„Hiēnu biznesa projekts”: bēdīgi slavenā tiesnese Pasjuga bijusi arī tā, kas centusies ļaut „killerim” aizbēgt no Latvijas, lai viņš „netraucētu” Stukāna prokuratūras „pareizajai” apsūdzībai

PIETIEK
22.04.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

„Tātad – spriežot pēc kriminālprocesa materiāliem, jau kopš maija beigām, kad tiek iegūts pamatojums Mihaila Uļmana un Aleksandra Babenko aizturēšanai, izmeklētājus Viktors Krivošejs ir pilnīgi un galīgi pārstājis interesēt. Viss vajadzīgais no viņa izmeklēšanā ir saņemts, liecības ir nostiprinātas. Turklāt pats “killers”, kurš iepriekš ar visu bijis mierā, ir sācis kļūt neprognozējams, niķojas un prasās uz brīvām kājām. Kas to lai zina, ko no tāda vēl var sagaidīt…

Un… notiek jau kārtējais brīnums: 2022. gada 21. septembrī “principiālās” un “pareizus lēmumus” pieņemošās tiesneses Dinas Valdmanes vietā pie lemšanas “pavisam nejauši” iegadās cita tiesnese – Anastasija Pasjuga, kas pieņem varbūt negaidītu, bet varbūt pat ļoti gaidītu un iepriekš saskaņotu lēmumu:

“Kriminālprocesā Nr. 11511001018

Lietas Nr. KPL30-04634-22/40

LĒMUMS

Rīgā 2022. gada 21. septembrī

Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese A. Pasjuga

ar tiesas sēdes sekretāri J. Demčenko, tulci D. Eņģeli,

piedaloties procesa virzītājai S. Lukašenokai,

aizdomās turētajam V. Krivoshey,

aizstāvim zvērinātam advokātam A. Ādamsonam,

izvērtēja slēgtā tiesas sēdē nepieciešamību turpināt piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu – aizdomās turētajam Victor Krivoshey.

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr. 1 1511001018 pēc noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 118. panta 5. punktā, par zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora M. Bunkus slepkavību, ja to izdarījusi organizētā grupa, pielietojot šaujamieroci, kas konstatēts 2018. gada 30. maijā, Rīgā. Aizsaules ielā 1, automašīnā “Land Rover Range Rover” ar valsts reģistrācijas numura zīmi MB-39.

Aizdomās par minētā nozieguma izdarīšanu 2022. gada 24. maijā plkst. 09:32 tika aizturēts Krievijas Federācijas pilsonis Victor Krivoshey, personas kods 141174-XXX.

2022. gada 24. maijā Victor Krivoshey šajā kriminālprocesā tika atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atbildība par kuru ir paredzēta Krimināllikuma 118. panta 5. punktā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 2022. gada 24. maija lēmumu Victor Krivoshey tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 2022. gada 20. jūlija lēmumu nolemts turpināt piemērot aizdomās turētajam apcietinājumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 281. panta ceturtās daļas noteikumiem tika nozīmēta tiesas sēde, lai izvērtētu nepieciešamību turpināt piemērot apcietinājumu aizdomās turētajam.

2022. gada 20. septembrī tiesā saņemts aizdomās turētā pieteikums par apcietinājuma atcelšanu.

Tiesas sēdē procesa virzītāja lūdza turpināt piemērot apcietinājumu aizdomās turētajam. Norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika iegūtas konkrētās ziņas par faktiem, ka aizdomās turētais ir izdarījis izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu. Aizdomās turētais ir Krievijas Federācijas pilsonis, kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, kā arī nav tiesiskā statusa Latvijā kopš 2020. gada. Ja apcietinājums aizdomās turētajam netiks pagarināts, nav pārliecības, ka aizdomās turētais būs sasniedzams un neizvairīsies no izmeklēšanas, izbraucot no Latvijas uz Krieviju.

Aizdomās turētais ir mainījis savas liecības, tādējādi ir pamats uzskatīt, ka, atrodoties brīvībā, aizdomās turētais var traucēt izmeklēšanai, ietekmēt citas personas un saskaņot liecības. Šobrīd tiek veikta pārbaude saistībā ar aizdomās turētā sniegto informāciju, ir identificētas tās personas, par kurām aizdomās turētais sniedza ziņas. Kriminālprocesā joprojām aktīvi notiek izmeklēšana un ir paredzēts tuvāko divu mēnešu laikā virzīt kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Izteica viedokli, ka neviens cits drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, nevar minētos riskus novērst.

