Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests ir gatavs vienlīdz ieinteresēti un objektīvi izmeklēt ikvienu potenciāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanas gadījumu, vai arī tas atsijā „perspektīvus” un „neperspektīvus” gadījumus pēc dienesta vadībai vien zināmiem kritērijiem? Dienas banku anatomijas pētījuma ietvaros gūtā informācija liek izdarīt secinājumu, ka realitātei drīzāk atbilst otrā versija.

Detalizētas ziņas par iespējamu noziegumu

„Saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu”, kā arī „likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu”, un veicināt „darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas”, - šīs funkcijas Finanšu izlūkošanas dienests min savu svarīgāko pienākumu skaitā. 

Taču zvērināts advokāts Juris Močuļskis, pārstāvot savu klientu – lielu Latvijas apkures granulu tirdzniecības uzņēmumu strīdā ar pašmāju lielākās kredītiestādes Swedbank līzinga uzņēmumu Swedbank Līzings lietā par iespējamu apjomīgu naudas līdzekļu izkrāpšanu simtu tūkstošu eiro apmērā un šīs noziedzīgi iegūtās summas izmantošanu, ir saskāries ar Finanšu izlūkošanas dienesta attieksmi, kas ir bijusi krasi atšķirīga no iestādes oficiāli deklarētās.

Dienas rīcībā ir ar šā gada februāra vidu datēts Finanšu izlūkošanas dienestam adresēts ziņojums par to, kā „SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank nolaidības un nevērīgas pienākumu izpildes dēļ nenoskaidrotas, iespējams, ar terorismu vai citiem noziegumiem saistītas, nezināmas personas, visticamāk Itālijas rezidenti, nolūkā iegūt un legalizēt nelegālus naudas līdzekļus vairāk ceturtdaļmiljona eiro apmērā, pērkot ar atlikto 90 dienu maksājumu, izkrāpa no Latvijas uzņēmuma A  (tā nosaukums Dienai ir zināms) 1135 tonnas kurināmā granulu, ko realizējot mazumtirdzniecībā, šīs personas iegūs vismaz EUR 300 000 noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kas var tikt izmantoti tālākiem noziedzīgiem mērķiem”.

Iesniegumā ir detalizēti aprakstīti fakti, kas liek domāt, ka Latvijas granulu tirdzniecības uzņēmums ir kritis par upuri krāpniekiem, kuri ne tikai piesavinājušies kāda Francijas uzņēmuma direktora identitāti, bet arī izmantojuši šī Francijas uzņēmuma dokumentus. Tāpat iesniegumā norādīts arī uz iespēju, ka kāda Swedbank Līzingā vai pat Swedbank strādājoša persona „nolūkā atvieglot nozieguma izdarīšanu” pirms faktoringa līguma noslēgšanas nav izpildījusi savu pienākumu un nav veikusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām atbilstošu padziļinātu bankas un līzinga kompānijas klienta izpēti.

„Augstāk minētie fakti liecina, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti atbilstoši NILLTPFN likumā noteiktajam nav ieviesuši iekšējās kontroles sistēmu, vai tā nefunkcionē, tāpat arī šiem subjektiem nav kvalificētu darbinieku, kuri tiesīgi pieņemt lēmumus un tieši atbildīgi par NILLTPFN likuma prasību ievērošanu, kā rezultātā nav veikta klienta izpēte, nav arī izdarīta darījumu attiecību un darījumu uzraudzība,” norādīts Finanšu izlūkošanas dienestam adresētajā iesniegumā ar norādi uz nepieciešamību „saukt SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank pie likumā noteiktās atbildības”.

Finanšu izlūkošanas dienests ziņas izmantot nevēlas

No Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās reizēm un citas šīs iestādes publiski sniegtas informācijas ir radies iespaids, ka viņas vadītā iestāde ir gatava nekavējoties reaģēt uz faktiski jebkuru informāciju, kas var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējamību, aktīvi veicot naudas līdzekļu iesaldēšanas un sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm. Taču ir izrādījies, ka vismaz šajā gadījumā Finanšu izlūkošanas dienests nav bijis ieinteresēts iesniegumā minēto faktu objektīvā izvērtēšanā.

Pilnībā izmantojot likuma doto iespēju atbildi uz ziņojumu sniegt mēneša laikā, I. Znotiņas vietnieks Sandijs Vectēvs īsā atbildes dokumentā norādījis, ka iestādei sniegtā informācija esot „saistīta ar jautājumiem par iespējamu krāpšanu un kredītiestādes darbinieku rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, taču neliecina par iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”. Tāpēc ziņojums esot tālāk pārsūtīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts policijai.

Šim dokumentam ir sekojis jauns cietušā uzņēmuma advokāta iesniegums – šoreiz jau sūdzība pašai I. Znotiņai par viņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta „bezdarbību, neieinteresētību un jebkāda atbalsta trūkumu”, norādot uz iestādes nevēlēšanos aizkavēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

„Uzskatu šo atbildi par formālu atrakstīšanos un izvairīšanos no likumā noteikto pienākumu izpildes. No atbildes izriet, ka gadījumā, ja šī legalizācija netiek paredzēta Latvijā, tad dienestam gar to nav nekādas daļas?” sūdzībā min cietušā uzņēmuma pārstāvis.

Viņš iebilst pret S. Vectēva secinājumu, ka sniegtā informācija neliecinot par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: „Tieši Faktora – SIA Swedbank Līzings paviršības vai bezdarbības dēļ pārdevēja līgumslēdzējpuse ieguvusi mantu vairāk kā ceturtdaļmiljona eiro vērtībā, kuru realizējot, tiks iegūti noziedzīgi līdzekļi īpaši lielos apmēros, kas var tikt izlietoti arī terorisma finansēšanai.”

