Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā tieši izpaudās plaģiāts, kura dēļ Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dome, kuras 29 locekļu vidū lielākā daļa ir tiesību zinātņu doktori un profesori, pieņēmusi lēmumu anulēt bakalaura grādu prokuroram Uldim Cinkmanim (attēlā)? Vai tiešām runa ir tikai par sīku „nošpikošanu” – vai tomēr par apjomīgu zādzību un krāpšanos? Pietiek šodien publicē apjomīgu dokumentu, kurā detalizēti aprakstīts plaģiāts prokurora bakalaura un arī maģistra darbā (par to dome savu slēdzienu joprojām nav devusi) un kas jau kopš pagājušā gada oktobra ir bijis Jura Stukāna vadītās LR Ģenerālprokuratūras rīcībā, tai visu šo laiku ciešot klusu un faktiski „piesedzot savējo”.

[1] NEGODPRĀTĪGA BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS ABSOLVĒŠANA

Uldis Cinkmanis bakalaura darba “Valsts probācijas dienesta uzraudzība pār nosacīti notiesātajām personām” rakstīšanai izmantojis aptuveni 16 fiksētus plaģiāta avotus, kuri interneta vidē izvietoti pirms sava diplomdarba iesniegšanas, - galvenokārt bagātīgi kompilējot citu autoru sarakstītos darbus, kuri izvietoti un nopērkami mājaslapā www.atlants.lv, kā arī rakstus no www.juristavards.lv, tādējādi veidojot kompilāciju no dažādiem citu autoru darbiem, kas rakstīti par saistītām tēmām, tā vietā, lai uzrakstītu oriģinālu darbu.

Plaši izmantotie www.atlants.lv citu autoru darbi lietoti pilnīgi bez atsaucēm, bet www.juristavards.lv publikāciju teksti avoti dažviet norādīti ar precīzām atsaucēm, taču citās vietās teksta fragmenti no tiem pašiem avoti pārfrāzēti, lai uzdotu tos par savu oriģinālu tekstu.

Konstatētās plaģiāta pazīmes ir apkopotas klāt pievienotā diplomdarba analīzes faila komentāru sadaļā, tos numurējot. Uz doto brīdi failā ir izvietoti 236 komentāri, taču to skaits var pieaugt, ņemot vērā to, ka vairāki bakalaura darba teksta fragmenti gan saturiski, gan vizuāli atšķirīga noformējuma dēļ liecina par plaģiātu, taču to avots vēl nav noskaidrots.

Diplomdarbs kopumā (ieskaitot titullapu, satura rādītāju un literatūras sarakstu) sastāv no 15 067 vārdiem, taču pēc diplomdarba padziļinātas analīzes, tikai 17 teksta fragmentiem (sastāv no 1072 vārdiem) nav izdevies noskaidrot plaģiāta avotu, kaut arī ir acīmredzami, ka atsevišķi no šiem fragmenti arī nav plaģiāta autora rakstīti (skat., piem. komentārus Nr. 97, Nr. 165, Nr. 203 - 205, Nr. 224).

No minētā izriet, ka Ulda Cinkmaņa nosacīti oriģināls teksts (tāds, kam nav izdevies atrast avotu) ir mazāk par 10 %, respektīvi, vairāk kā 90 % no diplomdarba teksta ir plaģiāts (kompilācija).

Diplomdarbā viscaur kopēti lieli fragmenti no citiem tekstiem (viena vai vairākas rindkopas vai to daļas) bez atsaucēm, - viens pret vienu ar plaģiāta avotiem (skat., piem., komentārus Nr. 85, Nr. 98, Nr. 195), un pat ar 307 vienādiem vārdiem pēc kārtas (skat. komentārus Nr. 15, 17, 18, 19, 22).

Pārkopējot vairākas rindkopas no plaģiāta avota, plaģiāta autors ne vien pārkopējis tekstu vārds vārdā, bet gan saglabājis arī identiskas atsauces šīm teksta daļām (skat., piem., komentārus Nr. 16, Nr. 21,  Nr. 225).

 Visizteiktākā plaģiāta pazīme konstatējama aplūkojot diplomdarba otro nodaļu [Probācijas regulējums Starptautisko tiesību aktos], kurā ir primitīvi pārkopēts pilnīgi viss nodaļas teksts vārds vārdā, - 760 vārdu garumā no plaģiāta avota, tai skaitā, norādot identiskas atsauces (skat. komentārus Nr. 57 – 69).

Turklāt, būtiski pieminēt, ka šīs nodaļas teksts ņemts no mājaslapā www.atlants.lv, publicēta diplomdarba “Probācijas nozīme soda noteikšanā un izpildē”, ko ievietojusi persona ar lietotājvārdu “Viktorija Šumska”. Viktorija Šumska arī ir prokurore.

Apzināti pieļauta plaģiāta veidošanu nešaubāmi apstiprina arī fakts, ka pārkopējot tekstu, ir tikušas pārkopētas arī jau plaģiāta avotā pieļautās rakstiskās kļūdas (skat., piem., komentārus Nr. 104, Nr. 112, Nr. 135). Tāpat arī neapdomātas teksta kopēšanas dēļ, vairākas reizes viens un tas pats teksts bez atsauces iekopēts divas reizes (skat. un salīdz., piem., komentārus Nr. 20, 23, Nr. 27, komentārus Nr. 113, Nr. 116), un ir sniegta atsauce uz pielikumu, kurš nemaz neeksistē (skat. komentāru Nr. 207).

Nevērīgas pārkopēšanas rezultātā radušās arī saturiskas kļūdas, - teikuma sākumā izlaists vārdu salikums, tādā veidā radot nesaprotamu teikumu bez teikuma priekšmeta un tā apzīmētāja (skat. komentāru Nr. 90).

