Ģenerālprokurors Juris Stukāns palīdz zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam reiderēt kārtējo uzņēmumu
Pietiek lasītājs09.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzskatu, ka Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) pārstāvja-komjaunieša, Rīgas pilsētas komitejas sekretāra, Rīgas pilsētas komitejas otrā sekretāra, kredītiestādes ”Slāvu (Saules) banka” līdzdibinātāja Borisa Baibakova dēls – 1983.gadā dzimušais zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs gadiem ilgi nodarbojas ar uzņēmumu reiderēšanu, naudas izspiešanu, naudas izkrāpšanu tiesas ceļā, izkrāpjamo naudas līdzekļu legalizēšanu caur tiesu spriedumiem civillietās, izmantojot saņemto “zaļo gaismu” no Valsts policijas un LR prokuratūras puses, un mērķa sasniegšanas paātrināšanai Jurijs Baibakovs organizē pasūtījuma kriminālprocesus Valsts policijā pret reiderējamo uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām.
Ir vērts pievērst uzmanību vienai šobrīd no Jurija Baibakova puses īstenojamai epizodei Valmieras uzņēmuma, kas dibināts 2000.gadā, reiderēšanā. Uzņēmuma reiderēšanā kārtējo reizi piedalās Valsts policija un šoreiz arī LR ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Īsi
2014.gada 01.jūnijā starp Valmieras uzņēmumu un Rīgas uzņēmumu Smart TV tika noslēgts sadarbības līgums, kura ietvaros SIA Smart TV piegādā pakalpojumus Valmieras uzņēmumam.
2019.gada 20.jūnijā SIA Smart TV tika pievienota pie Rīgas SIA Netvision. 2018.gada 01.novembrī SIA Smart TV paziņoja Valmieras uzņēmumam par pakalpojuma cenas paaugstināšanu līdz 3900 euro mēnesī.
Valmieras uzņēmums cenas paaugstinājumam nav devis piekrišanu, kā rezultātā 2020.gada 07.aprīlī SIA Netvision iesniedza Vidzemes tiesā prasības pieteikumu civillietā par pirmsšķietamā parāda 67 856.41 euro apmērā piedziņu no Valmieras uzņēmuma par labu prasītājai SIA Netvision.
Prasītāju SIA Netvision pārstāv bēdīgi slavens zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs. Prasība par parāda piedziņu tika apmierināta, spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Meklējot risinājumus, Valmieras uzņēmums iesniedza tiesā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa apmierināja. Zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, reaģējot uz šādu notikumu attīstību, iesniedza iesniegumu LR ģenerālprokuratūrā, lūdzot ģenerālprokuroru Juri Stukānu iesniegt prokuratūras protestu.
Ģenerālrokuratūra apmierināja zvērināta advokāta Jurija Baibakova iesniegumu, kā rezultātā ģenerālprokurors Juris Stukāns LR Augstākajā tiesā iesniedza prokurora protestu. 2022.gada 21.decembrī, izskatot ģenerālprokurora Jura Stukāna iesniegto protestu, LR Augstākā tiesa nolēma atcelt Vidzemes rajona tiesas 2022.gada 28.marta lēmumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzīubas lietā C71175622.
Tā rezultātā 2023.gada 19.janvārī Vidzemes rajona tiesa Cēsīs noraidīja Valmieras uzņēmuma pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu 2022.gada 28. marta redakcijā un izbeidza tiesvedību lietā.
Kopā ar īstenotajām aktivitātēm Jurijs Baibakovs Rīgā uzsācis kriminālprocesu Nr.15170000823 pēc Krimināllikuma 215.1 panta (Tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšana) 1. daļas (Par tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes).
Konkrēti
2020.gada 7.aprīlī Vidzemes rajona tiesa Alūksnē saņēma Jurija Baibakova Rīgas klienta SIA Netvision uzdevumā uzrakstīto prasības pieteikumu civillietā C71202120. Lietas būtība – pirmsšķietami neeksistējošā parāda 67 856.41 euro apmērā piedziņa (Jurija Baibakova specializācija).
Iztiesājamā civillietā ir notikušas vairākas tiesas sēdes, tika iesniegtas vairākas blakus sūdzības, apelācijas sūdzība, kasācijas sūdzība. 2022.gada 14.septembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma nolēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Kā rezultātā celtā prasība tika apmierināta, tiesas lēmums 2022.gada 14.septembrī ir stājies likumīgā spēkā.
Parādniece, reaģējot uz faktu, ka tai ir iestājies pienākums samaksāt piespriesto naudas summu 82 037.68 euro apmērā (2021.gada 03.septembra spriedums civillietā C71202120), konstatējot nespēju izpildīt spriedumu, 2022.gada 8.martā iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu (C71175622) par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. 2022.gada 29.martā tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.
