Globālā sādža: Carnikava nav tālu no Panamas
Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek07.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žēl, ka mēs jau esam kļuvuši imūni – kurli, akli, garlaikoti – pret banku skandāliem. Gleznaini izsakoties, tie ir ļoti noderīgi mūslaiku vēstures “arheoloģijai”. Upe paskalo krastu, tas nobrūk un atsedz mūsu skatam sena uguns kapa kaulus, kādu saktiņu vai citzemju monētu. Nobrūk banka, un redzīgām acīm paveras citi “artefakti” – piemirsti vai agrāk nemanīti biznesa tīklojumi, dīvaini darījumi, kaut kādas Panamas “pergamentu” driskas. Šāds uzskatāms gadījums ir PBN Bankas maksātnespēja un ar to saistītā tiesvedība, tāpat runas par tajā veiktu naudas atmazgāšanu. Galu galā ne jau viss tur sākās ar Grigoriju Guseļņikovu. Bija ļaudis, kuru radītais produkts – neliela un “elastīga” kredītiestāde – bija perfekts tā pircēja vajadzībām.
Kādreiz – kad šī kredītiestāde saucās AS “Norvik banka” (no 2006.gada, pirms tam no 2004.gada “AS LATEKO banka”) – viens no tās vadītājiem bija Vahrams Kamaljans. Viņš pašā 2007.gada sākumā tika iecelts par “Norvik bankas” valdes locekli, te nostrādājot līdz 2014.gada februārim. Agrāk V. Kamaljans (PK 290675-XXXXX) šīs komercbankas iepriekšējā “agregātstāvoklī” – LATEKO bankā – ieņēma viceprezidenta posteni.
(Tikai zināšanai, bez nevajadzīgas vispārināšanas: jā, viņš ir etnisks armēnis. Par pilsonību man ziņu nav. Viens no V. Kamaljana projektiem bija LATEKO bankā meitas Erevānas uzņēmuma – kredītu sabiedrības “Norvik Universal Credit Organisation” – atvēršana 2006.gada septembrī. Līdz 2014.gada februārim bijis tās padomes loceklis.
Atbilstoši tajā laikā spēcīgai mitoloģijai Armēnija un citas tā dēvētās NVS valstis mūsu “lietišķajās aprindās” tika uzskatītas par zelta āderi ar lielas peļņas iespējām. Pēdējās ziņas par uzņēmumu – ar 10,6 miljonus eiro lieliem aktīviem – parādās apmēram pusgadu pēc tā atvēršanas, pašas bankas pārskatos tas neuzrādās.)
Savukārt pēdējos gados Kamaljans ar Maltā registrēto uzņēmumu "VK Holdings" ir atradušies tā dēvētajos “Panamas papīros” (precīzāk – Paradise papers) kā naudas atmazgātāji. Tiesa, ņemot milzīgos informācijas blāķus šajos “Pandoras” resursos (teju 12 miljoni dokumentu), tas ir – kādam arī veiksmīgi! – teju nepamanāms. Tiek apgalvots, ka patlaban V. Kamaljans uzturas Spānijā, piesakot sevi kā finanšu konsultantu Barselonā.
Šī uzņēmuma vietējā versija (SIA "VK Holding", reģ.nr. 40003692568, tās adrese – Ādažu novada Ādažu pagasts, Kadaga, Lilavu iela 14 – UR aktualizēta 01.07.2021) ir atstājusi zīmīgas pēdas arī pašmāju “rezidentu” biogrāfijās. Viens no tiem ir carnikavietis Ainārs Kokorevičs (PK 270870-XXXXX).
Citi carnikavieši, kuriem ar viņu sadzīvē krustojušies ceļi, stāsta par šī cilvēka duālo dabu. It kā cenšoties dzīvot klusāk un nemanāmāk, A. Kokorevičs vienlaikus nespēj atbrīvoties no deviņdesmitajiem gadiem raksturīgām «biezo manierēm» sociālajā saskarsmē.