Uzmanību īpaši pievērš arī diplomdarba teksta fragmenti, kuriem atsauce nav norādīta,  taču vizuāli nepārprotami saprotams, ka ir notikusi teksta kopēšana diplomdarbā, jo teksta fragmenti ir izplūduši, proti, redzams atšķirīgs rakstzīmju fonts un atstarpes ne tikai starp teksta rindām, bet gan arī vārdiem un burtiem (skat. komentārus Nr. 97 un Nr. 165).

Bakalaura darbā plaģiāta pazīmes mēģināts arī noslēpt pārfrāzējot lielas rindkopas no citiem darbiem, bet saglabājot to saturu būtību, piemēram, - veiktas izmaiņas teikumu struktūrās (skat., piem., komentārus Nr. 38, Nr. 153, Nr. 170), iestarpināti maznozīmīgi vārdi vai vārdu salikumi (skat., piem., komentārus Nr. 13, Nr. 141), vai tieši otrādāk – tie izņemti (skat., piem., komentārus Nr. 28, 29, Nr. 223), lietoti sinonīmi (skat. piem., komentārus Nr. 47, Nr. 158).

Uldis Cinkmanis tāpat arī nav centies pats uzrakstīt nedz sava diplomdarba ievaddaļu, - ir konstatēta 67% teksta līdzība salīdzinājumā ar citu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenta maģistra darbu un pieļauta identiska pareizrakstības kļūda (skat. komentārus Nr. 1 – 9), nedz savu anotāciju angļu valodā, proti, tā ir rakstīta, ņemot par pamatu tā paša maģistra darba anotāciju angļu valodā (kura daļēji sakrīt vārds vārdā), un pārkopējis maznozīmīgu, taču uzskatāmi pamanāmu interpunkcijas kļūdu (skat. komentārus Nr. 234 - 236).

Visa iepriekš minētā rezultātā, konstatēts, ka vismaz seši no septiņiem Ulda Cinkmaņa izvirzītie secinājumi nemaz nav viņa izvirzīti, jo tie ir pārfrāzēti, taču tik un tā saglabājot to saturu būtību (skat. komentārus Nr. 226, 227, 231, 232) vai, ņemot vērā to vizuāli atšķirīgo noformējumu tekstā (skat. komentārus Nr. 228, Nr. 229 – 230).

[2] NEGODPRĀTĪGA MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS ABSOLVĒŠANA

Iepazīstoties ar Ulda Cinkmaņa maģistra darbu “Krāpšana nodokļu un nodevu iekasēšanas jomā” tikai vizuāli, jau sākotnēji radās iespaids, ka tas nav viendabīgs. Par to liecina gan dažādais teksta izkārtojums (skat., piem., 69.lpp., Komentārs Nr. 290), gan vairākkārtējas atstarpes starp vārdiem (skat., piem., 33.lpp., 49.lpp.), gan rindkopu garums (skat. piem., 12.lpp.), kā arī nepareiza pieturzīmju lietošana, piemēram, vairākkārtēji lietojot semikolus, lai atdalītu uzskaitītus teikuma priekšmetus (skat. 46.lpp.).

Lasot maģistra darba tekstu, skaidri iezīmējas dažādi rakstību stili. Diplomdarba autora rakstības stilam raksturīgi nepamatoti gari teikumi, kuros ir ļoti daudz interpunkcijas kļūdu. Raksturīgākās interpunkcijas kļūdas ir palīgteikuma beigās nelikti komati, divdabja teiciena neatdalīšana no pārējās teikuma daļas un komatu lietošana nevietā, tomēr maģistra darbā pastarpināti parādās arī apjomīgi teksta fragmenti, kas ļoti atšķiras no autora rakstītā ar citādu teikuma uzbūves veidu, proti, daudz izkoptāku un vārdu krājuma ziņā bagātāku valodu.

Turklāt, analizējot teikumu uzbūvi un rakstību stilu kopsakarā ar saturu, radās aizdomas, ka atsevišķi tekstu fragmenti ir veidoti kā tulkojumi, bet vēlāk veiktā analīze deva pamatu secinājumam, ka teksta fragmenti ir tulkoti no angļu valodas.

Par to liecina, piemēram, -

latviešu valodai neraksturīgi vārdu savienojumi, piemēram, “Viss biežāk” (skat. 69.lpp., Komentārs Nr. 288.) un “Šajam hibrīdam” (skat. 69.lpp., Komentārs Nr. 288.),

termini, kurus juridiskajā terminoloģijā nelieto, - “”karuseļveida”/”karuseļaveida krāpšana” (skat., piem., 52.lpp.) un “nulles reitings” (faktiski domāts “nulles nodokļu likme”) (skat. 49.lpp. Komentārs Nr. 156.),

dažādi saturiski vienādi termini tulkoti atšķirīgi, - “Paraug Kriminālkodekss” un Paraugkriminālkodekss” (skat. 58.lpp.).

Minēto aizdomīgo norāžu dēļ tika veikta padziļināta diplomdarba analīze, kuras ietvaros tika pārbaudītas lietotās atsauces un meklēti līdzīga satura tekstu fragmenti svešvalodās.

Rezultātā tika konstatēts sekojošas plaģiāta pazīmes.

[2.1] LIELA APJOMA TEKSTU FRAGMENTU TULKOŠANA NO SVEŠVALODĀM

Gandrīz visas diplomdarba 4.nodaļas [KRĀPŠANAS REGULĒJUMS ĀRVALSTU NORMATĪVAJOS TIESĪBU AKTOS] apakšnodaļas ir lielākoties “rakstītas” tulkojot dažādus ārvalsts plaģiāta avotus.