2023.gada 19.janvāra Vidzemes rajona tiesas spriedumā lietā C71175622 (noraidīt pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu 2022. gada 28. marta redakcijā un izbeigt tiesvedību lietā) konstatējams, ka kreditora pārstāvis Jurijs Baibakovs panācis:
1. Kriminālprocesa uzsākšanu pret reiderējamā uzņēmuma amatpersonām. Kriminālprocess Nr. 15170000823 ir uzsākts pēc Krimināllikuma 215.1 panta 1. daļas. Procesa virzītājs ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļa.
2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmumā civillietā C71175622 konstatējams, ka kreditora pārstāvis Jurijs Baibakovs panācis:
2. Ģenerālprokurora protesta iesniegšanu LR Augstākā tiesā par Vidzemes rajona tiesas 2022.gada 28.marta lēmumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietā C71175622.
Tā nav pirmā epizode, kad uzņēmumu reidērēšanā Jurija Baibakova komandā piedalās Valsts policijas, LR prokuratūras, LR Tieslietu ministrijas amatpersonas (tiesneši).
Iespējams tā ir pirmā epizode, kad uzņēmuma reiderēšanā organizētās noziedzības pusē personīgi iesaistījies ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Kopējās ainas saprašanai ir vērts iepazīties ar dokumentiem:
1. 2021.gada 03.septembra Vidzems rajona tiesas Alūksnē spriedums civillietā C71202120 par celtā prasības apmierināšanu.
2. 2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmums civillietā C71175622.
3. 2023.gada 19.janvāra Vidzemes rajona tiesas Cēsīs lēmums civillietā C71175622.
Piezīmes
Pielikumā Nr.2 (2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmums civillietā C71175622) atrodama informācija (01.lpp, [5]), ka reiderējamā uzņēmuma īpašnieki pieņēma Jurija Baibakova priekšlikumu ievadīt reiderējamā Valmieras uzņēmumā dalībniekos Jurija Baibakova pārstāvēto uzņēmumu SIA Netvision, palielinot pamatkapitālu, ar 14 kapitāla daļām aizstājot SIA Netvision tiesā apmierināto prasības summu.
Konstatējams, ka iztiesājamā civillieta C71202120 vairs nav civillieta par parāda piedziņu, bet lietformāta reiderisks uzbrukums Valmieras uzņēmumam ar mērķi to pārņemt.
Kā var saprast no tiesvedību dokumentiem – Valmieras uzņēmuma īpašumā ir plašs kabeļu tīkls, kas izvietots daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās Valmierā un Valmieras novadā. Pa kabeļu tīkliem tiek piegādāti televīzijas un interneta pakalpojumi.
Rīgas uzņēmuma SIA Netvision pakalpojumu sniegšanai Valmiera un Valmieras novadā ir nepieciešams iepriekš izbūvēts un šobrīd ekspluatēts datu pārraides kabeļu tīkls ar klientu portfeli – tātad Jurija Baibakova un SIA Netvision amatpersonu un dalībnieku rīcībā konstatējamas visas četras obligātas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes Valmieras uzņēmuma reiderēšanā, bet... kriminālprocess ir uzsākts Rīgā tieši pret Valmieras reiderējamā uzņēmuma amatpersonām un īpašniekiem.
Par Jurija Baibakova pārstāvēto SIA Netvision zināms, ka tā dalībnieki un amatpersonas ir 1980.gadā dzimušie Konstantīns Getmans un Romans Šatilovs. 2021.gadā SIA Netvision apgrozīja 2 507 219 euro, nopelnot 965 516 euro – tātad Jurija Baibakova un tā piedāvāto “pasūtījumu galdu” pakalpojumu apmaksai uzņēmumam nauda ir.
Parasti visi bez izņēmuma iesniegumi Valsts policijā par Jurija Baibakova konstatējamiem noziedzīgiem nodarījumiem tiek novīzēti izskatīšanai Valsts policijas lokālos iecirkņos pēc iespējamo Jurija Baibakova noziedzīgo nodarījumu īstenošanas vietas. Iesniegumus izskata Valsts policijas vietējo iecirkņu kārtības nodaļas, automātiski rakstot atteikumus, neizskatot iesniegumus Kriminālprocesa likuma paredzētajā kārtībā. Sūdzības par Valsts policijas atteikumiem izskata vietējo prokuratūru prokurori, automātiski atrakstoties. Shēma ir atstrādāta un gadiem ilgi perfekti darbojas.