Tiesas sēdē aizdomās turētais, atsaucoties uz pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, norādījis, ka nav pamata turpināt piemērot viņam apcietinājumu. Izteica viedokli, ka procesa virzītājas nosauktie riski nepastāv. Paskaidroja, ka Latvijā dzīvo vecāki un brālis, pie kuriem aizdomās turētais var dzīvot.

Tiesas sēdē aizstāvis, papildinot aizdomās turētā sniegtos paskaidrojumus, norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka apcietinājuma atcelšanas gadījumā aizdomās turētais izvairīsies vai traucēs pirmstiesas izmeklēšanai. Vērsa uzmanību, ka aizdomās turētajam ir iespējams saņemt termiņuzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktam, turklāt Latvijā dzīvo aizdomās turētā vecāki un brālis, tādējādi aizdomās turētajam ir dzīvesvieta, kur viņš var apmesties.

Motīvu daļa

Uzklausot procesa virzītājas, aizdomās turētā un viņa aizstāvja viedokli, izskatot kriminālprocesa materiālus, atkārtoti izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu, kā arī ņemot vērā izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā personību un citus apstākļus, tiesnese nav guvusi pārliecību, ka šajā kriminālprocesa stadijā ir nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu aizdomās turētajam Victor Krivoshey.

No Kriminālprocesa likuma 272. panta pirmās daļas izriet, ka apcietinājumu var turpināt tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Vērtējot aizdomu pamatotību, tiesnese ņem vērā, ka jēdziens “pamatotas aizdomas” paredz, ka ir jāpastāv tādiem faktiem vai ziņām, kas ir pietiekami, lai objektīvs novērotājs varētu nonākt pie secinājuma, ka attiecīgā persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 17. marta spriedums lietā Rasul Jafarov v. Azerbaijan, 116. rindkopa; 2014. gada 22. maija spriedums lietā Ilgar Mammadov v. Azerbaijan, 88. rindkopa; 1990. gada 30. augusta spriedums lietā Fox, Campbell and Hartley v. the United Kingdom, 32. rindkopa u. c.). Faktiem, uz kuriem balstās “pamatotas aizdomas”, nav jābūt tādā pašā ticamības līmenī, kā pierādījumiem, uz kuriem ir jābalsta apsūdzība vai notiesājošs spriedums, jo tā jau ir nākamā kriminālprocesa stadija. Neskatoties uz to, aizdomām vienmēr ir jābūt patiesām – saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi aizdomu “patiesums un labticība” ir obligāta to pamatotības sastāvdaļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 24. novembra spriedums lietā Shannon v. Latvia, 49. rindkopa).

Nevērtējot pierādījumus un to pietiekamību attiecībā par Victor Krivoshey vainu, tiesnese atzīst, ka kriminālprocesa materiālos ir fiksētas konkrētās ziņas par faktiem, kas joprojām rada pamatotas aizdomas, ka Victor Krivoshey ir izdarījis viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, par kura izdarīšanu likums paredz brīvības atņemšanas sodu. Aizdomās turētā iespējamo saistību ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu apstiprina krimināllietas materiālos esošās ziņas to kopumā un savstarpējā sakarībā, turklāt vērā ņemams, ka Victor Krivoshey, kuram tika izsniegts izraksts no Kriminālprocesa likuma par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem, līdz lēmumu pieņemšanai par apcietinājuma piemērošanu 2022. gada 24. maijā un turpināšanu 2022. gada 20. jūlijā nav izpildījis Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto pienākumu, kā arī nav pārsūdzējis izmeklēšanas tiesneses lēmumu par apcietinājuma piemērošanu.

Vienlaicīgi jāatzīst, ka, ņemot vērā kriminālprocesa norisi kopumā un veiktās izmeklēšanas darbības, nevar atstāt bez ievērības tās ziņas, kuras aizdomās turētais sniedza 2022. gada septembrī. No krimināllietas materiāliem un procesa virzītājas paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka šobrīd notiek aizdomās turētā sniegto liecību pārbaude.

Vērtējot izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, atzīstams, ka slepkavība, kas izdarīta sevišķi pastiprinošos apstākļos, ir sevišķi smags un bīstams noziegums, kas vērsts pret personas dzīvību un kura rezultātā iestājušās sevišķi smagas un neatgriezeniskas sekas – cilvēka nāve.