[2.1.1] Visa diplomdarba 4.2 nodaļa [PVN nodokļa regulējums un cīņa ar PVN atmaksas izkrāpšanu Eiropas Savienība] - astoņas lapas ar tekstu (vairāk kā 2400 vārdi) vārds vārdā pārtulkota latviešu valodā no Eiropas Komisijas 2007.gada ziņojuma (skat. 47. – 54.lpp., Komentāri Nr. 142 - 201).

Ņemot vērā aizdomu pamatu par iespējamu diplomdarba teksta fragmentu tulkojumu no angļu valodas, - veicot atsevišķu diplomdarbā lietoto specifisku vārdu primitīvu pārtulkošanu no latviešu valodas uz angļu valodu un ievadot tos google search meklētājā, konstatēts, ka gandrīz astoņas lapas ar tekstu (vairāk kā 2400 vārdi) vārds vārdā atbilst Eiropas Komisijas 2007.gada ziņojuma “Combating VAT fraud in the EU. The way forward” angļu valodas versijai.

Diplomdarba autors atsauci uz šādu Eiropas Komisijas ziņojumu lietojis tikai attiecībā uz vienu rindkopu visas nodaļas garumā - ceturtajā no astoņām apakšnodaļas lappusēm. Neskatoties uz šo Eiropas Komisijas ziņojumu kā pirmatnējo plaģiāta avotu, ir pamats aizdomām, ka diplomdarba autors, iespējams pat neapzinoties par šāda avota esamību, izmantojis kādu citu, pastarpinātu plaģiāta avotu, jo nodaļas atsauces tikai daļēji pārklājas ar pirmatnējo plaģiāta avotu (skat., piem., 52.lpp. atsauces).

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis plaģiāta avotus.

[2.1.2] Praktiski visa diplomdarba 4.1. nodaļa [Nodokļu krāšanas regulējums starptautiskajos normatīvajos tiesību aktos] tulkota no ārvalsts juridiskās literatūras grāmatas  (skat. 46. - 47.lpp., Komentāri Nr. 134 - 141.).

Lasot apakšnodaļas tekstu, aizdomas par aizgūtu tekstu no kāda plaģiāta avota radīja ne tikai tās saturs, bet gan arī noziedzīgu nodarījumu uzskaitījums, kurš atdalīts ar semikoliem (skat. 46.lpp., Komentārs Nr. 138).

Pārbaudot diplomdarba nodaļā norādītās atsauces, autora norādītā atsauce uz ārvalsts juridiskās literatūras grāmatas “Bantekas I., Nash S. International Criminal Law. Second Edition. London: Cavendish Publishing Limited, 2003.” 335.lappusi nav bijusi patiesa. Aplūkojot grāmatas satura sarakstu, grāmatas 3.1 apakšnodaļa ar nosaukumu “[TRANSNATIONAL ORGANISED CRIME]” veltīta tieši nodokļu krāpšanas regulējumam starptautiskajos normatīvajos tiesību aktos. Aplūkojot attiecīgās lappuses, tika konstatēts, ka teksta fragmenti atbilst tulkojumam latviešu valodā un sastāda vairāk kā 86 % no apakšnodaļas teksta, un atlikušie 14 % ir pārtulkoti no citiem avotiem.

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.1.3] Diplomdarba 4.3. nodaļa [Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF)] ir veidota tulkojot Eiropas Komisijas lēmumu un atreferējot tiesību aktu teksta fragmentus (skat. 55.-56.lpp., Komentāri Nr. 202 - 210)

Autors tulkojis Eiropas Komisijas 1999.gada 28.aprīļa lēmumu par OLAF izveidi, tādējādi sastādot 56 % no apakšnodaļas teksta.

Atlikušie 46 % sastāda tiesību aktu –

Latvijas Republikas Ministru kabineta ar 2002.gada 11.septembra rīkojumu Nr. 495 „Par kontaktiestādes noteikšanu sadarbībai ar OLAF – Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju” un

2007.gada 19.februāra Finanšu ministrijas rīkojuma Nr.182. "Par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes personālsastāvu" fragmentu kompilēšana.

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.1.4] Diplomdarba 4.4. nodaļa [EIROPOL] ir veidota tulkojot informāciju no mājaslapām, kuras satur informāciju par EIROPOL (skat. 56.-57.lpp., Komentāri Nr. 211 - 217).

Autors diplomdarba apakšnodaļas sākumā norādījis tikai vienu atsauci – Konvenciju ar kuru tika izveidots Eiropols, taču turpmāk – uz plaši izklāstīto informāciju par Eiropolu, neviena atsauce nav norādīta.

Pārtulkojot teksta fragmentus angļu valodā, atrasti divi plaģiāta avoti, kuros publicēta tāda pati saturiska informācija, kuru autors ievietojis savā diplomdarbā:

Mājaslapa (http://www.haguejusticeportal.net/index.php?id=303), kura satur informāciju par institūcijām, kuras atrodas Hāgā, un

mājaslapa (https://www.ip-rs.si/en/data-protection/europol/), kura skaidro Eiropolu kā institūciju.

Saturiski analoģiskie teksta fragmenti, kuri atrasti angļu valodā plaģiāta avotos sastāda vairāk kā 53 %.

 Atlikušos 47 % sastāda teksta fragmenti bez atsaucēm, kuru plaģiāta avots vēl nav noskaidrots, taču ņemot vērā tajos ietverto saturisko informāciju, - tie nevar būt autora izdomāti un uzrakstīti (skat. 57.lpp., Komentāri Nr. 215 - 217).

 Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.1.5] Vairāk kā 74 % diplomdarba 4.5. nodaļa [Eurojust] tulkota no Eurojust 2009.gada oktobra periodikas (skat. 57. – 58.lpp., Komentāri Nr. 218 - 225).