Sev piederošās “VK Holding” kapitāldaļas A. Kokorevičs nez kāpēc pārdeva par “sviestmaizi”, un tieši pēc to pārdošanas uzņēmuma apgrozījums vairāk nekā desmitkāršojās. Rodas nelāgas aizdomas, ka daļa patiesās vērtības un darījuma cenas starpība toreiz viņam samaksāta “kešā”.
Tas liek arī domāt, ka V. Kamaljana vai viņa toreizējās darba vietas praksē varētu būt vēl līdzīgi darījumi. Cik nu zināms, bankas agrāk parasti tādus uzticēja veikt saviem šoferiem, darbiniekiem, bankas vadītāju kaimiņiem – noformējot viņus par fiktīviem valdes locekļiem vai neīstiem labuma guvējiem.
Abu šo uzņēmēju saistība atrodama arī citā kompānijā – SIA "MS Enterprise", reg.nr. 50103592921. Tās adrese: Rīga, Rūpniecības iela 22 – 54. (“VK Holdings” Maltas reģistrā uzrādīts ar adresi Rūpniecības ielā 22 – 18). Tajā V. Kamaljans nomainīja A. Kokoreviču valdes locekļa amatā.
Interesantāku šos faktus padara cits, sadzīviskāks – viņi abi dzīvoja Carnikavā, Vīnkalnu ielas rajonā. Kokorevičs tur savā īpašumā atrodas joprojām. V. Kamaljanam gan nav Carnikavā reģistrētu īpašumu, taču kaimiņi bija ievērojuši viņu te mītam.
Diez vai tā ir sakritība, ka turpat kaimiņos abiem dzīvojis arī Mareks Skvorcovs (PK 140985-XXXXX), viens no pieminētās SIA "MS Enterprise" vēsturiskajiem dalībniekiem. Viņš šovasar kļuva zināms kā bezvēsts pazudis, izsludināts policijas meklēšanā.
Lūdzot Valsts policijai kādu skaidrojumu par šī cilvēka meklēšanu, saņēmu tikai atbildi: “Jūsu iesnieguma izskatīšanas laikā netika konstatēta neviena Valsts policijas struktūrvienība, kuras lietvedībā atrastos kāds kriminālprocess, kurā būtu iesaistīta minētā persona, vai par ko informācija būtu atklājama sabiedrībai.”
Tāpat Ainārs Kokorevičs ir piedalījies vairāk nekā dīvainās manipulācijās ar savu nekustamo īpašumu Carnikavā. Zemesgrāmatā (skatiet pielikumu) ir redzams darījums, kad gada laikā īpašuma cena no 10 tūkstošiem latu mainās uz 260 tūkstošiem latu, par ko tas 2006.gadā tiek pārdots.
Jau tas, ka vienai no pircējiem ir tāds pats uzvārds kā pārdēvējam, daudz ko izskaidro. Pēc tam, jaunajiem īpašniekiem nometot cenu – vairāk nekā 16 reizes!!! – līdz 22 500 eiro, A. Kokorevičs to 2019.gadā atpērk. Izskatās, ka šajos darījumos viņš varētu būt atmazgājis aptuveni 210 tūkstošus eiro un izsprucis no nodokļiem.
Likumsargiem un nodokļu piedzinējiem, manuprāt, te pavērtos iespējas “uzrakt” kaut ko būtisku. Ja vien ir tāda vēlme. Valsts zemes dienests, kam norādīju uz šo dīvainību tā reģistros, ieteica man vērsties tās sakarā Vidzemes rajona tiesā, kā arī darīju. Cita cienījama iestāde norādīja, ka savas darbības specifikas dēļ vienkārši man – teiksim tā, “cilvēkam no ielas” – nevar neko komentēt, kur nu vēl mani informēt.
Citādi diemžēl mēs tiešām šķietam jau pārāk pieraduši pie “aksiomas”, ka jebkura banka – izņemot Zviedrijas kredītiestāžu filiāles vai tādas, kurās akcionārs ir ERAB, – atklāsies esam blēžu kantoris, kas agrāk vai vēlāk sabruks. Tādēļ mācības un atklājumus, ko mēs no šiem skandāliem varētu gūt, pārklāj vienaldzības biezā migla.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
