Haoss VID: Kravalis nolemj atlaist visu Rīgas muitu, tad pārdomā un lēmumu atceļ
L. Lapsa18.08.2011.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienestā un it īpaši muitā notiekošais, kaut rūpīgi slēpts no sabiedrības acīm, aizvien vairāk sāk atgādināt vienkārši haosu. Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti liecina, ka 28. jūlijā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs un Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis pat pieņēmis lēmumu likvidēt visu Rīgas muitas kontroles punktu daļu – kopumā 231 vienu amatvietu. Tiesa, jau 9. augustā tas pats Kravalis savu lēmumu jau atcēlis.
Ar savu 28. jūlija rīkojumu Par grozījumiem Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amata vietu sadalījumā Kravalis bija nolēmis no 31. augusta pilnībā likvidēt Rīgas muitas kontroles punktu daļu un tās 231 visu līmeņu amata vietu.
Savukārt likvidēto struktūru un amatu vietā tiktu izveidoti Muitas kontroles organizēšanas daļas Muitas kontroles punkti ar 209 amata vietām, bet Muitas kontroles organizēšanas daļas Kinoloģijas nodaļā klāt nāktu deviņas amata vietas.
Taču jau 9. augustā tas pats Kravalis ar jaunu rīkojumu Par grozījumiem Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amata vietu sadalījumā savu rīkojumu atcēlis un faktiski pārvilcis svītru tajā iecerētajai apjomīgajai reorganizācijai, par ko plašākai sabiedrībai nekas nebija ticis ziņots.
Savukārt jaunās pārmaiņas jau ir diezgan kosmētiskas: rīkojums Rīgas muitas kontroles punktu daļā paredz tikai likvidēt vienu daļas vadītāja amata vietu un divas daļas vadītāja vietnieka amata vietas, kā arī ieviest virkni labskanīgu pārmaiņu - Rīgas muitas kontroles punktu daļas Muitas kontroles punktiem mainīt nosaukumu uz Muitas kontroles punkti, Rīgas muitas kontroles punktu daļas Muitas kontroles organizēšanas nodaļai mainīt nosaukumu uz Rīgas muitas kontroles organizēšanas nodaļa, bet Muitas kontroles punktiem un Rīgas muitas kontroles organizēšanas nodaļai pakļautību turpmāk noteikt Muitas pārvaldes direktora vietniekam.
Finanšu ministrs Andris Vilks, kas iepriekš bija izrādījis aktīvu interesi un rūpes par muitā notiekošo, no šī jucekļa distancējas. „Ministrs ir lūdzis VID vadību veikt nepieciešamās darbības, lai uzlabotu un padarītu efektīvāku VID darbu. Kā tieši panākt uzlabojumus, tai skaitā - kā sadalīt resursus organizācijas iekšienē, tas ir VID vadības kompetencē. Vērtēti tiek sasniegtie rezultāti,” notiekošo komentē Vilka preses pārstāve.
Tieši tāpat no jebkādas atbildības atsakās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. „Ministru prezidents uzskata, ka, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un nodrošināt ekonomiskajām aktivitātēm atbilstošus ieņēmumus valsts budžetā, viena no svarīgākajām prioritātēm ir turpināt darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas, un šajā jomā būtiski ir nodrošināt efektīvu VID darbu,” premjera viedokli skaidroja viņa preses pārstāvis.
Dombrovskis uzskatot, ka „VID darba organizācija ir VID vadības kompetencē un par tās uzraudzību atbild Finanšu ministrija, tādēļ ar detalizētiem jautājumiem par VID vadības rīkojumu saturu aicinu jūs vērsties pie VID vadītāja vai atbildīgajām Finanšu ministrijas amatpersonām”. No atbildes, vai viņš ir lietas kursā un atbalsta Kravaļa 28. jūlija rīkojumu, Dombrovskis izvairījās.
Savukārt saskaņā ar VID oficiālo skaidrojumu apjomīgo reorganizāciju paredzošais un pēc tam steigā atceltais rīkojums nav pat īstas pieminēšanas vērts: „Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) 2011.gada 9.augusta rīkojumu Nr.6795-p tiek reorganizēta VID Muitas pārvaldes Rīgas muitas kontroles punktu daļa, likvidējot vienu daļas vadītāja un divas daļas vadītāja vietnieku vietas. Tas tiek veikts, lai efektivizētu VID vadības procesus, samazinot to izdevumus, tādējādi ekonomējot finanšu resursus un mazinot birokrātisko slogu. VID Muitas pārvaldes Rīgas muitas kontroles punktu daļai pakļautie muitas kontroles punkti tiks tieši pakļauti VID Muitas pārvaldes direktora vietniekam.
Minētā optimizācija tiek organizēta, pamatojoties uz VID Nodokļu pārvaldes pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem, kad 2010. gada novembrī tika likvidēta VID Nodokļu pārvaldes Rīgas nodokļu administrēšanas daļa un Rīgas nodokļu administrēšanas daļā ietilpstošo klientu apkalpošanas centri tika nodoti Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka pakļautībā. Papildus informējam, ka VID 2011. gada 28.jūlija rīkojums Nr.6455-p ir atzīts par spēku zaudējušu un tā vietā ir izdots VID 2011.gada 9.augusta rīkojums Nr.6795-p, kurā ir precizēta muitas struktūrvienību pakļautība atbilstoši VID Nodokļu pārvaldes modelim.”
Par to, kādi patiesībā bijuši iemesli Kravaļa rīkojuma pieņemšanai un tai sekojušajai atcelšanai, Pietiek rīcībā drošu ziņu pagaidām nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