Autors diplomdarba apakšnodaļas rakstīšanai lielākoties tulkojis Eurojust 2009.gada oktobra periodiku, kuras izdevums veltīts terorisma apkarošanai. 

Atlikušos 26 % sastāda teksta fragmenti bez atsaucēm, kuru plaģiāta avots vēl nav noskaidrots, taču ņemot vērā tajos ietverto saturisko informāciju, - tie nevar būt autora izdomāti un uzrakstīti.

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.1.6] Diplomdarba 4.6. nodaļa [Amerikas Savienotās Valstis] lielākoties tulkota no ārvalsts juridiskās literatūras grāmatām. (skat. 58. – 60.lpp., Komentāri Nr. 226 - 239 ).

Autors diplomdarba apakšnodaļas rakstīšanai lielākoties tulkojis divas ārvalsts juridiskās literatūras grāmatas:

Kozochkin I.D. Criminal Law of the USA progress and problems of reforming. Saint Petersburg: Yuridichesky Center Press, 2007.”;

An Investigation of Fraud in Nonprofit Organizations: Occurrences and Deterrents. Janet Greenlee, Mary Fischer, Teresa Gordon etc. [b.v.]: Sage, 2007”.

Grāmatu tulkojumi kopā sastāda vairāk kā 57 % no apakšnodaļas teksta.

Atlikušos 43 % sastāda aizdomīgi teksta fragmenti ar aizdomīgām atsaucēm, kuru plaģiāta avots nav noskaidrots, taču to saturiskā analīze norāda, ka tie ir aizgūti no kāda cita autora darba.

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.1.7] Vairāk kā 50 % diplomdarba 4.8. nodaļa [Krāpšana Apvienotajā karalistē] tulkota no Apvienotās karalistes Juridiskās komisijas ziņojuma par krāpšanu (skat. 62. – 64.lpp., Komentāri Nr. 251 - 264).

Attiecīgajā diplomdarba apakšnodaļā autors apjomīgi tulkojis Apvienotās karalistes Juridiskās komisijas 2002.gada jūlija ziņojuma par krāpšanu, tādējādi sastādot vairāk kā 50 % no apakšnodaļas teksta.

Atlikušos 50 % sastāda tulkoti un kompilēti teksta fragmenti no citiem plaģiāta avotiem.

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.1.8] Vairāk kā 65 % diplomdarba 4.11 nodaļa [Ungārijas Republika] ir Ungārijas Republikas Kriminālkodeksa teksta fragmentu atreferēti tulkojumi (skat. 68.- 69.lpp., Komentāri Nr. 282 - 291).

Autors apakšnodaļas rakstīšanai lielākoties tulkojis Ungārijas Republikas Kriminālkodeksa teksta fragmentus - bez jebkādas analīzes.

Atlikušos teksta fragmentus apakšnodaļā autors norādījis kā iegūtus no nepublicētiem lietas materiāliem, kā arī fragmenta bez norādīta avota, kaut arī tā saturiskā informācija norāda, ka ir izmantots kāds plaģiāta avots.

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis likuma fragmentus un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.1.9] Vairāk nekā 50 % diplomdarba 4.7 nodaļas [Krievijas Federācija] ir Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa teksta fragmentu atreferēti tulkojumi (skat. 60. – 62.lpp., Komentāri Nr. 240 - 250).

Diplomdarba apakšnodaļa veidota, tulkojot Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa teksta fragmentus.

Atlikušie teksta fragmenti ir tulkoti un kompilēti fragmenti no citiem avotiem.

Ņemot to vērā, - autors visas apakšnodaļas garumā nav uzrakstījis nevienu savu kā autora teksta fragmentu, bet gan tikai tulkojis likuma fragmentus un kompilējis plaģiāta avotus.

[2.2] AUTORS IZMANTOJIS LIKUMA TEKSTA FRAGMENTUS AR SPĒKĀ NEESOŠĀM LIKUMA REDAKCIJĀM, TĀTAD DIPLOMDARBA RAKSTĪŠANAS BRĪDĪ NAV APLŪKOJIS SPĒKĀ ESOŠO NORMATĪVO REGULĒJUMU

Apzinoties, ka nodokļus regulējošo normatīvo aktu un tiesu prakses bāze ir ļoti dinamiska un tamdēļ normatīvie akti tiek nepārtraukti grozīti, - lasot diplomdarbu, jau sākotnēji pievērsa uzmanību apjomīgi pārkopētie likuma teksti, kas mākslīgi palielināja diplomdarba apjomu (skat., piem., 7.lpp., Komentāri Nr. 10-11, 13.lpp., Komentāri Nr. 37 – 40, 36.lpp., Komentāri Nr. 102 - 104).

Salīdzinot diplomdarbā iekopēto / pārfrāzēto likumu tekstu fragmentu redakcijas ar likumu tekstu redakcijām, kuras ir bijušas spēkā diplomdarba aptuvenajā rakstīšanas brīdī, t.i., līdz 2010.gada 31.maijam, tika konstatēts, ka autors diplomdarba ietvaros ir analizējis spēkā neesošas likuma redakcijas (skat. 9. - 10.lpp., Komentāri Nr. 27 – 29, 28.lpp., Komentārs Nr. 73).

Tāpat, autors sniedzis nepatiesu atsauci uz likuma normām, proti, viena likuma norma uz kuru norādīta atsauce izslēgta ar 2000.gada 23.novembra likuma grozījumiem, kā arī, tajā laikā esošā likuma normas redakcija nemaz nesatur informāciju uz kuru autors norāda atsauci diplomdarbā (skat. 19.lpp., Komentārs Nr. 51), toties otrai – vienkārši nepatiesa norāde (skat. 10.lpp., Komentārs Nr. 30).