I. Znotiņai adresētajā sūdzībā arī īpaši norādīts uz viņas vadītā dienesta neizprotamu saudzīgu attieksmi pret ziņojumā minēto kredītiestādi un līzinga kompāniju: „Atstāts bez vērības, ka bez SIA Swedbank Līzings rakstiskām piekrišanām, klienta un darījuma akceptiem mēs nekad nesūtītu preci Francijas uzņēmumam, paredzot 90 dienu pēcapmaksu. Dīvaini, ka ne AS Swedbank, ne arī SIA Swedbank Līzings nesaskatīja nekādus riskus piešķirt šādu finansējumu uz tik ilgu termiņu, ja vien kāda tur strādājošā persona arī nav saistīta ar šo krāpšanu.”

Savukārt iesniegumā LR Ģenerālprokuratūrai, lūdzot aizstāvēt cietušā uzņēmuma tiesības un sniegt atbalstu šī noziedzīgā nodarījumā izmeklēšanā, atklāšanā un seku novēršanā, tā pārstāvis vēl skaidrāk ir norādījis arī uz bankas un līzinga kompānijas veiktajiem pārkāpumiem:

„SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank, tiecoties pēc ātras un vieglas peļņas, paziņojot par pircēja apstiprināšanu, nav veikuši un dokumentējuši  starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, nav veikusi un dokumentējuši šī klienta un tā pārstāvju pārbaudi sankciju sarakstos, nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu, kas pretējā gadījumā, izslēgtu šādas krāpnieciskas shēmas īstenošanu.”

Iesniegumi tiek „pārfutbolēti” tālāk un tālāk

Taču šīs sūdzības un aizvien jaunie iesniegumi nekādu rezultātu nav devuši, tieši pretēji – gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan citas tiesībsargāšanas iestādes turpinājušas „pārfutbolēt” uzņēmuma iesniegumus.

„Visā šajā laika periodā nesaņemam pilnīgi nekādu atbalstu un pretimnākšanu ne no vienas valsts tiesībaizsardzības iestādes puses. Tieši otrādi – visas iestādes, kur vēršamies, cenšas pārsūtīt mūsu iesnieguma lietu kādai citai iestādei, lai tikai nevajadzētu apgrūtināt sevi ar darbu. Nevienai no šīm iestādēm pat neinteresē tie fakti, ko saviem spēkiem un līdzekļiem mums izdevies noskaidrot, tai skaitā iespējamās aizdomās turamās personas, no kurā vismaz viena darbojas tepat, Latvijā, turpinot sekmīgu sadarbību ar to pašu SIA Swedbank Līzings,” norādīts uzņēmuma iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.

Advokāts J. Močuļskis Dienai stāsta, ka, redzot šo neieinteresētību un bezdarbību, pavasarī nācies doties pat uz Itālijas epidēmijas skarto rajonu, lai Itālijas Finanšu policija uzsāktās izmeklēšanas ietvaros aizturētu kravu, bet bez aktīvas sadarbības no Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu puses arī šeit uz rezultātiem ir grūti cerēt.

J. Močuļskis norāda, ka Itālijas policijai būtu ļoti nepieciešama sadarbība no Latvijas puses, bet ne jau ar Valsts policijas Siguldas iecirkņa inspektoru, kuram kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pārsūtījusi uzņēmuma iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar notikušo krāpšanu.

„Tiekoties ar Ekonomikas policijas vadību, saņēmām ieteikumu vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, kuram ir iespējas tiešai sadarbībai ar Itālijas Finanšu policiju, bet rezultātā saņemam atbildi, ka mūsu iesniegums atkal ir kaut kur tiek pārsūtīts,” skaidro J. Močuļskis.

„Rodas iespaids, ka starptautiskā sadarbība finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšanā un novēršanā darbojas attiecībā uz vienām personām, bet attiecībā uz citām tā vienkārši neeksistē. Kamēr notiek šī bezdarbība no valsts iestāžu puses, AS Swedbank nesodīti ņem nost no uzņēmuma konta visus tajā ienākošos līdzekļus, lai segtu arī tos zaudējumus, kuri radušies viņu darbinieku vainas dēļ.”

Parasti runīgais Finanšu izlūkošanas dienests šoreiz klusē

Tikai vairākus mēnešus pēc notikušā, šā gada jūnija vidū cietušā uzņēmuma pārstāvis ir pirmoreiz aicināts sniegt liecības – turklāt nevis uz Finanšu izlūkošanas dienestu vai kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, bet gan uz Valsts policijas Siguldas iecirkni, kuram, maigi izsakoties, nav īpašu starptautiskās sadarbības iespēju un prakses.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde ir oficiāli paziņojusi, ka tā izvērtējot saņemto informāciju un līdzekļu legalizācijas riskus, lai „nepieciešamības gadījumā pēc ārkārtējās situācijas valstī saistībā ar Covid -19 beigām veiktu SIA Swedbank Līzings likuma prasību izpildes pārbaudi”.

Pati banka un līzinga kompānija saskaņā ar likuma normām savus klientus nekomentē, un arī Finanšu izlūkošanas dienests un tā vadītāja I. Znotiņa, kas reizēm vieni paši vai sadarbībā ar Valsts policiju publisko ļoti detalizētu informāciju par savām darbībām, šoreiz par savas rīcības – vai, pareizāk, tās neesamības – iemesliem klusē.

Kādu tieši iemeslu dēļ Finanšu izlūkošanas dienests nereaģēja uz uzņēmuma iesniegumu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kuras konkrētās iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu nereaģēt uz šo iesniegumu? Viss, ko uz šiem jautājumiem atbild citkārt runīgā dienesta vadība, ir - Finanšu izlūkošanas dienests neesot tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju par trešo personu iesniegumiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...