Iesaki rakstu: 
Piedodiet, visi par oligarhu riebeklībām sašutušie, bet Andrim Bērziņam Latvijas tautas ievēlētas Latvijas Saeimas ievēlēta Latvijas valsts galvas postenī nav ne vainas. Vēl precīzāk izsakoties, - viņš ir ļoti atbilstošs gan Latvijas tautai tās kopmasā (tādai, kāda tā ir, un nevis tādai, kādu mums gribētos to redzēt), gan šīs kopmasas ievēlētajai Saeimai, gan līdz ar to arī pašai Latvijas valstij tās pašreizējā veidolā.
Jūs tiešām domājat, ka Latvijai būtu vajadzīgs viens izglītots, intelektuāls, publiski runāt mākošs, valodas zinošs cilvēks ar stāju un normāliem zobiem mutē, kā te visi runā?
Bet vai jums nešķiet, ka Afrodītes galva, kas piemontēta ēzeļa rumpim, izskatītos, maigi izsakoties, vienkārši pretdabiski? Ka patiesībā ēzeļa rumpim īsti un labi pieskrūvējama un funkcionāla ir tikai ēzeļa galva, kas meklē rumpim atbilstošu pārtiku, ēzeliski skatās uz pasauli un ēzeliski arī izsakās?
Kā es to domāju? Spriediet paši – kas gan labāk plecu pie pleca ar ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski pārstāvēs Latviju pasaulē, ja ne cilvēks, kurš angļu valodu skolā nav mācījies nevienu dienu?
Kas gan kopā ar Arti Kamparu pašlaik labāk rūpēsies par Latvijas valsts tautsaimniecības izaugsmi, ja ne cilvēks, kurš personiski ir atbildīgs par Unibankas Krievijas krīzē paķiņķelētajiem 15 miljoniem latu, bet pats sevi sauc par izcilu tautsaimnieku?
Kurš labāk rūpēsies par paša tūlīt pēc ievēlēšanas deklarēto mērķi – lai Latvijas jaunieši uz ārzemēm brauktu tikai mācīties – kā miljonārs, kurš pats publiski pilnībā atbalsta savu Latvijā izglītību guvušo, bet Zviedrijā strādājošo meitu, jo „te nevar cīnīties”.
Kas gan pilnvērtīgāk popularizēs godīgumu, ja ne prezidents, kurš labākajās Vienotības tradīcijās kā pašsaprotamu paziņo – jā, kritēriji un principi man ir, bet es tos izmantošu tad, kad vajadzēs. Līdz tam – kas jums par daļu?
Un, protams, kurš gan labāk demonstrēs Latvijas mazās nācijas intelektuālo spozmi, ja ne cilvēks, kuram nopietnas problēmas sagādā vārda „intelektuāls” izrunāšana no Saeimas tribīnes (protams, protams, tikai satraukums pie vainas, ja vēlaties)?
Ar vārdu sakot, nav ko īdēt – pašreizējā Latvija tiek pie tieši tāda prezidenta, kāds tai atbilst. Atbilst ne tikai šai nejaukajai, nekam nederīgajai Saeimai, bet arī tai nevis iedomātajai un vēlamajai, bet īstajai Latvijas tautai, kas to ievēlējusi un nu – kā ik reizi – masveidīgi apgalvo, ka nākamreiz gan šitā nekļūdīsies.
Ak, jā, un prezidenta vēlēšanu rezultāts, protams, nav sods Zatleram par viņa drosmi, kā mums te mēģina iestāstīt. Tas ir sods kāmim, kurš par drosmi atceras, tikai iedzīts kaktā – un tikai nācija ar talantu neieinteresēti (sak, mani jau tas neskar...) noraudzīties vistrakākajās nekrietnībās var kāmja veidolā mēģināt saskatīt tīģeri.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.