Turpinot analīzi vēlāk secināts, ka autors atsevišķā gadījumā analizējis vecās likuma teksta fragmentu redakcijas arī tāpēc, ka pārrakstījis tās no juridiskās literatūras grāmatas (skat. Komentārus Nr. 266 un 269).

Ievērojot to, ka diplomdarba autors diplomdarbā analizējis vecas likumu tekstu redakcijas, secināms, ka autors, visticamāk, izmantojis kādu plaģiāta avotu, kuru līdz šim nav bijusi iespēja atrast, bet kurš ir uzrakstīts līdz 2008.gada 28.novembrim, jo atsevišķi likuma normas uz kurām Uldis Cinkmanis diplomdarbā atsaucas, ir grozītas ar 2008.gada 29.novembri.

Turklāt, šādu faktu paspilgtina arī novecojusī tiesu prakse - spriedumi uz kuriem dotas atsauces diplomdarbā. Tā kā tiesu prakse nodokļu jomā nepārtraukti un dinamiski mainās, ir papildus aizdomīgs apstāklis, ka autora diplomdarbā izmantotie Latvijas Republikas tiesu spriedumi ir pārsvarā tieši no 2007. un 2008.gada, un tikai divi ir no 2009.gada (viens no tiem nav pat par nodokļu jomu), bet neviens no paša diplomdarba rakstīšanas gada (skat. 84. – 85.lpp.).

Papildus tam jānorāda, ka neviens no darbā izmantotajiem Latvijas Republikas tiesu spriedumiem (izņemot 2009.gada spriedumu, kas nav par nodokļu jomu) nav publiski pieejams, kas arī rada aizdomas, ka šādu materiālu izmantošanas iemesls ir citas personas (iespējams – Ulda Cinkmaņa darbavietas) veidots apkopojums par aktuālāko praksi nodokļu krāpšanas jomā.

Šādas aizdomas pastiprina arī autora diplomdarba ievada pēdējā rindkopā norādītais: “[..] autors ar darba tematu saistītās problēmas apsprieda savā darba vietā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā”, (skat. 5.lpp. pēdējā rindkopa). Šāda norāde liecina, ka darba autors izmantojis publiski nepieejamus – iekšējus dokumentus diplomdarba rakstīšanai, lai to apjomu izmantošanu nebūtu iespējams pārbaudīt.

Tas pamatojams ar apjomīga teksta fragmenta iekopēšanu no lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības (skat. 20. – 22.lpp., Komentāri Nr. 54 - 56) un Valsts ieņēmuma dienesta iekšējo normatīvo aktu izmantošanu (skat. 23. – 25.lpp.), kuru arī pēc vēršanās Valsts ieņēmuma dienestā, tika saņemts atteikums to izsniegt. Tādējādi lūdzu pieprasīt no Valsts ieņēmuma dienesta iekšējo normatīvo aktu – “Kārtība, kādā izskatāmi apliekamo personu pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksu pieprasījumi: Valsts ieņēmumu dienesta iekšējs normatīvs tiesību akts; Valsts ieņēmumu dienesta 1998.gada 22.aprīļa rīkojumā nr.199 apstiprinātās Nodokļu uzskaites rokasgrāmatas 7.9.1.nodaļa.”.

[2.3] AUTORS MANIPULĒJIS AR DIPLOMDARBĀ IZMANTOTAJĀM ATSAUCĒM

Aplūkojot norādītās atsauces atsevišķiem diplomdarba teksta fragmentiem, tika tostarp konstatēts:

[2.3.1] Autors norādījis atsauci uz Eurojust koordinācijas sanāksmi, kuras materiāli nav pieejami (skat. 69.lpp., Komentārs Nr. 291).

Diplomdarba 4.11. nodaļas [Ungārijas Republika] norādītā 172. atsauce teksta fragmentam norāda avotu “Eurojust Coordination meeting. Haag 2010. 17 February. Unpublished material.”.

Šāda atsauce pievērsa uzmanību vairāku iemeslu dēļ.

Teksta fragmenta pirmais vārds, kuram šāda atsauce ir ielikta ir iztulkota ar latviešu valodai neraksturīgi vārdu savienojumi “Viss biežāk”,

atsaucē ierakstītais termins “Unpublished material” uzrakstīts angļu valodā nevis latviešu valodā “nepublicēts materiāls” kā tas būtu jādara pēc metodiskajiem norādījumiem diplomdarba rakstīšanā, un

materiāls ir nepublicēts, proti, tā saturu nav iespējams pārbaudīt bez attiecīgas vēršanās ar lūgumu šādu materiālu saņemt / aplūkot.

Vēršoties Eurojust oficiālajā mājaslapā, aizpildot pieteikuma veidlapu un pieprasot izsniegt materiālus, kas apkopoti sakarā ar šo koordinācijas sanāksmi, tika saņemta atbilde ar norādi: “please note that EUROJUST does not hold any material (including but not limited to summaries, articles or press releases) referring to a Coordination Meeting held on 17 February 2010.”

Ievērojot Ulda Cinkmaņa maģistra darba kopējo plaģiāta veidošanas metodoloģiju – ievērojamu tulkotu teksta fragmentu izmantošana norādot nepatiesas vai neprecīzas atsauces, - nav izslēgts un ar augstu varbūtības pakāpi ir iespējams, ka Uldis Cinkmanis ir apjomīgi izmantojis arī šī publiski nepieejamā materiāla teksta fragmentus diplomdarba rakstīšanai, tāpēc lūdzu Ģenerālprokuratūrai kā Eurojust sadarbības iestādei, kura saņēmusi šos materiālus, pārbaudīt ienākušo korespondenci tieši par 2010.gada 17.februāra koordinācijas sanāksmi (vai arī citām), lai pārliecinātos vai noliegtu radušās aizdomas.

