Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par ostas objektu nonākšanu Šķēļu rokās
L. Lapsa10.05.2011.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
LR Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegto informāciju par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles ģimenes uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta rokās.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore Ramona Bērziņa otrdien apliecināja, ka jau 20. aprīlī ir saņemts KNAB iesniegums, no kura, kā Pietiek jau informējis, norādīts uz vairāku Rīgas ostas „zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem”, kā arī uz to, ka, „lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos”.
Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB bija sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām. Rezultātā valsts varētu būt zaudējusi pat vairāk nekā trīs miljonus latu.
„Kopumā trīs zemesgabali pārdoti par 2 059 940 latiem. Pēc manām aplēsēm tie bija jāpārdod par 5 420 894 latiem, tātad valsts nav saņēmusi 3 360 954 latus. Ceturtais (ar kadastra Nr. 0100 010 0051) ar visu nepareizo lietošanas mērķi nodots Valsts nekustamo īpašumu pārvaldījumā, uzzināt tā tālāko likteni man nav nekādu iespēju. Taču neticu, ka tur kāds steigtos mainīt lietošanas mērķi un nomas maksa par to visdrīzāk tiek iekasēta pazeminātā apmērā,” – tā iesniegumā KNAB bija norādījis Bethers.
Nu KNAB pārbaudi pabeidzis un ģenerālprokuroram ir nosūtījis vēstuli ar lūgumu izmantot Prokuratūras likumā prokuroram noteiktās pilnvaras uzlikt par pienākumu Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām pārskatīt minēto četru zemes gabalu noteiktā spēkā esošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību faktiskajam lietošanas mērķim.
„Vēstulē informējām ģenerālprokuroru arī par minēto zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, ka, lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos (likumos un Ministru kabineta noteikumos),” norādīts KNAB sniegtajā informācijā par pārbaudes rezultātiem.
Tāpat KNAB lūdzis ģenerālprokuroru izvērtēt iespēju saistībā ar šo pašu lietu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par 2006.gada 22.augusta Ministru kabineta izdoto noteikumu Nr.690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem).
Pārbaudē KNAB konstatējis, ka ne Rīgas dome (kur lēmumu pieņemšanas laikā Tautas partijas pārstāvji vēl ieņēma nozīmīgus posteņus), ne Šķēļu ģimenes uzņēmums Rīgas jahtu centrs Andrejosta likumā nav ievērojuši likumdošanā noteikto pienākumu rosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu, līdz ar ko ne Valsts zemes dienests, ne Privatizācijas aģentūra nevarēja noteikt zemes gabaliem savādāku vērtību nomas un privatizācijas vajadzībām, kura līdz ar to būtu ievērojami augstāka.
Tāpat KNAB īpašu uzmanību piesaistījuši Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumi Nr. 690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu, ar kuriem no Rīgas brīvostas robežām tika izslēgti arī pēcāk Šķēļu ģimenes rokās nonākušie zemesgabali, - jau pēc astoņām dienām Privatizācijas aģentūrā tika reģistrēts Šķēļu uzņēmuma ierosinājums šos zemes gabalus privatizēt, turklāt tas notika precīzi vienu dienu pirms Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa - 2006.gada 31.augusta.
Kā norāda KNAB, šie Tautas partijas pārstāvja Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta noteikumi, no kuriem acīmredzams ieguvējs (iespējams, uz valsts rēķina „ietaupot” vairāk nekā trīs miljonus latu) bija Šķēles ģimenes uzņēmums, „tika izdoti steidzamības kārtībā, tādējādi, iespējams, neievērojot 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 111 Ministru kabineta kārtības rullis (redakcija spēkā no 2006.gada 19.maija līdz 2007.gada 31 .decembrim) noteikto kārtību, kādā tiek izskatīti Ministru kabineta noteikumu projekti”.
Lursoft datu bāze rāda, ka 56,72% uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta pieder SIA INPO 1. Šī SIA simtprocentīgi pieder uzņēmumam Privāto aktīvu pārvalde, bet tas – SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Savukārt šajā SIA pa 10 procentiem pieder Šķēles ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim un Šķēles grāmatveža Harija Krongorna dzīvesbiedrei, savukārt pārējie 80 procenti – Šķēles dzīvesbiedrei Kristiānai Lībanei-Šķēlei un abām meitām.
Pats Šķēle KNAB secinājumus vismaz pagaidām nekomentē, savukārt Privatizācijas aģentūra visus pārmetumus noraida.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
