Iesaki rakstu: 
Apvienības Par labu Latviju šodienas paziņojums par jaunizceptā ārlietu ministra Ģirta Kristovska demisijas pieprasījumu, ir tikpat dumjš kā mūsu portāla vakar publicētajā e-pasta sarakstē tagadējā ministra paustā gatavība iztapīgi un glumi piekrist gandrīz vai jebkādiem uzskatiem, ja vien šī iztapība palīdzēs noturēt kāda potenciāla vēlētāja labvēlību.
Paziņojuma visaptverošā un neglābjamā dumjība slēpjas vienā ļoti skaidrā un konkrētā apstāklī. Un proti – šis demisijas pieprasījums ir pilnīgi un absolūti bezjēdzīgs.
Bezjēdzīgs ne tāpēc, ka par šādām lietām nepienāktos izlidot no krēsla, lai cik izmisīgi kārots un cik traģiski maziesildīts tas būtu. Pilsoniskās savienības algotie brēcēji – caurkritušie žurnālisti var vaimanāt, cik ādā lien, par „lētām montāžām”, kas publicētas „šādā Latvijai svarīgā dienā” – Kristovska amatā tikšanas brīdī. Viņiem ir taisnība tajā, ka tas patiešām, izsakoties Pilsoniskās savienības paziņojuma vārdiem, ir „skandalozs materiāls”.
Mūsu publicētā Kristovska un Aivara Sluča sarakste uzskatāmi rāda, kā viena gluma bezprincipu būtne bez garas domāšanas piekrīt cilvēkam ar cietiem uzskatiem un principiem. Un, ja nu bezdomu iztapība ir novedusi Ģirtiņu situācijā, kad „automātiski” piekrists uzskatiem, kuri var šķiet nepieņemami daudziem ne tikai Latvijas austrumos, bet arī rietumos, - krēslam vispār jau pienāktos izšļukt no dibenapakšas.
Taču demisijas pieprasījums totāli bezjēdzīgs ir tāpēc, ka Kristovska šķiršanās no ministra krēsla ir iespējama tikai gadījumā, ja kāda spalvaina roka vai muskuļota kāja – vienalga, zvaigžņoti strīpaina vai trīskrāsaina – viņam šo krēslu par dumju izrunāšanos vai ko tamlīdzīgu izspers no sēžamvietas apakšas vai pašu no tā izcels aiz ausīm.
Tas tiešām iespējams tikai un vienīgi šādā gadījumā, jo visa Kristovska līdzšinējā politiskā un administratīvā karjera rāda, ka šis nu ir tas godavīrs, kurš nekad un nekādos apstākļos neatzīs savu vainu un neuzņemsies nekādu atbildību, ja vien kaut jel kā varēs izsprukt, izlocīties, vainojot ļaunos spēkus vai – kā šajā gadījumā – „provokāciju”.
Nebūtu jau it kā nekāds lielais kreņķis – vai nu mazums mūsu gudro galvu vidū šādu ieglumu godavīru. Taču nelaime tā, ka Ģirtiņš ieņem nevis kaut kādu, bet ārlietu ministra amatu, kurā šāds te aprobežotības, nekompetences, ambīciju un glumības komplekts var izrādīties valstij vienkārši bīstams.
Varbūt kāds vēl atceras, kā pat aizsardzības ministra amatā mūsu Ģirtiņš gandrīz pamanījās pieteikt karu Baltkrievijai, - un šajā postenī glupību strādāšanas iespējas bija krietni mazākas. Ar vārdu sakot, nav jābūt īpašam orākulam, lai paredzētu – Ģirtiņš vēl sevi parādīs. Nelaime tik tā, ka atšķirībā no pašu mājām pasaules tēvoči regulāriem glupiem meliem par provokācijām un montāžām var arī nenoticēt, - un tad cietīs ne jau glumais Ģirts Valdis, bet gan valsts.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.