 [2.3.2] Autors norādījis aizdomīgas atsauces, kuras visdrīzāk aizgūtas no kāda plaģiāta avota, taču pats plaģiāta avots vēl nav atrasts.

Vērtējot darbu kopsakarā, vērojams, ka autors skopi lieto atsauces atsevišķiem plašiem teksta fragmentiem (skat., piem., 54.lpp., 65.lpp., 69.lpp.), tāpēc īpašu vērību pievērš negaidīti, pa vidu iesprausti, juridiski komplicēti tekstu fragmenti ar vairākām ārvalsts literatūras atsaucēm (skat., piem., 60.lpp., Komentārus Nr. 239 un 243), kā arī padziļināta juridiskā analīze spriedumiem, kuri nav publiski pieejami (skat. 38.lpp., Komentāri Nr. 110, 111).

Lai arī plaģiāta avots šādiem teksta fragmentiem līdz šim nav atrasts, tomēr, kā jau minēts Iesnieguma [1] nodaļas apakšpunktos, - autors nepārprotami plaši izmantojis (tulkojis) dažādus plaģiāta avotus, tai skaitā, aizguvis tekstu norādot identiskas atsauces, tāpēc nav izslēgta iespēja, ka arī šiem teksta fragmentiem plaģiāta avots pastāv, jo tie neatbilst autora darba analīzes stilam.

[2.3.3] Autors norādījis nepatiesas lappuses patiesajam avotam, lai apgrūtinātu plaģiāta konstatēšanu (skat., piem., 6.lpp., Komentārs Nr. 5).

Tāpat, diplomdarba 4.1 nodaļas [Nodokļu krāpšanas regulējums starptautiskajos normatīvajos tiesību aktos] 46. lappusē, ar 103. atsauci, autors norādījis uz ārvalsts juridiskās literatūras grāmatas “Bantekas I., Nash S. International Criminal Law. Second Edition. London: Cavendish Publishing Limited, 2003.” 335.lappusi, taču tā nav saturējusi informāciju, kurai norādīta atsauce.

Aplūkojot grāmatas satura sarakstu, atsevišķa nodaļa ar nosaukumu “TRANSNATIONAL ORGANISED CRIME” veltīta tieši nodokļu krāpšanas regulējumam starptautiskajos normatīvajos tiesību aktos. Atverot attiecīgās lappuses, tika konstatēts, ka visa autors lietojot nepatiesas atsauces centies slēpt faktu, ka daudz apjomīgāki teksta fragmenti (vairāku rindkopu garumā) ir aizgūti no konkrētā avota (skat. 46.lpp., Komentāri Nr. 134 - 141).

Analoģiska situācija kā Iesnieguma [1.2] punktā. Norādot nepareizo lappusi, autors mēģinājis slēpt apjomīgu plaģiāta avota tulkošanu.

 [2.3.4] Autors pārrakstījis garus teksta fragmentus no juridiskās literatūras grāmatām, bet atsauces norādījis tikai atsevišķām rindkopām.

Autors aizguvis liela apjoma teksta fragmentus no juridiskās literatūras grāmatām un apzināti izvairījies likt visiem teksta fragmentiem atsauces. Minētā iemesla dēļ lasītājs tiek maldināts par to, kuri teksta fragmenti ir aizgūti (kuriem ir liktas atsauces), bet kuri ir autora it kā paši rakstīti (skat., piem., 8. – 9.lpp., Komentāri Nr. 22 – 25; 34. – 35.lpp., Komentāri Nr. 96 - 100).

[2.3.5] Autors norādījis nepatiesas atsauces – norādītajās lappusēs neatrodas informācija par kuru tiek sniegta atsauce.

Pārbaudot autora lietotās atsauces, tika konstatēts, ka atsevišķiem diplomdarba teksta fragmentiem norādītās atsauces nav patiesas, proti, atverot atsevišķus it kā izmantotos avotus, secināts, ka tajās nemaz nav norādīta minētā informācija. (skat., piem., 27.lpp., Komentārs Nr. 69, 29.lpp., Komentārs Nr. 79; 33.lpp., Komentārs Nr. 93; 58.lpp., Komentārs Nr. 225).

Tādējādi autors apzināti sniedzis neprecīzu un kļūdainu informāciju par citētajiem avotiem, lai padarītu to atrašanu neiespējamu un apgrūtinātu plaģiāta konstatēšanu.

[2.3.6] Autors slēpis patieso avotu, norādot citu avotu.

Autors aizguvis liela apjoma teksta fragmentus no viena plaģiāta avota, bet izmantojis cita autora teksta atsauci uz šo pašu tekstu plaģiāta slēpšanai (skat. 50.lpp., Komentāri Nr. 163 un 169).

Slēpjot patieso plaģiāta avota lapu, autors izmantojis plaģiāta avotā norādīto atsauci uz spriedumu, no kuras pārkopējis minētā sprieduma faktiskos apstākļus (skat. 12.lpp., Komentāri Nr. 35 - 36).

Nevēloties atkārtoti atsaukties uz vienu grāmatu, autors pārrakstot teksta fragmentu no grāmatas atsaucies uz grāmatā minēto lēmumu, nevis grāmatu (skat. 40.lpp., Komentārs Nr. 115).

