Gausa negausība. "airBaltic" nepietiek ar 300 miljoniem, vajadzēs vēl - iesākumā 60 miljonus, bet pēc tam...
Māris Krautmanis21.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana.
Jā, jā, bieži ir dzirdēta skeptiska ņaudēšana, ka no parlamentārajām komisijām nav nekādas jēgas, taču to parasti propagandē valdošie spēki un tiem tuvie politikas vērotāji. Tā gluži nav, ka nav nekādas jēgas. Ja ne vairāk, tad parlamentāro komisiju galaziņojumos tiek nosaukti šādi tādi uzvārdi, lai tauta zina savus varoņus. Tiesa gan, likumdošanas priekšlikumi bieži tiek nobēdzināti tālā atvilktnē. Bet nu tāda ir Saeimas opozīcijas maize un garoza.
Iespējams, jau drīz taps atkal jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par dažādām tēmām. Viena no šādām tēmām, kas iepriekš nav cilāta, bet tagad sāk nobriest, ir problēma ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Iespējams, ka šo lietu pacels 14. Saeimas “Latvija pirmajā vietā” frakcija vai kāda plašāka deputātu grupa, kura vēlēsies izmeklēt, kas īsti ar nacionālo aviokompāniju notiek. Jo neskaidru jautājumu ir gana daudz.
Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem televīzijas izklaides šova un pētnieciska raidījuma sponsoriem. Bet sponsorēšana ir atļauta tikai no peļņas. Kā uzņēmums var kaut ko sponsorēt, ja tam ir zaudējumi?
Ir, protams, arī objektīvi apstākļi, kāpēc radās zaudējumi - kovids un karš Ukrainā. 2020. gadā zaudējumi bija 264,8 miljoni, 2021. gadā - 135,7 miljoni, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 6,251 miljons eiro. “airBaltic” atlaida lielu skaitu darbinieku, reisu skaits tika radikāli samazināts, nesen iegādātās jaunās lidmašīnas iznomāja citām aviokompānijām, bet “airBaltic” klienti bija spiesti samierināties ar lidošanu vecās “grabažās”.
Ja runa būtu par privātas kompānijas ķibelēm, tad tas būtu mazliet cits stāsts, taču aviokompānija ir ēdusi nodokļu maksātāju naudu. Apbrīnojams paradokss, bet tieši kompānijā, kas cietusi vislielākos zaudējumus, augstākais menedžments saņem vislielākās algas. Runa nav tikai par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš pērn saņēmis 828 tūkstošus eiro. Ir vēl daži valdes locekļi, kas saņēmuši vairāk nekā 250 tūkstošus eiro.
Iespējams, parlamenta deputāti pievērsīs uzmanību tādai dīvainībai, ka Martins Gauss darbojas un saņem algu par diviem amatiem - kā valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Kovida spelgonī viņš atteicās no mazākās algas saņemšanas, bet pēc tam ir atsācis saņemt atkal abas algas. Tikmēr ir virkne tagad jau bijušo amatpersonu uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”, pret kurām ir skarbi krimināltiesiski vajāšanas darbi tieši par to pašu - ka tās esot savienojušas divus darbus savā uzņēmumā un par to saņēmušas divas algas. Vienā gadījumā viss ir jauki un pareizi, bet otrā cilvēkiem draud teju vai ieslodzīšana drūmajā cietumā.
Martins Gauss un “airBaltic” ļoti moži komunicē ar sabiedrību - publicē intervijas, pašslavinošus materiālus plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos. Un ir pamanīts arī, ka paralēli publisko attiecību kampaņai uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis, kā arī citi uzņēmuma lobiji ir sākuši “apstrādāt” pārvēlētās 14. Saeimas partijas. “airBaltic” vajadzība ir vienkārša - vajag vēl naudu.
Ar to naudu, kas savulaik jau no valsts kabatas ir iedota, nepietiek. Šajā brīdī nevajag daudz - nu kādus 60 miljonus eiro. Ar to tad aviokompānija varēs uz kādu laiku izglābties līdz nākamajai reizei. Uzņēmuma subsidēšanu var noformēt, nosaucot to kādā citā vārdā - piemēram, par “pamatkapitāla palielināšanu” vai kaut kā uz to pusi.
Te gan jāteic, ka topošās koalīcijas partijām diezin vai tā viegli var atrasties 60 miljoni, kurus iegrūst negausīgajā aviokompānijas rīklē. Izskatās, ka nākamais budžets būs izspiests kā citrons, saspiests kā beļģu vafele un fiskālā telpa nebūs lielāka par vieninieka kameru cietumā. Bet nu, ja aviokompānija prasmīgi palobēs (pasponsorēs) pareizos politiķus... palīdzība no valsts maka atkal var atnākt tāpat kā visu laiku jau ir nākusi.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
