Gada lielākie pelnītāji, lielākie zaudētāji un lielāko dividenžu saņēmēji Latvijā

Iesaki rakstu:

Biznesa žurnāls Kapitāls jau otro gadu septembra numurā vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību. Atšķirībā no pagājušā gada, pirmoreiz gan peļņas daļa, gan zaudējumu apjoms, gan izņemtās dividendes ir izteikti ne vairs latos, bet eiro.

Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Nav gan pārspēts iepriekšējais dividenžu rekords, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši 21,28 miljonus latu (vairāk nekā 30 miljonu eiro). Taču arī pērn lielākās vienas personas pērn izņemtās dividendes pārsniedz 10 miljonu eiro, un pirmais desmits kopā dividendēs izņēmis vairāk nekā 30 miljonu eiro.

Toties abi pārējie TOP 100 - tāpat kā pirms gada - rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. "Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē, kuri nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, kuri zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, - jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos," atzīmē viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Pagājušā gada peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordi

Trīs lielākie pelnītāji:

1. (2. - vieta pirms gada) Oļegs Fiļs - 18 795 370 eiro

2. (5.) Ernests Bernis - 18 791 000 eiro

3. (4.) Leonīds Esterkins - 17 719 200 eiro

Trīs lielākie zaudētāji:

1. (73. - vieta pirms gada) Larisa Sviridova - 38 272 728 eiro

2. (-) Sergejs Degiļs - 9 776 107 eiro

3. (59.) Mārtiņš Vašuks - 6 396 236 eiro

Trīs lielāko dividenžu saņēmēji

1. (-) Ernests Bernis - 10 047 136 eiro

2. (-) Oļegs Fiļs - 10 044 800 eiro

2. (-) Leonīds Esterkins - 2 403 786 eiro

Lursoft IT valdes locekles Daigas Kiopas secinājumi par jaunajiem TOP 100:

- Kaut gan kādam var šķist, ka ceļš uz lielāko pelnītāju sarakstu uzņēmējiem ir ātrs un gluds, pēdējos gados ātrās peļņas guvējus topā faktiski vairs neatrodam.

- Daudziem sarakstā šobrīd iekļuvušajiem uzņēmējiem iepriekšējās darbības rezultātā bijuši arī vairāki likvidēti vai maksātnespējīgi uzņēmumi. Piemēram, Valda Grimzes, kurš zināms arī kā SIA BCO kapitāldaļu turētājs, un Arnolda Laksas vārdi ir saistīti ar astoņiem nu jau likvidētiem uzņēmumiem. Tas liecina, ka arī neveiksmes un zaudējumi ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un spēja tās pārvarēt, mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām tikai stiprina un dod pieredzi, lai nākotnē, diversificējot riskus, atrodot ienesīgākās darbības sfēras un veidojot uzņēmumā prasmīgu vadības komandu, gūtu labākus rezultātus.

- Analizējot lielāko pelnītāju TOP 100 vecuma struktūru, redzams, ka uzņēmēja ilggadēja pieredze ir viens no nosacījumiem, kas palīdz radīt veiksmīgi strādājošu uzņēmumu. Lursoft apkopotās statistikas dati parāda, ka no visiem dalībniekiem 33 % ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem (pērn – 50 %), vēl 41 % – vecumā no 50 līdz 59 gadiem (2012. gadā – 22 %). Tas savukārt liecina, ka miljonāru sarakstā paaudžu maiņa nenotiek strauji un jauno uzņēmēju ienākšana šajā sarakstā notiek pamazām. Dati parāda, ka 2013. gadā no lielāko pelnītāju sarakstā iekļuvušajām personām 3 % ir bijuši vecumā līdz 30 gadiem.

- Jau tradicionāli arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējos gados, sarakstā galvenokārt ir iekļuvuši stiprā dzimuma pārstāvji, to apliecina statistika – no visiem miljonāriem tikai 12 % ir sievietes. Valsts kopējos uzņēmēju rādītājos, kuros ir analizēts Latvijas uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku sadalījums pēc to dzimuma, sieviešu līdzdalība uzņēmumos 2013. gadā bija gandrīz 33 %.