No krimināllietas un kontroles lietas materiāliem redzams, ka, lemjot par apcietinājuma turpināšanas nepieciešamību aizdomās turētajam, izmeklēšanas tiesnese 2022. gada 20. jūlija lēmumā atzinusi, ka Victor Krivoshey var izvairīties no izmeklēšanas, tādējādi traucējot kriminālprocesam. Tāpat tiesnese konstatēja, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 272. panta otrās daļas 1. un 2. punktā paredzētie papildu pamati apcietinājuma turpināšanai, proti, Victor Krivoshey tiek turēts aizdomās sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kas bijis vērsts pret personas dzīvību, un aizdomās turētais, iespējams, ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks.

Atkārtoti vērtējot, vai no aizdomās turētā puses pastāv izvairīšanās risks, tiesnese ņem vērā, ka tāds apcietinājuma pamats, kā izvairīšanās no izmeklēšanas un tiesas pastāv, ja tiek konstatēts, ka aizdomās turētais bēguļo vai slēpjas, proti, ir atstājis savu līdzšinējo dzīvesvietu, lai izvairītos no izmeklēšanas darbībām, kas vērstas pret viņu, vai arī citādā veidā cenšas būt izmeklēšanas iestādēm grūti sameklējams. Savukārt no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka bēgšanas risks ir jāvērtē saistībā ar tādiem faktoriem kā, piemēram, personas raksturs, dzīvesvieta, ienākumi, ģimenes un citas saiknes ar valsti, kurā pret personu izvirzīta apsūdzība (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 4. oktobra spriedums lietā Becciev pret Moldovu, 58. rindkopa).

No krimināllietas materiāliem redzams, ka aizdomās turētais ir Krievijas Federācijas pilsonis, kas pastāvīgi dzīvo Krievijā kopā ar savu ģimeni – laulāto un meitu. Aizdomās turētajam nav tiesiska statusa Latvijā kopš 2020. gada, līdz ar to pastāv varbūtība, ka, atrodoties brīvībā, aizdomās turētais var pamest Latvijas Republikas teritoriju, izbraucot uz Krieviju. Tiesneses ieskatā, izvairīšanās risks šajā kriminālprocesa stadijā joprojām ir vairāk iespējams, nekā neiespējams, taču, izvērtējot visus zināmus apstākļus to kopumā un savstarpējā sakarībā, nav gūta pārliecība, ka tikai un vienīgi apcietinājums var novērst minēto risku.

Tiek ņemts vērā, ka jau 2022. gada 20. jūlija lēmumā izmeklēšanas tiesnese konstatēja, ka aizdomās turētais var dzīvot pie saviem vecākiem, kā arī pastāv iespēja nokārtot uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem. Tiesnese atzinusi, ka, lai arī Victor Krivoshey nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, izvairīšanās risku var novērst.

Tiesnese konstatē, ka minētajā lēmumā norādītie apstākļi nav mainījušies. Proti, krimināllietas materiālos esošās ziņas apstiprina to, ka Latvijas Republikā aizdomās turētajam ir iespēja dzīvot pie savas mātes un brāļa  ar kuriem aizdomās turētais, atrodoties apcietinājumā, regulāri sazinās. Turklāt, kā pamatoti norādījis aizstāvis, aizdomās turētais var saņemt termiņuzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktam. Atbilstoši Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 54. punkta 8. apakšpunktam liegums līdz 2023. gada 30. jūnijam izsniegt Krievijas Federācijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas neattiecas uz šā likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktā paredzēto gadījumu.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā citus procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, kas šajā lēmumā netiek atreferēti un analizēti, ievērojot Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmajā daļā noteikto, tiesnese uzskata, ka, lai novērstu iespējamo izvairīšanās risku, aizdomās turētajam šajā kriminālprocesa stadijā ir iespējams piemērot citus drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Vērtējot, vai no aizdomās turētā puses pastāv pirmstiesas izmeklēšanas traucēšanas risks un vai šo risku var novērst tikai apcietinājums, tiesnese ņem vērā turpmāk norādīto.

Ierosinājumā par apcietinājuma piemērošanu aizdomās turētajam procesa virzītājs nav norādījis, ka Victor Krivoshey var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai, saskaņojot liecības ar citām izmeklējamajā noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām personām. Arī izmeklēšanas tiesnese, piemērojot apcietinājumu un lemjot par apcietinājuma turpināšanu, nav konstatējusi, ka aizdomās turētais, atrodoties brīvībā, varētu ietekmēt citas personas un saskaņot liecības.

