Ferrari un Lamborghini joprojām reģistrē – bet ne krievu oligarhi
L. Lapsa06.11.2010.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Viens Lamborghini, divi Aston Martin, viens Ferrari – arī šogad Latvijā reģistrētas jaunas un īpaši dārgas automašīnas. Tomēr, lai gan jauno luksusauto reģistrētāji brīžam ir diezgan mistiski, neapstiprinās runas par to, ka savu autoparku uz Latviju pārceļot no represijām izbijušies Krievijas oligarhi.
Gan šogad vienīgo jauno Lamborghini Murcielago (cena – no 280 tūkstošiem eiro), gan Bentley Continental Supersports (cena – ap 240 tūkstošiem eiro) ir iegādājušies vietējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar autobiznesu, - attiecīgi Grebers Trading Ltd un SE Luxury & Sports Cars -, tā ka saistībā ar šīm mašīnām un to īpašniekiem nekādu pārsteigumu nav.
Tāpat tieši šo gadu par īsto, kad iegādāties jaunu luksusauto, uzskatījuši pāris pietiekami pazīstami miljonāru saraksta dalībnieki. Metāllūžņu uzņēmums Tolmets, kura abi īpašnieki atrodami Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā, iegādājies Bentley Continental GT Speed (cena – no 120 tūkstošiem eiro), savukārt tranzīta nozares uzņēmums Naftimpeks – vēl vienu Bentley Continental Supersports.
Ja Tolmeta saimnieki par grezno pirkumu neko nevēlas teikt, Naftimpeks līdzīpašnieks, pazīstamais rallija braucējs Raimonds Kisiels paskaidro: „Šī ir mana dienesta mašīna. Ērta, jaudīga. Man ir svarīgi, lai būtu jaudīga, jo pats braucu pie stūres. Man jau paziņas aizrādīja, ka biznesmenim nav solīdi braukt ar studentu auto, - iepriekš man bija Mitsubishi.”
Un no kurienes nauda? „Tie, kas strādā, tie arī pelna. Strādāju pa 12 stundām dienā. Vienmēr esmu tā strādājis, gājis uz savu mērķi. Īpaši neredzu atšķirību – treknie gadi vai kādi. Tad varbūt bija spekulantiem, bet tiem, kas nodarbojas ar biznesu, tiem vienmēr ir bijis smagi jāstrādā. Mēs nežēlojamies, neprasām palīdzību no valsts...”
Savukārt SIA Senson auto valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Murašovs jau nedaudz noslēpumaini teic, ka viņa vadītais uzņēmums Maserati Granturismo (cena – no 95 tūkstošiem eiro) līzingā iegādājies, lai ar to varētu braukt viņa draugs – kompānijas padomnieks, kuram Maserati patīkot.
Toties jo noslēpumaināki ir pārējie pircēji – kompānijas, kas nav atrodamas pat telefonu grāmatās. Tā Aston Martin Rapide (cena – no 180 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA LA Projekts (kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada apgrozījums bijis nepilni 139 tūkstoši latu – tātad nedaudz lielāks par šāgada motorizētā pirkuma cenu), kuras vadītāja un vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir kāda 1975. gadā dzimusi Līna Dzērvāne.
Ferrari 599 (cena – no 250 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA Albacon: tās īpašniece ir nezināmu īpašnieku Luksemburgā reģistrēta kompānija, kuras uzņēmumam Latvijā pieder īsts „džentlmeņa komplektiņš” – jau pieminētais Ferrari un vēl arī dzīvoklis Vecrīgā, Vecpilsētas ielā.
Savukārt abas pārējās automašīnas jau iegādājušies acīmredzami ārzemnieki: Aston Martin V12 Vantage (cena – no 170 tūkstošiem eiro) nopirkusi tikai pagājušā gada jūlijā dibinātā SIA Elba, kuras vienīgais īpašnieks ir lietuvietis Vitalijus Kulibaba, savukārt Maserati Grancabrio (cena – no 105 tūkstošiem eiro) – šā gada februārī reģistrētā SIA Fluna Tec Latvia, kas pieder diviem austriešiem.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
