„Godīgākais apdrošinātājs” klusē par aizdomīgajām „pārrakstīšanās kļūdām” polisēs
PIETIEK24.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apdrošināšanas AS Balta, kas publiski bieži piemin, ka Latvijas iedzīvotāji to uzskatot par visgodīgāko apdrošinātāju, klusē par to, cik bieži tā izsniedz polises, kurās vienlaikus ir „pārrakstīšanās kļūdas” gan datumos, gan apdrošināto objektu adresēs un vēl citos nozīmīgos datps.
Pietiek jau aprakstījis gadījumu, kad „godīgākais apdrošinātājs” ir vērsis regresa prasību pret dzīvokļa īpašnieci par it kā applūdinātu dzīvokli un uzvarējis arī sekojušajā tiesvedībā, kaut gan lietā esošie fakti liek domāt par Baltas saistību ar viltotu apdrošināšanas polisi.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, 2014.gada 4.martā dzīvokļa īpašniecei Jūlijai K. tika applūdināts dzīvoklis. Kā vainīgā tika norādīta Ņina G. – dzīvokļa īpašniece divus stāvus augstāk. Balta izmaksāja cietušajai kompensāciju un sāka regresa piedziņu pret dzīvokļa īpašnieci divus stāvus augstāk.
Ņina G. uzskatīja, ka prasība ir nepamatota, un vērsās tiesā, norādot, ka AAS Balta kā pierādījumu ir pievienojusi pamatīgi palabotu Ģimenes apdrošināšanas polisi.
Ja salīdzina jau lietā esošo polisi ar no jauna iesniegto izlaboto polisi, secināms, ka tajā ir izlabots noslēgšanas datums no 2014.gada 5.marta uz 2013.gada 8.jūliju, valūta no eiro uz latiem.
Turklāt Latvijā 2014.gadā oficiālā valūta bija eiro, tāpēc pirmreizējai polisei visas summas ir norādītas gan eiro, gan latos. Ja pārrakstīšanās kļūda būtu bijusi tikai datumā, tad polisē nebūtu izņemtas ārā visas summas, kas norādītas eiro.
Ņina G. arī norāda, ka apdrošinātā objekta adrese no “Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 15-XX, Rīga, LV-1021” ir tikusi mainīta uz “Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 83-XX, Rīga, LV-
Tik daudzi labojumi polisē liecina nevis par pārrakstīšanās kļūdu izlabošanu, bet apzinātu dokumenta viltošanu, uzskata atbildētāja. Taču Kurzemes apgabaltiesa šiem norādījumiem nepievērsa uzmanību un faktiski norādīja – ja jau AAS Balta pārstāve saka, ka ir pārrakstīšanās kļūda, tad tā arī ir pārrakstīšanās kļūda.
Tikmēr „godīgākais apdrošinātājs” par notikušo klusē, apgalvojot, ka, „lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību un ievērotu apdrošināšanas darbību regulējošos tiesību aktus, neesam tiesīgi izpaust informāciju par pieteiktām atlīdzību lietām vai tiesvedībām vai sniegt plašākus komentārus”.
Taču Balta nevēlējās sniegt skaidrojumu – kas tieši ir tie "apdrošināšanas darbību regulējošie tiesību akti" (nosaukumi, konkrētie panti un punkti), kas „godīgākajam apdrošinātājam” neļauj sniegt komentārus par šo lietu un uzņēmuma rīcību.
Zīmīgi, ka Balta atteicās sniegt atbildi arī uz jautājumu, kas nebija saistīts ar kādu konkrētu gadījumu, - cik bieži apdrošinātājs izsniedz polises ar vienlaicīgu "kļūdu" datumos, apdrošinātā objekta adresē utml.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