Tiesas sēdē procesa virzītāja, pamatojot pirmstiesas izmeklēšanas traucēšanas riska esību, norādīja, ka aizdomās turētais ir mainījis savas liecības. Tiesneses ieskatā, minētais apstāklis šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā kriminālprocesa norisi un pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos un nostiprinātos pierādījumus, nav pamats, lai atzītu, ka tikai un vienīgi apcietinājums spēj novērst iespējamo pirmstiesas izmeklēšanas traucēšanas risku. No lietas materiāliem redzams, ka vairākas personas, kuras, iespējams, saistītas ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, atrodas apcietinājumā, līdz ar to aizdomās turētais nevar ar tām sazināties. Savukārt tās personas, par kurām aizdomās turētais sniedza liecības 2022. gada septembrī, jau ir identificētas un, lai novērstu iespējamo liecību saskaņošanu ar šīm personām, ir iespējams piemērot aizdomās turētajam citus ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, piemēram, aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Tiesnese atzīst, ka joprojām nav zudis papildu pamats apcietinājuma turpināšanai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 272. panta otrās daļas 1. un 2. punktam. Taču, kā atzīts juridiskajā literatūrā, minētajās tiesību normās iekļautie apstākļi var tikt skatīti kā tādi, kuri ir jāņem vērā un jāizvērtē lemjot, vai pastāv vai nepastāv apcietināšanas nosacījumi (pamats), taču nevar kalpot kā patstāvīgs apcietinājuma speciālais pamats (Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniskā monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019., 755. lpp.). Tādējādi, ja izskatot jautājumu par apcietinājuma pagarināšanas nepieciešamību, nav gūta pārliecība, ka tikai un vienīgi visbargākais no drošības līdzekļiem – apcietinājums – var novērst Kriminālprocesa likuma 272. panta pirmajā daļā minētos riskus, tad nav arī pamata turpināt piemērot apcietinājumu, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 272. panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem kā uz patstāvīgu pamatu šā drošības līdzekļa turpināšanai.

Ievērojot norādītos apsvērumus, kā arī ņemot vērā kriminālprocesa norisi un iegūtās ziņas par faktiem, tiesnese uzskata, ka šajā kriminālprocesa stadijā ir iespējams piemērot aizdomās turētajam mazāk ierobežojošus drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesā likuma 244., 271., 272., 274., 281. pantu, tiesnese nolēma kriminālprocesā Nr. 11511001018 aizdomās turētājam Victor Krivoshey, personas kods 141174-XXX, neturpināt piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Atbrīvot Victor Krivoshey, personas kods 141174-XXX, nekavējoties.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese Anastasija Pasjuga.”

Tātad – skaļā slepkavībā aizdomās turamais tiek palaists uz brīvām kājām. Nu, ne pilnīgi brīvām – izmeklētājiem pēc šāda tiesas lēmuma ir visas iespējas noteikt ne tik stingru drošības līdzekli, bet tomēr.

Vai šāds tiesneses lēmums ir pilnīgi negaidīts vai tomēr viena vai vairāku policijas pārstāvju speciāli organizēts? Piemēram, “Kluba” intervijā virsprokurors Armīns Meisters ne ar vārdu neliek manīt, ka šis lēmums būtu bijis negaidīts un šokējošs pārsteigums:

“– Kad lieta vēl nebija tiesā, jums bija bažas, ka apsūdzētajiem var mainīt drošības līdzekli?

– Bija lielas bažas. Kādā brīdī nogalināšanā apsūdzētajai personai izmeklēšanas tiesnese neturpināja piemērot apcietinājumu, un viņš nonāca brīvībā.

– Tiesas doma nav saprotama…

– Par to bija nopietnas diskusijas gan mūsu aprindās, gan tiesā. Tika vērtēta tiesas motivācija, kur netika rasts objektīvs skaidrojums, kāpēc tā nonāca pie šāda lēmuma. Mūsu darbs bija nepieļaut šos riskus. Ļoti labi pastrādāja izmeklēšanas iestāde un operatīvais dienests, lai rastu tiesisku pamatu atkārtotai apcietināšanai – tika iegūta informācija, ka šī persona gatavojas pamest valsti, tostarp pamanījās izdarīt jaunu noziegumu, par ko arī ir apsūdzēta. Atkārtoti vērsāmies pie izmeklēšanas tiesneša, un viņš atkārtoti piemēroja apcietinājumu.

– Aizdomās turētais būtu aizlaidies?

– Protams. Viņš ir Krievijas Federācijas pilsonis, viņu te nekas nesaista.”

