Finanšu ministrijas vadības kompetences pārbaude izmaksās 13 tūkstošus
L. Lapsa28.10.2010.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Kamēr finanšu ministrs Einars Repše pēdējā valdības sēdē dedzīgi iestājās pret budžeta deficīta palielināšanu, tērējot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, viņa paša vadītā ministrija izlēmusi, ka ir īstais laiks, lai par vairāk nekā 13 tūkstošiem latu pārbaudītu ministrijas vadības kompetenci.
Ministrija uzskatījusi par nepieciešamu tieši pašlaik veikt „vadošo amatpersonu kompetenču novērtēšanu”, - kopumā par 13 465 latiem (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) tiks novērtēta veselu 36 Finanšu ministrijas vadības pārstāvju kompetence.
Interesanti, ka atbildīgo speciālistu kompetenci nenovērtēs kāda labi zināma auditorkompānija vai līdzīga struktūra, - ministrijas rīkotajā iepirkumā uzvarējusi mazpazīstamā SIA O.D.A., kas, kā izrādās, līdz šim ar augstu valsts amatpersonu kompetences izvērtēšanu nav nodarbojusies.
Šīs SIA, kas kā pamatnodarbi norāda vadības konsultāciju sniegšanu, vienīgā īpašniece un valdes locekle ir 1971. gadā dzimusī Gitāna Dāvidsone. Viens ministrijas pasūtījums kompānijai nodrošina vairāk nekā ceturto daļu gada apgrozījuma: kā rāda Lursoft dati, O.D.A. pagājušo gadu beigusi ar 42 tūkstošu latu apgrozījumu (vairāk nekā četrkārtējs kritums, salīdzinot ar 2008. gadu).
Tomēr pieticīgās kompānijas vienīgā īpašniece un vadītāja apgalvo, ka trim uzņēmuma darbiniekiem esot „vadības kompetenču izvērtēšanas prakse un arī atbilstoša izglītība. Tā ir psiholoģijas izglītība, kā arī dažāda papildu izglītība – kursi, kuros nodarbojas tieši ar vadības kompetenču izvērtēšanas apgūšanu”.
Dāvidsone apgalvo, ka O.D.A. esot „daudzu gadu pieredze vadības kompetenču izvērtēšanās”, vienam darbiniekam esot 14 gadu, otram – 10 gadu pieredze. Tiesa, Dāvidsone nevarot atklāt, kam šādi pakalpojumi būtu sniegti, - varot tikai teikt, ka tie ir „vidēji lieli uzņēmumi”.
Finanšu ministrija pagaidām nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc šāda novērtēšana nepieciešama, vai šāda iepirkuma rīkošana taupības apstākļos ir lietderīga un cik lielu summu no šī iepirkuma sedz ES fondu līdzekļi, bet cik - ministrijas budžets. Tāpat vēl nav zināms ministrijas pamatojums – vai tās vadības kompetenci spēj novērtēt SIA, kura līdz šim ar valsts amatpersonu kompetences novērtējumu nav nodarbojusies.
Savukārt Finanšu ministrija skaidro, ka tās informācija liecinot – O.D.A. līdz šim veikusi Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku, kā arī Latvijas Valsts mežu vadības kompetenču izvērtēšanu.
„To finansē no Eiropas Sociālā fonda pēc īpaša donoru aicinājuma,” – šādi Finanšu ministrija atbild uz jautājumu, vai šāda iepirkuma rīkošana taupības apstākļos ir lietderīga. Stiprināt ministrijas „administratīvo un analītisko kapacitāti” gada sākumā rekomendējušas EK/SVF tehniskās palīdzības misijas.
Esot nepieciešams „kritiski izvērtēt esošo augstākā un vidējā līmeņa vadītāju spējas un kompetences (vadīt, organizēt, motivēt darbiniekus, izvērtēt darbību, virzīt inovatīvas idejas utml.)”, lai „maksimāli efektīvi izmantotu esošos cilvēkresursus”. Turklāt projektā paredzēta „ne tikai vērtēšana, bet arī konkrēti ieteikumi katram vērtējamam darbiniekam un mācības vājo vietu stiprināšanai”.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