[2.4] AUTORS TEKSTA FRAGMENTIEM NAV NORĀDĪJIS ATSAUCES

Neskatoties uz manipulāciju ar atsaucēm, lielu uzmanību pievērš fakts, ka autors daudziem teksta fragmentiem vispār nav norādījis nevienu atsauci, kaut arī tādai nepārprotami būtu jābūt norādītai ņemot vērā tajā iekļauto saturisko (tajā skaitā skaitlisko un faktoloģisko) informāciju.

[2.4.1] Autors nav norādījis atsauces faktoloģiskai informācijai.

Kā piemērus var minēt autora atsauču nenorādīšanu šādiem faktoloģiskiem diplomdarbā esošiem teksta fragmentiem:

Krāpšana nodokļu un nodevu iekasēšanas jomā nav plaši izplatīts noziedzīgs nodarījums, tomēr tā radītās sakas ir ievērojamas, jo tikai viens no tās veidiem PVN pārmaksas atmaksas izkrāpšana, Eiropas Savienībā ik gadu nodara apmēram 60 miljardus eiro lielus zaudējumus.” (skat. 5.lpp., Komentārs Nr. 2);

Katru gadu tiek legalizēti līdz 8 triljoniem ASV dolāru, kas ir 2-5% no visas pasaules kopprodukta. Tādējādi valstu budžetos neieplūst nauda, kuru varētu novirzīt sabiedrības interesēs, tās labklājības celšanai” (skat. 35.lpp., Komentārs Nr. 101);

Juristu vidū pastāv vienots uzskats, ka, ja PVN pārmaksātie līdzekļi tiek novirzīti citu nodokļu un nodevu nomaksai, tiek realizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, jo tādā veidā tie tiek pārvērsti citās vērtībās” (skat. 37. - 38.lpp., Komentāri Nr. 107 - 108), u.c.

 [2.4.2] Autors nav norādījis atsauces citiem diplomdarba teksta fragmentiem, kuri nepārprotami aizgūti no kāda plaģiāta avota.

Kā piemērus var minēt autora atsauču nenorādīšanu šādiem diplomdarbā esošiem teksta fragmentiem, kurus autors nevarēja izdomāt pats, taču atsauces uz tiem nav norādītas:

Šajā gadījumā darbojas princips: „IGNORANTIA JURIS NEMINEM EXCUSAT”, proti, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Personas apgalvojums, ka tā nezināja, ka ar tās paraktiem tiek sankcionēta PVN izkrāpšana, nevar būt par pamatu tās nesodīšanai” (skat. 32.lpp., Komentārs Nr. 87);

Eiropols nodrošina dažādu informācijas sistēmu (piemēram, EUROCANET un AUTOCANET), programmu (piemēram, CARIN) darbību, kas palīdz novērst gan „karuseļveida” krāpšanas, gan citus noziedzīgus nodarījumus, kuros iesaistītas vairākas ES dalībvalstis.” (skat. 57.lpp., Komentārs Nr. 217);

ASV pārdošanas nodokļu sistēmas galvenā atšķirība no Eiropas Savienības PVN sistēmas ir tāda, ka gadījumā, ja prece ir iegādāta citā štatā (pat ja pasūtījums veikts internetā), kurā ir zemāka nodokļu likme, tai tiek piemērots lietošanas nodoklis, tādējādi izslēdzot nulles likmes piemērošanu valsts iekšienē.” (skat. 59.lpp., Komentāri Nr. 237 - 238), u.c.

Vērtējot autora darbu kopsakarā, secināts, ka vairākiem desmitiem tekstu fragmentu, nav norādīta atsauce (kopumā aptuveni 3 500 vārdi), kas tādējādi sastāda aptuveni 18 % procentus no autora diplomdarba.

[2.5] CITAS AUTORA IZMANTOTĀS PLAĢIĀTA VEIDOŠANAS METODES

[2.5.1] Citas personas diplomdarba izmantošana.

Aplūkojot mājaslapā www.atlants.lv Ineses Brunovskas 2009.gada 09.decembrī ievietoto diplomdarbu “Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pasaulē un tās ieviešanas iespējas Latvijā”, tika konstatēts, ka atsevišķi teksta fragmenti sakrīt ar Ulda Cinkmaņa diplomdarbā ierakstītajiem teksta fragmentiem (skat. 8.lpp., Komentāri Nr. 19 - 21).

[2.5.2] Liela apjoma likumu tekstu fragmentu izmantošana diplomdarbā tos kopējot, pārfrāzējot, atreferējot un tulkojot.

Lasot diplomdarbu, jau sākotnēji pievērsa uzmanību apjomīgi pārkopētie likuma teksti, kas mākslīgi palielināja diplomdarba apjomu (skat., piem., 7.lpp., Komentāri Nr. 10-11, 13.lpp., Komentāri Nr. 37 – 40, 36.lpp., Komentāri Nr. 102 - 104).

Analizējot diplomdarbu, secināts, ka autors kopējot, pārfrāzējot, atreferējot un tulkojot likuma teksta fragmentus, izmantojis aptuveni 3 000 vārdus ar likumu teksta fragmentiem, tajā skaitā spēkā neesošajām likuma redakcijām, tādējādi sastādot aptuveni 16 % no diplomdarba kopējā teksta.

[2.5.3] Liela apjoma tekstu fragmentu kopēšana ar atsaucēm diplomdarba apjoma palielināšanai.

Autors atsevišķiem apjomīgiem teksta fragmentiem (tiesu spriedumiem) ir norādījis atsauces, tomēr tās ir lielākoties kopētas diplomdarba apjoma palielināšanai - bez jebkādas padziļinātas analīzes (skat., piem., 11. – 12.lpp., Komentāri Nr. 33 – 34; 20. – 22.lpp., Komentāri Nr. 54 – 56; 25. – 26.lpp, Komentāri Nr. 64 - 65).