Virsprokurors Armīns Meisters nabaga labticīgajam un naivajam “Kluba” redaktoram Aivaram Pastalniekam samelo – vai, teiksim tā, noklusē būtiskus faktus. Patiesībā Viktoram Krivošejam tiek dotas visas iespējas aizbēgt no Latvijas, un šādas iespējas viņam pastāv veselu mēnesi, – tikai 21. oktobrī atkal jauna izmeklēšanas tiesnese Anna Mihailova pieņem jaunu lēmumu par “killera” apcietināšanu.

Protams, šādas ziņas kriminālprocesa materiālos velti meklēt, taču tas ir vispārzināms – gadījumi, kad izmeklēšanas tiesneši neieklausās izmeklētājos un/vai prokuroros attiecībā uz drošības līdzekļa noteikšanu, ir nevis vienkārši reti, bet ļoti, ļoti, ļoti reti. Ja izmeklēšanas tiesnese Anastasija Pasjuga ņem un palaiž brīvībā Krievijas pilsoni, kurš ir atzinies gadsimta slepkavības izdarīšanā, tad gandrīz droši var teikt – tas ir noticis tikai pēc izmeklētāju “lūguma”, viņiem to pamatojot ar kādām operatīvām vajadzībām.

Kādas šajā gadījumā varētu būt vajadzības? Izmeklētāji četrus gadus ir “zemi rakuši”, beidzot viņiem ir pasakaini paveicies, un viņi ņem un paklusām saka tiesnesei – laid vaļā to killeru, lai padzīvo brīvībā līdz tiesai! Kāpēc gan?

Visticamāk, te ir tikai viena loģiska atbilde – izmeklētājiem ir bažas, ka Viktors Krivošejs var kļūt absolūti nevadāms un sagāzt tik skaisti uzbūvēto apsūdzību. Viņa liecības ir, tās ir oficiāli nostiprinātas – tad lai viņš labāk ņem un pazūd, nevis rada neprognozējamas problēmas! Mums svarīgas ir “lielās zivis”!

Šim pieņēmumam ir vairāk nekā nopietns faktu pamats. Ielūkojieties vēlreiz izmeklēšanas tiesneses Anastasijas Pasjugas lēmumā par apcietinājuma atcelšanu Viktoram Krivošejam, un jūs tur atradīsiet vienu īsu, bet interesantu teikumu: “Aizdomās turētais ir mainījis savas liecības.”

Jā, tieši tā – jau pirms 21. septembra lēmuma visas “atklātās slepkavības” oficiālās versijas galvenais balsts un superzvaigzne Viktors Krivošejs ir mainījis sniegtās liecības, tā ka izmeklēšanai ir nevis tikai bažas, bet skaidrs pamats uztraukties par “killera” turpmāko rīcību.

Vārdu sakot, Viktoram Krivošejam tiek dota lieliska iespēja aizbēgt. Pamest Latviju un doties prom, atstājot izmeklētāju rīcībā savu “vaļsirdīgo atzīšanos” un sniegtās liecības, kuras tik lieliski sakrīt ar citiem izmeklētāju iegūtajiem pierādījumiem – nu, vai to, ko viņiem tik ļoti, ļoti, ļoti gribas uzskatīt par pierādījumiem.

Pēc visa spriežot, Viktors Krivošejs viņam laipni sniegto iespēju arī gatavojas izmantot. Lūk, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam Pēterim Bauskam adresēts ziņojums, ko parakstījis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Siņavins:

“Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr. 11511001018, kurā par aizdomās turēto atzīts Victor Krivoshey, personas kods personas kods 141174-XXX.

Informējam Jūs, ka laika periodā no 2022. gada 21. septembra līdz 30. septembrim Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonu rīcībā nonāca ziņas, ka V. Krivoshey sarunā ar māti Larisu Maņiševu, viņš stāstīja, ka tiesa viņu nekavējoties atbrīvojusi un tagad viņš atrodas liecinieku aizsardzībā. Tāpat sarunā V. Krivoshey deva norādījumus mātei nodot viņa pasi, vadītāja apliecību un 10 000 EUR ceļam personai, kuru viņš atsūtīs.

Tika iegūta informācija, ka V. Krivoshey meitai Sofijai Orlovai pieminējis, ka plāno 2022. gada 22. oktobrī būt Maskavā. Savukārt sarunā ar sievu Liliju Orlovu V. Krivoshey ieteica viņai meklēt divus divistabu dzīvokļus elitārajā Maskavas rajonā.

Iegūtas ziņas, ka V. Krivoshey savam advokātam pieprasīja 1000 eiro skaidrā naudā, papildus norādot, ka turpmāk būs nepieciešama lielāka summa.”

