Getliņu „politiskais konkurss”: domes vadība kavējas ar skaidrojumiem
PIETIEK12.06.2011.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes vadība ar pašreizējo domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Andri Ameriku priekšgalā tā arī nespēja vai nevēlējās sniegt atbildes ne uz vienu no jautājumiem saistībā ar pašvaldības uzņēmuma Getliņi Eko izsludināto konkursu Sadzīves atkritumu sagatavošana noglabāšanai, kas rada nopietnas aizdomas par 11-14 miljonu latu „dāvanu” ar politiskajām aprindām saistītiem uzņēmumiem. Ameriks esot „pieprasījis visu informāciju”, lai varētu sniegt atbildes.
Jautājumi, uz kuriem Rīgas domes vadībai bijusi nepieciešama informācijas pieprasīšana, ir šādi:
- Kā Rīgas dome vērtē faktu, ka Rīgas pašvaldībai piederošs uzņēmums ir izsludinājis konkursu, kurā, pēc nozares ekspertu vērtējuma, ir ievērojamas priekšrocības Getliņos jau tagad strādājošam uzņēmumam Ekodoktrīna, jo konkursa vērtējumā būtiska nozīme ir laikam, cik īsā pretendents spēj paveikt darbus, un tieši Ekodoktrīnai, kura pārzina Getliņu teritoriju un plānojumu, ir iespēja šos darbus paveikt ātrāk?
- Kā Rīgas dome vērtē faktu, ka šajā konkursā noteikta prasība, ka pretendentam iepriekšējos trijos gados Latvijā ir jābūt savāktām 100 tonnām sadzīves bīstamo atkritumu ik gadu un jābūt 1000 ierakstiem BAPUS sistēmā, bet šādiem kritērijiem Latvijā atbilst tikai viena kompānija - BAO?
- Kā Rīgas dome vērtē faktu, ka Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs intervijā apgalvo, ka konkurss ir starptautisks un tajā var piedalīties ikviens Eiropas uzņēmums, lai gan konkursa nolikumā ir skaidri rakstīta prasība par 100 tonnu un 1000 ierakstu BAPUS sistēmā tieši Latvijā un nevis Eiropā?
- Vai Rīgas dome pārbaudīs šī iepirkuma pamatotību, efektivitāti un objektivitāti?
- Kā Rīgas dome vērtē faktu, ka konkursa nosacījumi paredz, ka gadījumā, ja pretendents neuzbūvē atkritumu šķirošanas rūpnīcu, Getliņi Eko to atpērk par atlikušo vērtību? Vai nesaskatāt šajā nosacījumā slēptu mēģinājumu izkrāpt pašvaldības uzņēmuma naudu?
Kā jau ziņots, saskaņā ar vienu „konkursa” noteikumu parametru Latvijā ir ne vairāk kā divi uzņēmumi, kas tajā kaut teorētiski var piedalīties. Konkursa nolikums paredz, ka piedalīties tajā var tikai uzņēmumi, kuri iepriekšējos trīs gados ir savākuši vismaz 100 tonnu bīstamo atkritumu gadā un izdarījuši vismaz 1000 ierakstu Latvijas Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites sistēmā (BAPUS).
Jau šie nosacījumi speciālistu vērtējumā izslēdz gan visas ārvalstu kompānijas (jo tās Latvijas sistēmā nekādus ierakstus neveicot), gan gandrīz visas citas kompānijas, izņemot faktiski tikai AS BAO (pēc noteiktā minimālā savākto bīstamo atkritumu apjoma). Savukārt pašā Latvijā ir tikai divi uzņēmumi, kas minētajā BAPUS gadā veic vismaz 1000 ierakstu, - to Pietiek aizvadītajā nedēļā apliecināja BAPUS pārvaldnieks Vladislavs Beļskis. Viņš nenosauca šos uzņēmumus, taču Pietiek zināms, ka šīs kompānijas ir SIA Lautus un AS BAO.
Turklāt medicīnisko atkritumu savākšanas kompānijas Lautus izpilddirektors Agris Markss Pietiek apliecināja, ka negatavojoties konkursā piedalīties: „Esam dzirdējuši par šo konkursu, taču negatavojamies piedalīties, jo mēs nodarbojamies specifiski ar medicīnisko atkritumu savākšanu, bet tur ir prasība par bīstamo sadzīves atkritumu, kas ir mazliet cita specifika...”
Līdz ar to vienīgais uzņēmums, kas Latvijā reāli var piedalīties izsludinātajā „konkursā”, ir oficiāli Jaunā laika biedram, Atkritumu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Jānim Vilgertam saskaņā ar Lursoft datiem piederošā AS BAO. Turklāt konkursa noteikumi ir uzrakstīti tā, lai uzvarētu uzņēmumu konsorcijs, kurā viens no uzņēmumiem ir BAO, bet otrs, visticamākais, daļēji Andra Šķēles ģimenei, bet daļēji – nezināmu īpašnieku Kipras ofšoram piederošā SIA Ekodoktrīna.
Andris Šķēle aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Ekodoktrīna piedalīsies Getliņu izsludinātajā konkursā un kā tas gadījies, ka konkursa nolikums paredz priekšrocības tieši viņa ģimenes uzņēmumam. Savukārt SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns Pietiek aizvadītajā nedēļā gan mēģināja apgalvot, ka tieši šādā formā šis konkurss tiekot rīkots saskaņā ar Valsts kontroles prasībām, taču šo apgalvojumu Pietiek noraidīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Foto no riga.lv
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