Autora diplomdarba teksts (bez ievada, kopsavilkuma, anotācijām, izmantotās literatūras, juridisko aktu saraksta un atsaucēm) kopā sastāv no 18 794 vārdiem. 

Analizējot diplomdarba tekstu, secināts, ka to ne mazāk kā 64 % veido plaģiāts, tajā skaitā:

citu autoru no angļu un krievu valodas pārtulkotiem teksta fragmentiem bez atsaucēm ~ 3 700 vārdi, jeb vairāk kā 19 %,

citu autoru latviešu valodas teksta fragmentiem bez atsaucēm (taču līdz šim atrastajiem plaģiāta avotiem) ~ 1 200 vārdi, jeb vairāk kā 6 %,

likuma tekstu fragmentiem, ieskaitot spēkā neesošām likuma tekstu fragmentu redakcijām vairāk kā ~ 3 000 vārdi, jeb vairāk kā 16 %,

citiem teksta fragmentiem, kuriem nav norādītas atsauces, taču ņemot vērā to saturisko informāciju, tie nevarētu būt autora rakstīti ~2 400 vārdi, jeb vairāk kā 12 %,

nepieejamiem, nepublicētiem materiāliem, kas mākslīgi palielina diplomdarba apjomu un vienlaicīgi rada neiespējamību pārliecināties par izmantotajā avotā faktiski citēto apjomu ~2 200 vārdi, jeb vairāk kā 11 %.

Jāņem vērā, ka attiecīgo pētījumu rezultātā nepārprotami ir konstatējami autortiesību pārkāpumi, jo ar šādu darbību Uldis Cinkmanis ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības atbilstoši Autortiesību likuma 68.panta pirmajai daļai, un, iespējams, izdarījis Krimināllikuma 148.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat, diplomdarba noslēgumā Uldis Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis arī šādus teksta fragmentus:

Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts” (skat. 60.lpp. bakalaura darbam) un

Apliecinu, ka maģistra darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts” (skat. 87.lpp. maģistra darbam),

taču viss augstāk minētais dod pamatu arī secinājumam un apgalvojumam, ka Uldis Cinkmanis ir sniedzis nepatiesus apliecinājumus, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (diplomdarbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Par minēto darbību veikšanu ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 275.pantā, un pēc Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa, ir jāuzsāk kriminālprocess pret Uldi Cinkmani.

Pielikumā:

Ulda Cinkmaņa bakalaura darbs ar komentāriem uz 60 lpp.;

Bakalaura darba plaģiāta avotu saraksts uz 2 lpp.;

Plaģiāta avots Nr. 1 uz 15 lpp.

(https://juristavards.lv/doc/69934-kas-ir-nosacita-notiesasana-latvijas-kriminaltiesibas/);

Plaģiāta avots Nr. 2 uz 95 lpp.

(https://www.atlants.lv/diplomdarbs/probacijas-nozime-soda-noteiksana-un-izpilde/956505/);

Plaģiāta avots Nr. 3 uz 126 lpp.

(http://providus.lv/article_files/1991/original/nos_noties_lv.pdf?1342696410);

Plaģiāta avots Nr. 4 uz 101 lpp.

(https://www.atlants.lv/diplomdarbs/valsts-probacijas-dienests-un-ta-darbibas-tiesiski-/395817/);

Plaģiāta avots Nr. 5 uz 26 lpp.

(https://www.atlants.lv/konspekts/kriminallikuma-55pants-nosacita-notiesasana/573498/);

Plaģiāta avots Nr. 6 uz 29 lpp.

(https://www.atlants.lv/referats/probacijas-dienests-ta-izveides-nepieciesamiba-un-/745893/);

Plaģiāta avots Nr. 7 uz 58 lpp.

(https://www.vpd.gov.lv/upload/petijumi/piespiedu_20darba_20nozime.pdf);

Plaģiāta avots Nr. 8 uz 10 lpp.

(https://juristavards.lv/doc/61423-ka-top-un-ka-darbosies-probacijas-dienests/);

Plaģiāta avots Nr. 9 uz 8 lpp.

 (https://juristavards.lv/doc/71747-probacijas-dienests-kriminalsodu-izpildes-reformas-kopskata/);

Plaģiāta avots Nr. 10 uz 11 lpp.

 (https://juristavards.lv/doc/79806-lai-probacija-klutu-par-kriminaltiesiskas-politikas-sastavdalu/);

Plaģiāta avots Nr. 11 uz 54 lpp.

(https://www.vpd.gov.lv/upload/gada_parskati/vpd_gada_parskats_2007.pdf);

Plaģiāta avots Nr. 12 uz 8 lpp.

(https://juristavards.lv/doc/94501-probacija-jauna-iespeja-kriminalsodu-izpildes-sistema/);

Plaģiāta avots Nr. 13 uz 8 lpp.

(https://juristavards.lv/doc/79594-kada-ir-probacijas-dienesta-nozime-kriminalsodu-izpildes-reforma/);

Plaģiāta avots Nr. 14 uz 38 lpp.

(https://www.vpd.gov.lv/upload/strategijas/darbibas_strategija_2007._-_2009._g..pdf);

Plaģiāta avots Nr. 15 uz 8 lpp.

(https://juristavards.lv/doc/98190-par-kriminallikuma-55panta-6dalas-1punkta-piemerosanu/);

Plaģiāta avots Nr. 16 uz 13 lpp.

(https://juristavards.lv/doc/98545-par-kriminallikuma-55panta-6dalas-1punkta-piemerosanu/);

Ulda Cinkmaņa maģistra darbs ar komentāriem uz 88 lpp.;

Maģistra darba plaģiāta avotu saraksts uz 2 lpp.;

Maģistra darba plaģiāta avoti uz 258 lpp.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...