Taču… ne velti kriminālprocesa materiālos ir norādes uz tādu Viktora Krivošeja īpašību kā alkatība – visticamākais, tieši tā viņu arī iegāž. Un pie reizes iegāž arī tos, kuriem būtu bijis ērtāk, ja tiesas process notiktu bez viena neprognozējama, nevadāma, pajocīga indivīda līdzdalības.

“Killers” ir padzirdējis, ka Bunkus ģimene ir piesolījusi milzu atlīdzību, miljonu eiro par slepkavības atklāšanu, un viņam ir radies lielisks biznesa plāns – nedaudz piepelnīties. Viss tālākais detalizēti aprakstīts kapteiņa Aidina Džafarova ziņojumā:

“Operatīvās izstrādēs ietvaros tika saņemta informācija par to, ka Krievijas Federācijas valstspiederīgais Victor Krivoshey, dzimšanas dati 14.11.1974, iespējams, plāno izpaust viņa rīcībā esošo neizpaužamo informāciju, kas ir saistīta ar kriminālprocesu Nr. 11511001018.

Operatīvā eksperimenta rezultātā tika konstatēts un fiksēts, ka 2022. gada 13. oktobrī V. Krivoshey tīši izpauda trešajai personai neizpaužamas ziņas, kuras V. Krivoshey ieguva pirmstiesas kriminālprocesa laikā.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 127. pantu, nododu pievienošanai kriminālprocesa Nr. 1 1511001018 materiāliem deklasificēto pārskata uzziņu.

Pārskats par operatīvās darbības pasākumu “Operatīvais eksperiments”.

Pamatojoties uz VP GKrPP ONSSNAP 1. nodaļas 2022. gada 27. septembra uzdevumu Nr. 20-2-2-3326s, saistībā ar Mārtiņa Bunkusa, p. k. 210280-XXX, slepkavību, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes amatpersonas organizēja un veica operatīvās darbības pasākumu – operatīvais eksperiments attiecībā pret Victor Krivoshey p. k. 141174-XXX (turpmāk – V. Krivoshey).

Operatīvā eksperimenta gaita

Operatīvās darbības pasākuma – operatīvais eksperiments, veikšanā tika iesaistīta persona – Kaspars Bunkus un specializētās valsts iestādes amatpersona (turpmāk – Eksperimenta veicējs).

13.10.2022. plkst. 16:00 K. Bunkus kopā ar Eksperimenta veicēju atradās biroja telpās Rīgā, Alberta ielā 12–5. Plkst. 16:18 biroja telpās ieradās V. Krivoshey. Viņi sasveicinājās un piedāvāja aprunāties vienā no biroja telpām. Eksperimenta veicējs pateica, ka gan viņš, gan K. Bunkus neesot advokāti.

Turpinot sarunu, Eksperimenta veicējs teica, ka V. Krivoshey vēstulēs viens no jautājumiem ir sniegt viņam juridisko palīdzību, šo jautājumu, par juridisko palīdzību, viņi varēs apspriest un izlemt sarunas beigās, jo viss būs atkarīgs no tā, ko viņš stāstīs. Turpinājumā Eksperimenta veicējs pateica, ka pēc tā, kad viņi izsludināja atlīdzību, viņi tikās ar dažādiem cilvēkiem, bet viņu sniegtā informācija neapstiprinājās.

V. Krivoshey pateica, ka viņa sniegtajai informācijai šaubu nav. Viņš bija nosūtījis vēstules, un otrā vēstule ir kopija, kuru viņš sūtīja tiesnesim un tas bija pamats viņu atbrīvot no apcietinājuma. K. Bunkus pateica, ka tā otrā vēstule ir uzrakstīta haotiski, doma it kā ir saprotama, bet viņš vēlas, lai viņš pastāsta saviem vārdiem.

V. Krivoshey teica, ka viens cilvēks par atlīdzību viņam piedāvāja uzņemties atbildību par M. Bunkusa slepkavību. No sākuma viņš atteicās, bet pēc konflikta ar sievu, viņš pieņēma lēmumu viņam palīdzēt un nopelnīt naudu. Viņam piedāvāja satikties Turcijā, Stambulā, lai pārrunātu detaļas.

Tikšanās laikā Stambulā, V. Krivoshey pieprasīja 260 000 EUR (divi simti sešdesmit tūkstoši eiro), un dzīvokli viņa meitai. Tad viņš “nospēlēs” slepkavas lomu un ir gatavs izciest sodu cietumā. Pēc tam V. Krivoshey stāstīja, kā viņi izstrādāja “leģendu” un kas viņam palīdzēja (no turpmāk V. Krivoshey teiktā, varēja saprast, ka personas vārds ir “Dima”).

