Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairāk nekā gads pagājis kopš pērnā pavasara, kad tika sākts kriminālprocess saistībā ar TV atspoguļoto skandalozo gadījumu, kad nu jau atvaļinātais policijas ģenerālis Guntars Marķitāns ar dienesta auto bija pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu un pēc tam mēģināja izvairīties no atbildības. Taču Iekšējās drošības birojs vēl joprojām šajā „neērtajā” kriminālprocesā turpina izmeklēšanas imitāciju.

Marķitāns pērn bija spiests aiziet pensijā pēc tam, kad TV tika parādīts sižets par to, kā viņš ar dienesta auto pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, taču pie atbildības ticis nav saukts un policijas darbiniekiem apgalvojis, ka šādā veidā esot veicis norīkojuma pārbaudi.

Valsts policija formāli veiktā pārbaudē noskaidroja, ka Marķitāns pārbaudi – ja tā tiešām bijusi pārbaude – veicis nekorekti, jo amatpersonai ir aizliegts inscenēt likumpārkāpumus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, turklāt par veiktās pārbaudes rezultātiem jāiesniedz ziņojums augstākai amatpersonai, kas konkrētajā situācijā nav izdarīts. Šajā situācijā Marķitāns bija spiests atvaļināties no dienesta.

Lai gan kriminālprocess saistībā ar šo atgadījumu tika sākts jau pagājušā gada pavasarī, tas vēl joprojām tiek „izmeklēts”, un faktiski vienīgais, ko saistībā ar to var paskaidrot biroja vadība, ir: „Šajā kriminālprocesā Iekšējās drošības birojs turpina pirmstiesas izmeklēšanu. Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju šobrīd nevaram sniegt.”

Uz jautājumu, ar ko skaidrojams, ka gada laikā lieta nav nodota prokuratūrai - ar tās apjomu vai kādiem citiem faktoriem, vienīgā atbilde ir: „Kriminālprocesa izmeklēšanas ilgums saistīts ar tā apjomu un procesuālo darbību daudzumu, kā arī ar neviennozīmīgu tiesu praksi Latvijā krimināllietās, kas saistītas ar bezdarbību.”

Pietiek jau informēja, ka sakarā ar ievērojamo braukšanas ātruma pārsniegšanu un saistītajiem notikumiem Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Marķitāns tika cauri faktiski ar veselu ādu, iekšlietu sistēmas vadībai vienkārši izmantojot izdevību un viņu steidzīgi aizraidot pensijā. Savukārt par grēkāžiem šajā lietā ir nozīmēti ceļu policisti, kuri bija pieķēruši ģenerāli, bet bija spiest viņu atlaist, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši pret viņiem pērn tika sākts kriminālprocess par amatpersonas bezdarbību.

„Ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319.panta 1.daļas. Plašākus komentārus nesniedzam,” – tas ir viss, ko līdz šim ir atklājis Iekšējās drošības birojs, kuram pēdējā laikā radusies noturīga reputācija kā iestādei, kas ir pietiekami "elastīga", izvērtējot, kurš kurā noziedzīgajā nodarījumā ir vainīgais un kurš – cietušais.

Krimināllikuma 319. panta „Valsts amatpersonas bezdarbība” 1. daļa noteic, ka par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šis pants attiecināts ne jau uz policijas ģenerāli, kurš pēc aizturēšanas, traucoties ar 130 kilometru ātrumu stundā, bija izmantojis dienesta stāvokli, lai atbrīvotos no saviem faktiskajiem padotajiem, bet gan ierindas ceļu policistiem, kuriem nebija paveicies apturēt augsto priekšnieku.

Kā zināms, Marķitāns publiski mēģināja izmeloties, apgalvojot gan to, ka šādā veidā esot veicis policijas pārbaudi, gan vienlaikus arī to, ka pieļauto ātrumu esot pārkāpis ne vairāk kā par dažiem kilometriem stundā.

Taču, kad Valsts policija pērn publiski paziņoja par Marķitāna strauju došanos pensijā, šie ģenerāļa meli netika pat pieminēti. Tā vietā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis slavēja Marķitāna nopelnus, pieminot viņa rīcību... 1991. gada barikāžu laika notikumos.

Taču, kā zināms Pietiek, Marķitāna straujā došanās pensijā nekādā veidā nebija viņa paša iniciatīva. Iekšlietu sistēmas vadība ģenerālim esot izvirzījusi ultimātu – vai nu nekavējoties doties pensijā, izvairoties no nepatikšanām šī atgadījuma rezultātā, vai arī rēķināties ar „sekām”.

Pietiek zināms, ka iegansti ietekmīgā veterāna Marķitāna pensionēšanai bija meklēti jau ilgāku laiku, - notikums ar ātruma pārsniegšanu, aizturēšanu un sekojošo „atkratīšanos” no ceļu policistiem šādu ieganstu deva.

Avoti iekšlietu sistēmā Pietiek ir informējuši – faktiski ģenerālim pietiekami skaidri norādīts, ka, nedodoties pensijā, viņš varētu tikt pie kriminālprocesa par pilnvaru pārkāpšanu savtīgos nolūkos un pat stāties tiesas priekšā. Šis arguments ir bijis izšķirošais.

Marķitānam piekāpjoties, aktualizējies jautājums par grēkāžu nozīmēšanu saistībā ar notikušo, un šajā lomā Latvijas iekšlietu sistēmai jau tradicionāli nonākuši ierindas ceļu policisti no Kārtības policijas Rīgas pārvaldes ekipāžas, - tieši viņi tad arī tagad tiek vainoti „valsts amatpersonas bezdarbībā”.

Pietiek jau informēja arī par to, ka pagājušā gada pavasarī ar skandālu atvaļinātais policijas ģenerālis Marķitāns „uz atvadām” ir saņēmis iespaidīgu summu - 15 582 eiro.

Caur interneta meklētājiem saite uz Valsts policijas amatpersonām pagājušā gada martā izmaksātā atalgojuma sarakstu nav atrodama, līdz ar to šis saraksts atšķirībā no citu mēnešu atalgojuma atskaitēm ir sameklējams tikai zinātājiem. Tieši šajā sarakstā atrodama summa, kas izmaksāta ar skandālu atvaļinātajam policijas ģenerālim Marķitānam, - 15 582 eiro. Šī summa ir īpaši iespaidīga, ņemot vērā, ka Marķitāna gada ienākumi oficiāli bija nedaudz vairāk nekā 46 tūkstoši eiro.

„Guntaram Marķitānam 2017.gada martā, atvaļinoties no dienesta, tika izmaksāta mēnešalga un piemaksa par speciālo dienesta pakāpi (ģenerālis) par līdz atvaļināšanai nodienēto laiku (atbilstoši Ministri kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 806 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”, kā arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2.panta astotā daļa),” – šāds ir Valsts policijas oficiālais skaidrojums.

Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts policijā šāds „atvadu” atalgojums ir īpaši „saķīmiķots”, lai mazinātu Marķitānam rūgtumu par nepieciešamību atstāt amatu, kura bija iekšlietu sistēmas vadības intrigu rezultāts.

„Ja pat uzskatīt, ka ģenerālis nav izmantojis atvaļinājumu (kas neatbilst patiesībai) - atalgojums jebkurā gadījumā nevarētu sasniegt pat pusi no „cipara”, kas viņam bija izmaksāts, dodoties ilgi pelnītajā pensijā. Taču vadība lika, un summa uz nodokļu maksātāju rēķina tika sakārtota,” skaidro Pietiek informācijas avots iekšlietu sistēmā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...