Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana.

Jā, jā, bieži ir dzirdēta skeptiska ņaudēšana, ka no parlamentārajām komisijām nav nekādas jēgas, taču to parasti propagandē valdošie spēki un tiem tuvie politikas vērotāji. Tā gluži nav, ka nav nekādas jēgas. Ja ne vairāk, tad parlamentāro komisiju galaziņojumos tiek nosaukti šādi tādi uzvārdi, lai tauta zina savus varoņus. Tiesa gan, likumdošanas priekšlikumi bieži tiek nobēdzināti tālā atvilktnē. Bet nu tāda ir Saeimas opozīcijas maize un garoza.

Iespējams, jau drīz taps atkal jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par dažādām tēmām. Viena no šādām tēmām, kas iepriekš nav cilāta, bet tagad sāk nobriest, ir problēma ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Iespējams, ka šo lietu pacels 14. Saeimas “Latvija pirmajā vietā” frakcija vai kāda plašāka deputātu grupa, kura vēlēsies izmeklēt, kas īsti ar nacionālo aviokompāniju notiek. Jo neskaidru jautājumu ir gana daudz.

Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem televīzijas izklaides šova un pētnieciska raidījuma sponsoriem. Bet sponsorēšana ir atļauta tikai no peļņas. Kā uzņēmums var kaut ko sponsorēt, ja tam ir zaudējumi?

Ir, protams, arī objektīvi apstākļi, kāpēc radās zaudējumi - kovids un karš Ukrainā. 2020. gadā zaudējumi bija 264,8 miljoni, 2021. gadā - 135,7 miljoni, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 6,251 miljons eiro. “airBaltic” atlaida lielu skaitu darbinieku, reisu skaits tika radikāli samazināts, nesen iegādātās jaunās lidmašīnas iznomāja citām aviokompānijām, bet “airBaltic” klienti bija spiesti samierināties ar lidošanu vecās “grabažās”.

Ja runa būtu par privātas kompānijas ķibelēm, tad tas būtu mazliet cits stāsts, taču aviokompānija ir ēdusi nodokļu maksātāju naudu. Apbrīnojams paradokss, bet tieši kompānijā, kas cietusi vislielākos zaudējumus, augstākais menedžments saņem vislielākās algas. Runa nav tikai par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš pērn saņēmis 828 tūkstošus eiro. Ir vēl daži valdes locekļi, kas saņēmuši vairāk nekā 250 tūkstošus eiro.

Iespējams, parlamenta deputāti pievērsīs uzmanību tādai dīvainībai, ka Martins Gauss darbojas un saņem algu par diviem amatiem - kā valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Kovida spelgonī viņš atteicās no mazākās algas saņemšanas, bet pēc tam ir atsācis saņemt atkal abas algas. Tikmēr ir virkne tagad jau bijušo amatpersonu uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”, pret kurām ir skarbi krimināltiesiski vajāšanas darbi tieši par to pašu - ka tās esot savienojušas divus darbus savā uzņēmumā un par to saņēmušas divas algas. Vienā gadījumā viss ir jauki un pareizi, bet otrā cilvēkiem draud teju vai ieslodzīšana drūmajā cietumā.

Martins Gauss un “airBaltic” ļoti moži komunicē ar sabiedrību - publicē intervijas, pašslavinošus materiālus plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos. Un ir pamanīts arī, ka paralēli publisko attiecību kampaņai uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis, kā arī citi uzņēmuma lobiji ir sākuši “apstrādāt” pārvēlētās 14. Saeimas partijas. “airBaltic” vajadzība ir vienkārša - vajag vēl naudu.

Ar to naudu, kas savulaik jau no valsts kabatas ir iedota, nepietiek. Šajā brīdī nevajag daudz - nu kādus 60 miljonus eiro. Ar to tad aviokompānija varēs uz kādu laiku izglābties līdz nākamajai reizei. Uzņēmuma subsidēšanu var noformēt, nosaucot to kādā citā vārdā - piemēram, par “pamatkapitāla palielināšanu” vai kaut kā uz to pusi.

Te gan jāteic, ka topošās koalīcijas partijām diezin vai tā viegli var atrasties 60 miljoni, kurus iegrūst negausīgajā aviokompānijas rīklē. Izskatās, ka nākamais budžets būs izspiests kā citrons, saspiests kā beļģu vafele un fiskālā telpa nebūs lielāka par vieninieka kameru cietumā. Bet nu, ja aviokompānija prasmīgi palobēs (pasponsorēs) pareizos politiķus... palīdzība no valsts maka atkal var atnākt tāpat kā visu laiku jau ir nākusi.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...