Pēc tikšanās viņš atgriezās Maskavā, bet sakarā ar to, ka nauda viņam netika samaksāta un dzīvoklis netika iegādāts, viņš atteicās sniegt palīdzību. Pēc vairākām pārrunām ar cilvēkiem, nosaucot vārdus “Aleksejs”, “Dima”, “Aivars”, V. Krivoshey piekrita uzņemties slepkavas lomu un atbrauca uz Latviju.

Turpinājumā V. Krivoshey pastāstīja, kā viņš tika nopratināts, detalizēti pastāstot, kādas liecības viņš bija sniedzis un kam viņš sniedza liecības. V. Krivoshey pateica, ka viņa “leģenda” strādāja, līdz brīdim, kad viņš sāka plānot “specoperāciju” (speciālais izmeklēšanas eksperiments, kurš tika veikts 23.05.2022. kriminālprocesa Nr. 11511001018 ietvaros) un tikās ar “Babenko” (Eksperimenta veicējs un K. Bunkus ar to saprata, ka tikās ar Aleksandru Babenko).

K. Bunkus pateica, ka vēstulē bija rakstīts par “specoperāciju” (speciālais izmeklēšanas eksperiments), bet viņš nesaprotm ko tas nozīmē. V. Krivoshey paskaidroja, ka “specoperācijas” (speciālā izmeklēšanas eksperimenta) mērķis bija sekojošs – V. Krivoshey bija jāatnāk pie “Babenko” (A. Babenko) ar nolūku noskaidrot viņa rīcībā esošo informāciju par M. Bunkusa slepkavību. Viņš izstāstīja vairākus variantus, kādā veidā tika plānota tikšanās.

V. Krivoshey pateica, ka Romans Jašins izsauca savus kolēģus no Lietuvas, no Interpola vai cita dienesta. Viņi bija trīs cilvēki, divi maskās, viens bez maskas, kura vārds ir “Vadims”. Divu mēnešu laikā V. Krivoshey veica sagatavošanās darbus kopā ar “Vadimu”. V. Krivoshey pateica, ka viņiem kopā ar “Vadimu”, precizējot, ka viņš ir Lietuvas policijas darbinieks, kā diviem slepkavības izpildītājiem bija jāatnāk pie “Babenko” (A. Babenko).

Turpinājumā V. Krivoshey pateica, ka tikšanās laikā ar “Vadimu” pats gatavoja plānu, kā uzsākt sarunu, kā turpināt, kā arī visus pierakstus atdeva “Vadimam”, kuram bija jāiemācās teksts. Tādas tikšanās ar “Vadimu” bija vairākas. Rezultātā 2022. gada 23. maijā viņiem “viss sanāca” (tikšanās ar A. Babenko speciālā izmeklēšanas eksperimenta ietvaros). V. Krivoshey pateica, ka “Vadims” no Lietuvas atbrauca ar automašīnu ““Mercedes” E klases” ar Lietuvas Republikas valsts numura zīmēm.

V. Krivoshey stāstīja, kāda bija sagatavota leģenda, lai tiktos ar A. Babenko. Pēc “leģendas” “Vaļaginam” (Eksperimenta veicējs un K. Bunkus ar to saprata, ka Genādijs Vaļagins) bija jāsamaksā viņiem par slepkavību 200 000 EUR (divi simti tūkstoši eiro), bet samaksāja tikai 70 000 EUR (septiņdesmit tūkstošus eiro), un četru gadu laikā neviens neplānoja samaksāt atlikušo dalu.

Visu šo laiku “Vaļagins” teica, ka “Saša” un “Miša” (Eksperimenta veicējs un K. Bunkus ar to saprata, ka A. Babenko un M. Uļmans) neatdot naudu. V. Krivoshey pateica, ka saruna ar A. Babenko ir fiksēta, jo gan viņš, gan “Vadims” tikšanās laikā izmantoja speciālo tehniku – audio un video ierīces.

Pēc tam V. Krivoshey detalizēti pastāstīja, kā tika veikta “specoperācija” (speciālais izmeklēšanas eksperiments) – kādi speciālie dienesti tika iesaistīti, kurā vietā notika tikšanās, sarunas saturu ar A. Babenko un citu informāciju. V. Krivoshey pastāstīja, ka sarunas laikā A. Babenko pateica, ka viņš samaksāja 300 000 EUR (trīs simts tūkstoši eiro), 200 000 EUR (divi simti tūkstoši eiro) viņiem, kā izpildītājiem un 100 000 (viens simts tūkstotis eiro) G. Vaļaginam, kā organizatoram.

