Finanšu ministrija nevēlas atklāt Dambītim veltītās vēstules noslepenotājus
L. Lapsa07.06.2011.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Pretēji solītajam Finanšu ministrija otrdien tā arī neatklāja amatpersonas, kas uzskatījušas par nepieciešamu noslepenot ministram adresēto Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Marjana Burija vēstuli, kurā Andris Vilks informēts par viņa padomnieka Jāņa Dambīša specifisko interesi par konkrētiem kriminālprocesiem un informāciju, kas skar operatīvās darbības.
Kā jau ziņots, vēstulē-ziņojumā Nr. 20.5/716 Burijs ministram ziņojis, ka Dambītis gan viņam, gan arī Muitas kriminālpārvaldes izmeklēšanas nodaļas vadītājai daudzkārt uzdevis jautājumus par dažādiem izmeklēšanā esošiem kriminālprocesiem. Turklāt, kā norādīts ministram adresētajā vēstulē, esot fiksēta arī Dambīša acīmredzama vēlme kļūt par starpnieku „jautājumu risināšanai” staro Muitas kriminālpārvaldi un citām tiesībsargāšanas iestādēm.
Tāpat Pietiek rīcībā ir ziņas, ka vēstulē norādīts – Dambītis bijis neapmierināts par kriminālpārvaldes atteikumu sniegt informāciju, kam nav sakara ar ministra padomnieka pienākumu izpildi, bet kura skar konkrētus kriminālprocesus un operatīvās darbības pret konkrētām organizētās noziedzības grupām.
To, ka šāda vēstule patiešām pastāv, Pietiek atzina Vilka preses pārstāve Aiga Aizpuriete. Tā kā viņa apgalvoja, ka vēstule esot klasificēta kā ierobežotas pieejamības dokuments, Pietiek vēlējās noskaidrot, kāda amatpersona, kad, uz kāda pamata un kādu iemeslu dēļ šo vēstuli noslepenojusi. Pretēji solītajam Vilka preses pārstāve otrdien šo informāciju tā arī nesniedza.
Cik zināms Pietiek, vēstule finanšu ministru sasniegusi vēl bez noteikta slepenības statusa, līdz ar to ar tās saturu būtu iepazīstināma arī sabiedrība. Tieši Finanšu ministrija uzskatījusi, ka tā klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, lai būtu pamats tās publiskošanas atteikumam.
Tikmēr otrdien tika izplatīts paša Dambīša paziņojums medijiem, kurā finanšu ministra padomnieks apgalvoja, ka „interneta portālā www.pietiek.com ir publicētas nepatiesas ziņas, kas satur tendenciozu interpretāciju”, taču ne tikai neminēja nevienu konkrētu nepatiesu publicētu ziņu, bet arī nesniedza skaidrojumu ne uz vienu no iepriekš publiskotajiem faktiem.
Dambītis paziņojumā nepieminēja ne Pietiek aprakstīto Burija vēstuli, ne tajā minētos vēstules autora iespaidus. Tāpat Dambītis nepieminēja arī vienā no pēdējā laika kratīšanām izņemto izziņu, kurā sniegta neglaimojoša informācija par kādu „JD”, kurš ieņemot atbildīgu amatu finanšu ministra paspārnē.
Tā vietā paziņojumā teikts: „Atbilstoši ēnu ekonomikas apkarošanas plānam Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt efektīvu cīņu ar ēnu ekonomiku un kontrabandu. Kontrabandas un ēnu ekonomikas apkarošanas plāna vēlamā rezultativitāte ir fiksēta konkrētos 2011.gada budžeta ieņēmumu palielinājumos. (No Ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plāna 2010.-2013.gadam uzdevumu izpildes 2011.gada valsts budžetā plānoti papildu 15 milj. latu ieņēmumi, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk –VID) uzlikts pienākums papildu nodokļu ieņēmumu plānam iekasēt vēl 45 milj. latu, no kuriem daļu varētu saistīt arī ar ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātēm.)
Kontrabandas apkarošana ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Muitas Kriminālpārvaldes tiešs pienākums.
Tā kā VID sistēmā Muitas kriminālpārvalde ir vienīgā iestāde, kurai piešķirtas izmeklēšanas un operatīvā darba tiesības kontrabandas apkarošanas jomā, viens no tās uzdevumiem ir šīs pilnvaras un iestādes resursus maksimāli izmantot liela apjoma un organizētās noziedzīgās grupās realizētu cigarešu, degvielas u.c. veida kontrabandas atklāšanai, kā arī to organizētāju un patieso labumu guvēju saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.
Izvērtējot Muitas kriminālpārvaldes darbības rezultatīvos rādītājus un analizējot no VID saņemtās ziņas, netika gūta pārliecība par to, vai Muitas kriminālpārvaldes darbs pietiekami efektīvi vērsts uz kontrabandas organizētāju un patiesā labuma guvēju atklāšanu.
Lai gūtu objektīvu priekšstatu par Muitas kriminālpārvaldes darba efektivitāti, esam lūguši Ģenerālprokuratūru izvērtēt un sniegt viedokli par šīs iestādes darbu kontrabandas organizētāju un organizētu noziedzīgu grupu atklāšanā.
Šādas pārbaudes veikšana neietilpst ne ministrijas, ne ministra biroja, ne ministra tiešā kompetencē. Šobrīd tiek gaidīti prokuratūras pārbaudes rezultāti. Pēc to saņemšanas tie tiks izvērtēti un sniegti plašāki skaidrojumi sabiedrībai.”
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
