Ģenerālprokuratūras uzmanības lokā arī Ventspils brīvostas pārvaldnieks Sarmulis

Iesaki rakstu:

Sarmulis Ventspils brīvostas pārvaldnieka amatu ieņem jau ilgstoši un faktiski tiek saistīts ar apsūdzētā Ventspils mēra, tā sauktā „vecā oligarha” Aivara Lemberga ietekmi. Viņa atrašanās Ventspils brīvostas pārvaldnieka amatā tikusi saistīta ar „pakļaušanos” Lembergam un gatavību kļūt par Lemberga „komandas” locekli.

Noprotams, ka tieši „pateicībā” par gatavību sadarboties ar Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldnieks ieguvis tiesības būt arī starp ostā strādājošo uzņēmumu īpašniekiem, starp kuriem ir arī 90. gadu beigās ar vērienu un valsts atbalstu uzbūvētais sauskravu terminālis Noord Natie Ventspils termināls (NNVT).

Kā Pietiek atzinuši vairāki avoti prokuratūrā, Ventspils amatpersonu lietas ietvaros pašlaik tiek vētīta Sarmuļa iespējamā saistībā ar vairāku Ventspils brīvostas uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem. Nojaušams, ka prokuratūra nonākusi uz pēdām ar Sarmuli saistītiem ofšoriem, un netiek izslēgts, ka, piemēram, daļas NNVT Sarmulis paslēpis aiz kāda Urugvajā reģistrētā ofšora, kura pārvaldība uzticēta advokātam Indulim Ludiņam.

Ludiņam kopā ar Lemberga intereses Rīgas apgabaltiesā pārstāvošo advokātu Raimondu Krastiņu pieder advokātu birojs Ludiņš un Krastiņš. Ludiņš, kā liecina Lursoft pieejamā informācija, saistībā ar NNVT pārstāv vairākas kompānijas, kas norādītas kā NNVT līdzīpašnieki, kopumā kontrolējot 11,7% uzņēmuma kapitāla.

Sarmulis sarunā ar Pietiek kategoriski noliedza, ka kā Ventspils brīvostas pārvaldnieks būtu iesaistījies kādos ar likumu aizliegtos darījumos un būtu slēpts jebkādu ostā strādājošo uzņēmumu, tai skaitā NNVT līdzīpašnieks. Sarmulis Pietiek atzina, ka nekad „neesmu bijis un neesmu” ne NNVT, ne kādu citu Ventspils ostas uzņēmumu īpašnieks.

Tiesa, uz jautājumu, vai tiešām viņš nekad nav bijis nevienas Ventspils brīvostā strādājoša uzņēmuma līdzīpašnieks, Sarmulis atbildēja nedaudz citādi: „Nevaru atcerēties faktus, ka es būtu bijis kāda Ventspils ostas uzņēmumu īpašnieks.” Viņš arī norādīja, ka neesot informēts par prokuratūrā sāktās tā Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšanas gaitu, kas būtu saistīta arī ar viņu.

Pietiek jau rakstījis, ka tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros prokuratūras redzeslokā nonākusi arī Lemberga „labā roka”, ilggadējais Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Ventspils brīvostas valdes loceklis Jānis Vītoliņš, kurš, visticamākais, arī ir atsevišķu brīvostas uzņēmumu slēpts īpašnieks. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Vītoliņam caur sazarotu ārzonu firmu tīklu, iespējams, pieder ietekme vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT kapitālā.

Līdzīgi kā Sarmulis arī Vītoliņš Pietiek noliedzis jebkādu savu saistību ar ofšoros paslēptām Ventspils uzņēmumu īpašumtiesībām. Ne Vītoliņa, ne Sarmuļa Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajās valsts amatpersonas deklarācijās nav atrodamas ziņas par to, ka viņi būtu jebkādu ārzonās vai Ventspilī reģistrētu uzņēmumu līdzīpašnieki.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē aizvien nav pieejamas pieejamās ziņas par Sarmuļa atalgojumu 2011.gadā, taču viņa 2010.gada iesniegtā amatpersonas deklarācija liecina: kā Ventspils brīvostas pārvaldnieks 2010.gadā atalgojumu viņš saņēmis 84 975 latus jeb vidēji aptuveni 7000 latu mēnesī. 2010.gadā Sarmuļa „kabatu” ievērojami bija papildinājuši arī ienākumi no toreiz Lemberga kontrolē esošās a/s Latvijas kuģniecība (LK). Proti, 2010.gadā atalgojumā par LK valdes priekšsēža amata pildīšanu Sarmulis 2010.gadā bija saņēmis 105 695,07 latus. 

To, ka Vītoliņš un Sarmulis ir bijuši slēpti NNVT līdzīpašnieki, Pietiek atzinis cits šī uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks, Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis. Viņš Pietiek norādījis: „Jā, pilnīgi noteikti, kā viens no NNVT dibinātājiem un līdzīpašniekiem zinu, ka Vītoliņš bija starp uzņēmuma īpašniekiem. Toreiz, kad 90. gadu beigās bija skaidrs, ka dibināsim NNVT, Lembergs pateica, ka daļas šajā uzņēmumā būs arī Vītoliņam, jo viņam bija uzticēts kārtot visas tās lietas, kas saistītas ar valsti un kredīta saņemšanu. Ja pareizi atminos, arī Ventspils brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim toreiz tika iedalītas daļas NNVT kapitālā, jo viņš darbojās ar visām tām lietām no brīvostas puses.”

Izmeklēšanu tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā Ģenerālprokuratūra sāka 2005.gadā, no šīs krimināllietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi. Divos no tiem no Ģenerālprokuratūra pret Lembergu cēlusi apsūdzības sevišķi smagos noziegumos. Abi kriminālprocesi nodoti tiesai un apvienoti vienā krimināllietā, kuras iztiesāšana kopš 2009.gada norit Rīgas apgabaltiesā. Kopumā tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros prokuratūras izmeklēšanā aizvien atrodas vairāki kriminālprocesi, tai skaitā kriminālprocess, kas saistīts ar tā saukto Lemberga stipendiātu lietu.

NNVT izveide un celtniecība ar vērienu tika izziņota 1998.gada vasarā, uzņēmuma dibināšana notika 1999.gadā. Toreiz gan Lembergs, gan Sarmulis medijos izteicās, ka jaunā termināļa izveidē Ventspils brīvostā tiks ieguldīti aptuveni 70 miljoni dolāru un ka jaunais terminālis radīs aptuveni 300 jaunu darba vietu. Šie solījumi nepiepildījās.

1999.gada pavasarī, ekspremjera Viļa Krištopana (LC) valdības laikā Lembergam izdevās panākt, ka projekta īstenošanai ar Ventspils brīvostas garantijām tiek piesaistīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kredīts 21,2 miljonu dolāru apmērā. Šī kredīta līguma parakstīšanā Londonā 1999.gada 30.jūnijā piedalījās arī pretrunīgā vērtētā un ar Lemberga „stipendijām” saistītā Krištopana valdības ekonomikas ministre Ingrīda Ūdre (tagad Latimira).

NNVT dibināšanā iesaistījās un tā īpašnieki ir Berķim piederošā firma N&J, NNVT īpašnieku vidū ir Ventspils miljonāri Oļegs Stepanovs un Igors Skoks, Kokalis un Lembergam piederošā Electrotech.

Seko mums