Guntis Belēvičs ar apvītušām rozēm pie rehabilitācijas kapa
Inguna Rožkalne Žubure*22.03.2016.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Man ir kauns no saviem pacientiem, kurus aicināju balsot par Gunti Belēviču. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā mēs daudzviet uzstājāmies kopā. Mēs runājām par veselības aprūpi, par sirds slimībām, par profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju. Guntis runāja izcili, solīja godīgu attieksmi, finansējumu, solīja čakli strādāt. Nekad neviens priekšvēlēšanu runās neko tik skaistu nebija teicis.
Pašlaik Guntis Belēvičs ir ministrs jau 17 mēnešus. Viņš nav iesācējs, kurš var visas neizdarības novelt uz priekšgājējiem. Guntis Belēvičs ir sasniedzis to, ka rindas ir garākas, kvotas mazākas, zāles dārgākas, kolēģi nervozi, bet pacienti histērijā.
Pie manis nāk nabagie pacienti, raudādami, ka viņiem nekad nebūs iespējas tikt pie ārsta, uz laboratorijas analīzēm vai radioloģisku izmeklēšanu. Turīgajiem pacientiem viss ir kārtībā – vai nu paši samaksā vai rindu optimizē. Skatot Gunta Belēviča apmierināto seju ikrīta televīzijā, klausoties bezgalīgos solījumus, šķiet – Guntis Belēvičs radījis sistēmu „nauda seko mazturīgā pacienta zārkam”.
Nebūtu rakstījusi šos skarbos vārdus, ja ne ministra attieksme pret rehabilitāciju. Sirds slimniekiem, ja viņi nav apdrošināti privāti vai no darba devēja, rehabilitācijas vairs nav nemaz. Formāli ir – kaut kur pie spinālo slimnieku pacientu rehabilitācijas. Kurss ilgst 10 dienas, kuru laikā labi, ja ārsts tevi redz pusotru reizi.
Labi, ka apdrošināts bija Valsts prezidents, kam tika veikta sirds vārstules transplantācijas operācija, viņš saņēma rehabilitācijas kursu. Kardioloģisko pacientu rindu “valsts apmaksātā rehabilitācijā” veido pārsvarā hroniski asinsvadu slimnieki, bet pacientiem pēc smagām operācijām, pēc stentēšanas, pēc angioplastijas un vainagartērijas paplašināšanas, smaga insulta jebkāda rehabilitācija ir iespējama aiznākamgad. Viens mans pacients teica, ka esot gandrīz sarunājis rehabilitāciju uz 2016. gada novembri. Vārdu „gandrīz” viņš lietoja, jo neticēja, ka šo rehabilitāciju sagaidīs.
Mani kolēģi kardiologi apgalvo, ka kardiorehabilitācija ir iznīcināta vienkārša iemesla dēļ – Guntim Belēvičam skauž, ka kardioloģijas līderis profesors Andrejs Ērglis ir talantīgāks, ietekmīgāks, bet turklāt vēl pacientus mīlošs ārsts un kolēģus cienošs vadītājs. Ievēlēts par akadēmiķi brīdī, kad visi piesmīn par Gunta Belēviča farmaceita augstāko izglītību, kas gūta gada laikā. Un šim Andrejam Ērglim veicas – pacienti pēc viņa operācijām dzīvo ilgi un laimīgi, slavē savu ārstu. Tagad ar ministra svētību rezultāti tik labi nebūs, jo slimnieki pēc kardioloģiskām invazīvām procedūrām rehabilitēti netiks.
Nerunāšu par to, ka mums nav vēža slimnieku rehabilitācijas, traumu slimnieku rehabilitācijas, psihisko slimnieku rehabilitācijas. Tas ir, rehabilitācija ir, bet tā ir pēc pusgada vai gada, kad tā vairs ne tuvu nav tik iedarbīga un efektīva.
Patiesībā šīs rindas nebiju paredzējusi publicēt. Nosūtīju tās dažiem kolēģiem un partijas biedriem. Par milzīgu pārsteigumu uzzināju, ka kādai rehabilitācijā ļoti nozīmīgai personai jau piezvanījusi ministram pietuvināta persona un likusi uzrakstīt slavinošu rakstu par ministra sasniegumiem rehabilitācijā.
* kardioloģe ar 20 gadu stāžu rehabilitācijas iestādēs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
