mūsu valdīklos un valdīklās. Kā lai ar to tiek galā? Kur ņemt vakcīnu?
P.S. Pabeidzis šo raksteli, uzzināju, ka mums valstī visi vienlīdzīgie piesakās par 1,4 miljoniem taisītajā manavakcina.lv, bet dažiem vienlīdzīgākiem bez pieteikšanās pienākas pote “pēc sarakstiem”, jo jānodrošina valsts nepārtrauktības princips. Orvels var būt mierīgs: Latvijā fermas rullē.
Pārpublicēts no https://laikadzirnas.wordpress.com/
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
