Golubevas padomniece Curika mēģina izlocīties saistībā ar ministres priekšvēlēšanu aktivitātēm „darbiņā”
PIETIEK03.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par), kas līdz šim guvusi plašāku ievērību ar nespēju sākt robežžoga būvniecību un apkarot naida noziegumus, kā arī ar nerimstošu vēlmi izmantot dienesta auto, braukājot uz partijas pasākumiem, aizvadītajā nedēļā izmantoja darba laiku un darba auto, lai dotos veikt ierakstu partijas priekšvēlēšanu reklāmai.
„Šodien #darbiņā ierakstījām manu balsi priekšvēlēšanu reklāmai,” – ar šādu ierakstu un īsu video sociālajā tīklā TikTok nāca klajā iekšlietu ministre. Taču ieraksts bija nedaudz melīgs, - patiesībā priekšvēlēšanu materiāla ieraksts gan notika darba laikā, bet ne darba vietā. Lai to veiktu, ministre dienesta auto speciāli devās uz pilsētas centru, kur arī notika balss ieraksts.
Pietiek šodien publicē saraksti ar M. Golubevas padomnieci Lindu Curiku, kura darīja visu iespējamo, lai izlocītos no skaidrām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. Pašlaik ministrei jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums.
- Par ministres video: Ministrs pats plāno savu darba laiku. Audioieraksts notika viņas pusdienu pārtraukumā pirmdien.
- Paldies par atbildi! Vēlējos vēl noprecizēt, precīzi cikos un kurā vietā? Un kas veica ierakstu?
- 13:00, Tērbatas ielā 30.
- Paldies par atbildi! Bet kas veica ierakstu?
- Studijas darbinieki veic ierakstus.
- Kādas studijas? Nosaukums? Kas apmaksā ierakstu pakalpojumus?
- Apmaksā partija, protams. Par to, kurā studijā precīzi, nevarēšu komentēt.
- Kurš tad var komentēt - kurā studijā? Ministre vispār nezina, uz kurieni viņa dodas un pie kā ierakstās? Un jūs kā padomniece arī nezināt?
- Ja jums ir kādi jautājumi par iekšlietu nozari, atbildēšu ar prieku. Par to, ko dara ministre savos pusdienu pārtraukumos, iesaku tomēr tad veikt padziļinātu pētniecisko žurnālistiku.
- Tātad jūs uz šiem jautājumiem atsakāties atbildēt - pareizi saprotu? Tikai savā vārdā vai arī ministres?
- Es jums jau nosūtīju adresi un laiku. Man liekas, ar to ir pilnīgi pietiekoši.
- Paldies par jūsu viedokli, par to, kas ir un kas nav pietiekoši. Atkārtoju: tātad jūs uz šiem jautājumiem atsakāties atbildēt - pareizi saprotu? Tikai savā vārdā vai arī ministres?
- Laiku, adresi, kas apmaksā - iedevu.
- Es jums jau atbildēju.
- Vai uz jautājumu - kā saucās un kam pieder studija - atsakāties atbildēt Jūs pati vai arī Jūs to darāt ministres uzdevumā?
- Šo informāciju es nevaru sniegt. Ministrei nav Jums jāatskaitās par to, kur viņa iet pusdienu pārtraukumā.
- Tātad jūs uz šo jautājumu atsakāties atbildēt savā vārdā vai arī ministres?
- Kuru jautājumu?
Kam pieder studija?
To gan jau var atrast, izmantojot Google un Lursoft.
- Paldies par padomu, bet ir uzdots jautājums - vai nu atbilde tiek vai netiek sniegta.
- Manā skatījumā atbildi esmu Jums sniegusi. Nešaubos, ka raksts bija gatavs jau pirms šīs sarunas, kā jau parasti. Lūdzu, netērējiet manu laiku.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