- Sievietes lielākoties cenšas radīt vienu, taču pelnošu un stabilu uzņēmumu, turpretī vīriešiem ir tendence diversificēt savus riskus, biznesā vienlaikus liekot likmes uz vairākiem, dažkārt pat dažādu nozaru uzņēmumiem: pēc Lursoft aprēķiniem, vidēji katram stiprā dzimuma pārstāvim, kurš iekļuvis miljonāru sarakstā, pieder trīs uzņēmumi, bet sievietēm – tikai viens divi.

- No visiem uzņēmumiem, kas ir iekļuvuši lielāko pelnītāju sarakstā, vairāk nekā ceturtā daļa ir saistīta ar nekustamā īpašuma jomu. Tiesa gan, ne visiem nekustamā īpašuma jomā veicas vienlīdz labi, par ko liecina arī fakts, ka tieši šīs nozares pārstāvji vēl joprojām ir arī plaši pārstāvēti lielāko zaudētāju TOP 100.

- Šogad redzams arī tas, ka starp lielākajiem pelnītājiem piederošajiem uzņēmumiem atrodams ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kas darbojas mežsaimniecības, kokrūpniecības un lauksaimniecības sfērā.

Kā veidoti saraksti

Jaunais Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz Lursoft datu bāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām – uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Ļoti būtiska piezīme: šis saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan kaut ko pavisam citu – 2013. gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Tāpat ir jāievēro, ka sarakstā ir ierēķinātas tikai tās kapitāldaļas, kas uzņēmējiem Latvijā reģistrētās kompānijās pieder tieši, kā fiziskām personām, – pieņēmumi par ārzonas un citām ārvalstu kompānijām, aiz kurām varētu stāvēt konkrētas personas, šajā sarakstā nav ņemti vērā.

„Latvijā gan vēl aizvien, neraugoties uz skaļajiem paziņojumiem par nepieciešamību situāciju mainīt, ir arī pašiem savi ofšori – tās ir akciju sabiedrības, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nemaz nav jāpublisko savi akcionāru saraksti, līdz ar ko ne mazums peļņas guvēju mums un jums iet secen tāpēc, ka viņiem nav nu ne mazākās motivācijas vai vajadzības publiski pasludināt sevi par tā vai cita uzņēmuma akcionāriem,” saka viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Līdzīgi ir arī ar jauno Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu, kas tāpat parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu ciestos zaudējumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām, bet 2013. gada peļņas un zaudējumu (tos summējot) daļu proporcionāli viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam atbilstoši uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem šāgada sākumā.

Savukārt attiecībā uz akciju sabiedrībām, kam Latvijas likumdošana neprasa publiskot akcionāru sarakstus, tāpat kā lielāko peļņas daļu sarakstā ņemta vērā publiski pieejamā informācija, kuras apjoms dažādām akciju sabiedrībām ir būtiski atšķirīgs.

Visbeidzot - Latvijas 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts gan ir tas, kas parāda tieši tās konkrētās naudas summas, ko konkrēti cilvēki ir nopelnījuši un izņēmuši no konkrētiem uzņēmumiem. Kā atzīst L. Lapsa, lielāko pelnītāju un zaudētāju saraksti nav simtprocentīgi pilnīgi gan minētā akciju sabiedrību faktora dēļ, gan arī tādēļ, ka ir uzņēmumi, kas sarakstu veidošanas laikā savus gada pārskatus tādu vai citādu iemeslu dēļ vēl nav iesnieguši, savukārt dividenžu saņēmēju saraksts nav simtprocentīgi pilnīgs citu iemeslu dēļ. „Jau vairākus gadus uzņēmumiem nav obligāti savos gada pārskatos jāatšifrē izmaksātās dividendes, un ārpus tā nav nekā, kas tiem liktu šīs summas atklāt. Tāpēc nav iespējams garantēt, ka sarakstā atrodami pilnīgi visi lielāko dividenžu saņēmēji, taču var garantēt, ka šie ir pilnīgākie dati, kas Latvijā ir apkopojami bez Valsts ieņēmumu dienesta vai kādas tiesībsargāšanas iestādes pilnvarām,” uzsver tā veidotāji.

Seko mums