Ģenerālprokurors it kā jauns, bet prokuratūra joprojām ir neviena nekontrolēta, bezatbildīga un patvaļīga „valsts valstī”
Pietiek lasītājs25.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra nespēj pieļaut, ka pensionāre par iznīcinātām kaņepēm saņem 1500 eiro kompensāciju. Prokurore Latvijas dzelzceļa prezidenta tiesas prāvā bez kautrēšanās ceļ galdā KNAB nelikumīgi iegūtus „pierādījumus”. Prokuratūra iet bijušā padomju tiesneša – miljonāra un visas padomju bijušās nomenklatūras pavadā un cenšas panākt, lai viņa nosaukšana par padomju kolaborantu tiktu atzīta par neslavas celšanu. Prokurors ar multiplo sklerozi slimai sievietei ņirdzīgi paziņo – jūsu bailes no Covid ir subjektīvas. Šis tikai pēdējo pāris nedēļu ziņas lika man atlasīt no nesenā Valsts kontroles atzinuma dažus fragmentus, kuros skaidri norādīts - prokuratūra joprojām ir neviena nekontrolēta, bezatbildīga un patvaļīga „valsts valstī”.
„Latvijā prokurora neatkarība nozīmē ne tikai ārējas ietekmes aizliegumu uz konkrētu kriminālprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, bet neatkarība tiek uzskatīta par gandrīz absolūtu.”
„Tas ierobežo iespēju prasīt no prokuratūras atbildību par tās darba rezultātiem, sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām noziedzības novēršanas un apkarošanas politikas izstrādē, kā arī pieļauj iespēju neattiecināt uz prokuratūru labas pārvaldības un efektivitātes principus.”
„Prokuratūra nav attiecinājusi uz sevi Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par valsts iestādes darbību atbilstoši labas pārvaldības, ekonomiskuma un efektivitātes principiem, kā arī par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, tās uzraudzību un uzlabošanu.”
„Prokuratūrai ir centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā, bezatbildības un nesodāmības sajūtas mazināšanā valstī. Diemžēl dažādi izvērtējumi aizvien apstiprina, ka Latvijā ir trūkumi nopietnu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā. Tāpat, iespējams, nav sekmējušies centieni mazināt korupciju.”
„Lai arī prokuratūra izstrādā darbības stratēģiju un darba plānus, tie ir tik vispārīgi, ka nesniedz priekšstatu par to, kāds būs prokuratūras ieguldījums noziedzības apkarošanā, kā arī nav izmantojami prokuratūras darba efektivitātes novērtēšanai.”
„Attiecībā uz prokuratūras pamatfunkciju izpildi krimināltiesiskajā jomā un ārpus krimināltiesiskās jomas netiek veikts arī risku novērtējums. Tas nav veikts pat tādās nozīmīgās jomās kā integritāte (godprātīga rīcība), korupcija un interešu konflikts prokuroru darbībā.”
Faktiski šajos fragmentos skaidri un nepārprotami pateikts – šī valsts centrālā un galvenā tiesībsargāšanas iestāde ir sevi uzskatījusi par nekritizējamu un neaizskaramu valsti valstī, un vismaz pagaidām izskatās, ka arī jaunā ģenerālprokurora solījumi ir tikai vārdi...
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
