Iesaki rakstu: 
Neformāli tējojot un pusdienojot ar valdībai tuvām personām, lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks, visticamāk, mēģina gludināt konfliktu ar Valdi Dombrovski un lidostu Rīga.
Jau pirmajā nedēļā pēc vēlēšanām, kurās sakāvi cieta apvienība Par labu Latviju (PLL) un tās līderi Ainars Šlesers un Andris Šķēle, ar abiem politikas smagsvariem cieši saistītais airBaltic šefs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks, šķiet, mēģinājis gludināt pirms vēlēšanām uzplaiksnījušo konfliktu ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība).
Visticamāk, apzinoties, ka ne Šlesera, ne Šķēles jaunajā valdībā nebūs, aizvadītājā nedēļā pēc Flika iniciatīvas notikušas vairākas neformālas sarunās ar valdībai tuvām personām, kurās mēģināts rast risinājumu gan airBaltic konfliktam ar valsts a/s Lidosta Rīga, gan domstarpībām par airBaltic akcionāru līgumu.
Pietiek novērojami un neoficiāla informācija, kas ir portāla rīcībā, liecina, ka aizvadītajā nedēļā notikusi gan neformāla premjera biroja pārstāvja (visticamāk, premjera padomnieka tautsaimniecības jautājumos Ginta Freimaņa) tikšanās ar Fliku. Tāpat neformāla tikšanās Flikam nedēļas nogalē bijusi arī ar satiksmes ministra Kaspara Gerharda pārstāvētās partijas VL-TB/LNNK līderi Robertu Zīli.
Ar Zīli, kura vadītās partijas biedrs Gerhards (līdz 14.oktobrim atrodas komandējumā Meksikā) aizvien ir satiksmes ministrs, piektdien Fliks dzēra tēju viesnīcas Bergs restorāna. Savukārt ar premjera biroja pārstāvi Fliks bija pusdienojis jau iepriekš.
Turklāt kuluāros izskan, ka šonedēļ Flikam plānota arī tikšanās ar Dombrovski (Vienotība), - aizvadītajā nedēļā tikšanās bijusi plānota, taču atcelta premjera aizņemtības dēļ. Paredzams, ka šī tikšanās gan nebūs neoficiālās pusdienās kādā no Rīgas lepnākajiem restorāniem, bet gan oficiāla tikšanās Ministru kabinetā, jo vizītē pie premjera kopā ar Fliku plānojuši piedalīties arī Turcijas kompānijas TAV Airport Holding pārstāvji, kas ir airBaltic partneri iecerētajā lidostas modernizācijas projektā.
Tiesa, oficiālajā premjera šīs nedēļas darbu kalendārā, kas pieejams valdības mājas lapā, šāda tikšanās nedēļās nogalē vēl nebija atzīmēta. Svētdien pēcpusdienā Pietiek neizdevās sazināties ar premjera preses pārstāvi Līgu Krapāni, lai precizētu ziņas par iecerēto tikšanos ar Fliku un turku kompānijas pārstāvjiem. Arī Fliks uz Pietiek zvaniem neatbildēja.
Aizvadītajā nedēļā notikušajās neformālajās tikšanās reizēs Fliks mēģinājis izskaidrot airBaltic un lidostas Rīga konflikta cēloņus, kā arī pārrunājis iespējamā mierizlīguma nosacījumus un airBaltic pozīcijas.
Kā Pietiek atzina Zīle, dzerot tēju, viņš uzklausījis Flika viedokli par iemesliem, kāpēc radies airBaltic konflikts ar lidostu, kāpēc airBaltic uzskata, ka lidsabiedrībai noteiktie lidostas pakalpojumu tarifi ir pārāk augsti. Flika arguments esot savulaik Šlesera noslēgtais līgums ar zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, kurai noteiktas būtiskas atlaides lidostas Rīga pakalpojumiem.
Konflikts starp lidostu Rīga un airBaltic uzplauka 2009.gada beigās, pēc tam, kad Dombrovska valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par to, kā nosakāma maksa par lidostas Rīga pakalpojumiem. Šie noteikumi sadārdzināja lidostas pakalpojumus, un līdz ar to stāšanos spēkā tika atceltas ievērojamās atlaides, kuras iepriekš, laikā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, saņēma arī airBaltic.
Taču, ņemot vērā, ka Ryanier (apelējot ar līgumu, kuru parakstījis Šlesers) lidostai Rīgā nemaksā tādu pakalpojumu maksu, kā paredz MK noteikumi, arī Flika vadītais airBaltic atteicies to darīt un maksāt lidostai tik daudz, kā to nosaka MK noteikumi. Neraugoties uz to, lidosta maksu par airBaltic sniegtajiem pakalpojumiem aprēķina pēc MK noteikumiem noteiktajiem tarifiem. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc radies airBaltic parāds (pārsniedz 5 miljonus latu), kas kļuvis par lielāko strīdus ābolu starp valstij 100% piederošo lidostu Rīga un valstij daļēji (52,6%) piederošo airBaltic.
Kā atzīst vairāki avoti, kas vēlas palikt anonīmi, neformālās sarunās Fliks tagad mēģina panākt, lai valdība mainītu MK noteikumus par lidostas pakalpojumu maksu un tajos paredzētu atlaides. Noprotams arī, ka tieši tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai Fliks būtu gatavs noslēgt mierizlīgumu ar lidostu par parādu atmaksu.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
