Ģenerāli Podiņu pēc vairākām dienām darbavietā aizdzen mājās pašizolēties
Lato Lapsa23.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, ģenerālis Kaspars Podiņš pamestu darbavietu un dotos mājup pašizolēties, bijusi vajadzīga Valsts policijas iejaukšanās. Šo kāda VID ierindas darbinieka sniegto informāciju gan VID, gan Valsts policija komentē tik izvairīgi, ka faktiski apliecina tās patiesīgumu.
„Labdien! VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, atgriežoties no komandējuma Baltkrievijā, neuzskatīja par vajadzīgu ievērot pašizolāciju - vienā mierā nāca uz darbu, kur visiem vairāk nekā 3000 darbiniekiem ir kopēja ventilācijas sistēma un atklāta tipa ofisi. Kāds no darbiniekiem ziņoja par faktu, un gods kam gods - ieradās Valsts policijas darbinieki. Jācer, ka nešķiros pēc pakāpes un jaunizceptajam ģenerālim protokols sastādīts tika,” – šādu informāciju LA sniedza kāds VID darbinieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlējās saglabāt anonimitāti.
NO VID skaidrojuma izriet, ka vismaz lielākā daļa šajā informācijā atbilst patiesībai. K. Podiņš ar VID ģenerāldirektores rīkojumu tiešām no 10. līdz 13. martam devies komandējumā uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku un 13. martā atgriezies Latvijā.
Jau 12. martā bija pieņemts valdības rīkojums par ārkārtas stāvokli, un dienu vēlāk, reizē ar K. Podiņa atgriešanos VID izdots rīkojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta darba organizāciju saistībā ar Covid-19 izplatību”, kurā noteikts, ka nodarbinātajam, ja tas apmeklējis Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, jāsaskaņo attālinātā darba veikšana un stingri jāievēro personīgās higiēnas un profilakses pasākumi.
Taču formāli līdz pat 18. martam Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā Covid-19 skarto teritoriju sarakstā nebija iekļauta Baltkrievija, līdz ar to, kā norāda VID, „nebija pamata lūgt K.Podiņam ievērot īpašus piesardzības pasākumus un neapmeklēt darba vietu, kā arī K.Podiņam nebija pienākums pašizolēties”.
Tātad pēc atgriešanās no Baltkrievijas K. Podiņš no 16. līdz 18. martam apmeklējis darbavietu, līdz beidzot 19. martā saskaņā ar VID versiju, „K.Podiņam ierodoties darba vietā, K.Podiņš noskaidroja, ka skarto teritoriju sarakstā tika iekļauta arī Baltkrievija, līdz ar to K.Podiņš atbilstoši tiešās vadītājas I.Jaunzemes sniegtajiem norādījumiem veica pašizolēšanos (mājas karantīna), atgriežoties dzīvesvietā un amata pienākumu izpildi turpmāk veicot attālināti”.
Taču par to, kā tieši notikusi šī „noskaidrošana”, VID no skaidras atbildes izvairās, norādot, ka „ar jautājumiem par Valsts policijas darbu lūgums vērsties Valsts policijā”. Uz jautājumu, vai VID ēkā Talejas ielā 1 19.martā ir fiksēta Valsts policijas darbinieku ierašanās un kāds bija ierašanās mērķis, VID atbildēt nevēlējās.
Savukārt Valsts policija pavēstīja tikai to, ka informāciju par fiziskām personām nesniegšot. Atbilde uz jautājumu, kurā datumā Valsts policija ieradās VID ēkā, lai sastādītu protokolu par ārkārtas stāvokļa noteikumu pārkāpumu, un cik protokoli tika sastādīti, netika sniegta.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