Aprakstītajā gadījumā kriminālprocess uz Jurija Baibakova iesnieguma pamata pret reiderējamā uzņēmuma amatpersonām ir uzsākts Rīgā, ignorējot Kriminālprocesa likuma noteikto par teritoriālo piekritību (Valmiera) un potenciālo apsūdzēto (reiderējamā uzņēmuma amatpersonas) dzīves vietu (Valmiera).
Ņemot vērā aprakstīto, konstatējams, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes (priekšnieks Raimonds Kronbergs) 3. biroja 3. nodaļa zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam sniedz “pasūtījumu galda” pakalpojumus.
Pievēršama uzmanība apstāklim, ka kriminālprocess ir uzsākts par tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu apstākļos, kad reiderējamajam Valmieras uzņēmumam nav aktuāla tiesiskās aizsardzības procesa. Konstatējams Krimināllikuma (KL) 15.panta 6.daļas pārkāpums no “pasūtījumu galda” pakalpojuma sniedzēja - Valsts policijas puses. Konkrēti KL 15.panta sestā daļa nosaka: (6) Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.
Jurijs Baibakovs jau iepriekš ir darījis līdzīgi – panācis kriminālprocesu sākšanu pret personām, pēc kriminālprocesu uzsākšanas pilnībā pārtraucot stimulēt procesa virzītāju, kā rezultātā uzsāktie kriminālprocesi stāv bez virzības. Izskatās, ka arī aprakstāmajā epizodē nav mērķa celt apsūdzību – tikai izspiest naudu un pārņemt uzņēmuma aktīvus apmaiņā pret kriminālprocesa izbeigšanu – līdzīgi Jurijs Baibakovs ir darījis iepriekš.
Apstāklis, ka zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs aktīvi pretojies ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanai, pierāda, ka galvenais mērķis nav parāda piedziņa par labu SIA Netvision, bet reiderējamā uzņēmuma pārņemšana.
Likumsakarīgi sagaidāms nākamais parasti primitīvi domājošā zvērināta advokāta Jurija Baibakova solis prettiesiskā mērķa sasniegšanā – maksātnespējas procesa pasludināšanas pieteikuma iesniegšana tiesā ar mērķi iegādāties reiderējamā Valmieras uzņēmuma aktīvus – televīzijas un interneta kabeļu tīklu kā mantas kopību izsolē par minimālo cenu, jo interneta un televīzijas pakalpojumu kabeļu tīkls Valmierā un Valmieras rajonā nevienam, izņemot SIA Netvision un reiderējamo Valmieras uzņēmumu, nav vajadzīgs.
Uz iesniegumiem par prokurora protesta iesniegšanu ģenerālprokuratūras prokurori parasti atrakstās. Konkrētajā gadījumā apbrīnojamā kārtā uz Jurija Baibakova iesniegumu reaģējis ģenerālprokuratūras ģenerālprokurors.
Ģenerālprokurora Jura Stukāna aktīva iesaistīšanās Valmieras uzņēmuma reiderēšanā vienotā komandā ar organizētās noziedzības pārstāvjiem liecina, ka LR prokuratūras pārņemšana savā kontrolē no organizētās noziedzības, kura atvasinājās no 1991.gadā aizliegtās komunistiskās partijas puses, ir noslēguma stadijā.
Jautājumi
Kā valmierietis, bijušais Valmieras domes priekšsēdētājs – šobrīd iekšlietu ministrs Māris Kučinskis reaģēs uz signālu, ka Armanda Ruka vadītā Valsts policija sniedz “pasūtījumu galda” pakalpojumus organizētās noziedzības pārstāvim – advokāta izstrādājumam Jurijam Baibakovam, sniedzot tam vispusīgu atbalstu kārtējā epizodē - prettiesiskā mērķa (Valmieras uzņēmuma pārņemšana) sasniegšanā?
Kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs konstatēs pamatu lemt par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanu?
Secinājumi
Valmieras uzņēmums (līdzīgi ka daudzi citi) tika attīstīts divdesmit trīs gadu garumā, kamēr nonāca organizētās noziedzības uzmanības lokā. Šādi izskatās Kariņa-Levita režīma veiksmes stāsts – ļaut Latvijas tautai izveidot, attīstīt uzņēmumus līdz brīdim, kamēr tiks izlemts, konkrēti kāds organizētās noziedzības dalībnieks sāks uzņēmuma pārņemšanu reideriskā uzbrukuma ceļā ar Valsts policijas, LR prokuratūras, Tieslietu ministrijas atbalstu.
Likumsakarīgi ir secināt, ka pamuļķu, kas Latvijā izveido un attīsta reāli strādājošus uzņēmumus, skaits samazinās un turpinās samazināties – Latvijas uzņēmēju rīcībā ir attīstītas Rietumeiropas valstis, kurās īpašuma tiesību ievērošana saskaņā ar Satversmi nav tukša skaņa.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
