Iesaki rakstu: 
Savulaik Ministru prezidenta Viļa Krištopana birojs, tostarp arī tagadējā jaunā Valsts preizidenta preses sekretāre Līga Krapāne, kura tolaik ieņēma tādu pašu amatu pie „Lielā Viļa” sāniem, savam priekšniekam uzdāvināja pulksteni, kas simbolizēja darbu 24 stundas dienā, par kādu bija paziņojis premjers. No šiem labajiem nodomiem gan Krištopanam nekas nesanāca, taču šī ideja nav iznīkusi – šķiet, ka diezgan tuvu viņa izziņotajai darba intensitātei vismaz „pēc papīriem” ir jaunieceltā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.
Izrādās, ka Bajāres līdzšinējie darba sasniegumi, strādājot vienlaikus gan Finanšu ministrijā, gan Latvijas Bankā, ir iejūsminājuši pat Valsts kontroli, kura kādā no saviem atzinumiem īpaši pieminējusi jaunās ministrijas valsts sekretāres čaklumu, līdz šim reizē ar eiro projekta vadītājas – finanšu nozares jautājumu ekspertes darbam pildot arī Latvijas Bankas prezidenta vietnieka padomnieces pienākumus.
Kā šos pienākumus iespējams savienot? Oficiāli Bajāre pilnu darba dienu strādājusi Finanšu ministrijā, savukārt Latvijas Bankā, ja ticēt šīs iestādes oficiāli sniegtajai informācijai, parādījusies agri no rīta un vēlu vakarā. Un ne jau parādījusies vien – kā teikts Valsts kontroles atzinumā, „minētajai darbiniecei darba laiku Latvijas Bankā atbilstoši noslēgtajam darba līgumam nosaka Latvijas Bankas prezidenta vietnieka apstiprināts darba grafiks (pirmdien – piecas stundas, otrdien – četras, trešdien – piecas, ceturtdien – piecas, piektdien – trīs)”.
Līdz ar to sanāk, ka līdz šim Bajāre oficiāli ir strādājusi vairāk nekā 12 stundas katru darbdienu, par to arī saņemot pienācīgu samaksu, - Finanšu ministrijā viņas mēnešalga ir bijusi virs 1300 latu mēnesī, savukārt atalgojums Latvijas Bankā nav zināms.
Tiesa, šo valstiskā darba rekords nedaudz apēno fakts, ka vienlaikus Valsts kontrole norādījusi uz savdabīgu Latvijas Bankas spēju brīvi manipulēt ar laika dimensiju: nosakot Bajārei 3-5 stundu darba dienu, Ilmāra Rimšēviča vadītā iestāde vienlaikus viņai noteikusi arī atrašanos darba telpās tikai divas stundas dienā. Kur un kā Bajārei eiro ieviešanas labā bijis jāpavada atlikušās stundas, pagaidām ziņu nav – tāpat kā par to, vai viņa turpinās pūlēties divos darbos arī pēc kļūšanas par Finanšu ministrijas valsts sekretāri.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