A. Babenko pateica, ka nauda bija samaksāta avansā, un, ja viņi netic, tad var pajautāt “Arkašam”, viss notika viņa klātbūtnē. K. Bunkus pajautāja, kas ir “Arkašam”. V. Krivoshey atbildēja, ka “Arkaša” ir persona, kura arī ir aizturēta un viņš iepriekš bija G. Vaļagina miesassargs.

A. Babenko teica, ka viņam vajag pārbaudīt, cik daudz naudas viņam ir seifā un viņš atdos parādu. V. Krivoshey teica, ka A. Babenko atnesa viņam 110 000 EUR (viens simts desmit tūkstoši eiro). V. Krivoshey pateica, ka viņi gaidīja A. Babenko pie “Mono” (Katlakalna iela 1, Rīga).

Kad izlūkošanas dienests paziņoja, ka A. Babenko brauc ar melno “Roveri”, viņi iebrauca teritorijā uzreiz aiz viņa. Kad viņi piegāja pie automašīnas A. Babenko atvēra logu un V. Krivoshey sasveicinājās un pateica A. Babenko, ka viņi iepriekš tikās ar viņu kopā ar “Genu” (G. Vaļaginu), un viņiem ir nepabeigts jautājums.

A. Babenko palūdza V. Krivoshey noņemt cepuri. V. Krivoshey precizēja Eksperimenta veicējiem, ka brilles, kas viņam tagad ir, saulē kļūs melnā krāsā. V. Krivoshey pateica, ka, kad viņš noņēma cepuri, A. Babenko viņu atpazina. V. Krivoshey doma bija tāda, ja tu vēlies kādu atpazīt, tad palūdz noņemt brilles, lai paskatītos acīs.

V. Krivoshey pateica, ka sarunas mērķis bija pierādīt A. Babenko saistību ar M. Bunkus slepkavību, un izmantot iepriekš izstrādāto leģendu. Viņi to panāca. V. Krivoshey pastāstīja par sarunu, kad G. Vaļagins nesamaksāja naudu, motivējot to ar kļūdu slepkavības izpildes laikā (radās tehniskas problēmas ierocim tā izmantošanas laikā). V. Krivoshey teica, ka kļūda nav viņu, tā radās tādēļ, ka “Gena” (G. Vaļagins) iedeva viņiem “automātu” (šaujamieroci) tehniski bojātu.

Eksperimenta veicējs pajautāja, vai bija kļūda. V. Krivoshey atbildēja, ka pēc “leģendas” kļūda bija, bet, kā bija īstenībā, zina tikai tas, kurš šāva. K. Bunkus pateica, ka tagad viņš saprot, ko nozīmē “specoperācija”. V. Krivoshey pateica, ka “specoperācija” tas ir, ka viņiem bija “aizsegs”, policijas specvienība, jo policija juta apdraudējumu no A. Babenko puses.

Turpinoties sarunai, K. Bunkus jautāja, kādā statusā un kādas liecības viņš sniedza policijā. V. Krivoshey paskaidroja par sniegtajām liecībām, pasniedzot tās kā iepriekš izstrādātu “leģendu”. V. Krivoshey teica, ka liecības sniedza aizdomās turamās personas statusā.

K. Bunkus jautāja, vai V. Krivoshey ir kaut kādi citi pierādījumi par iepriekš minēto faktu. V. Krivoshey piedāvāja aprunāties ar viņa draugu, vārdā “Vlads”, tālruņa Nr. XXX un sievu “Liliju”, tālruņa Nr. XXX. Iespējams, pie viņiem palika ieraksti un iedeva viņu tālruņa numurus. K. Bunkus jautāja, ja V. Krivoshey sniegtā informācija apstiprināsies, un viņš saņems atlīdzību, vai viņš gatavs tālāk piedalīties procesā. V. Krivoshey atbildēja, ka gatavs liecināt liecinieka statusā. V. Krivoshey pateica, ka tagad gatavo vēl vienu vēstuli ar plašāku informāciju, kuru nosūtīs arī K. Bunkusam.

Tālāk saruna bija par policijas darbu, policijas darbiniekiem un prokuroriem, kuri izmeklē M. Bunkus slepkavības krimināllietu. V. Krivoshey teica, ka ar prokuratūras darbu viņš, kopumā, ir apmierināts. Sarunas turpinājumā V. Krivoshey teica, ka neuzticas policijas darbiniekiem, kuri veic M. Bunkusa slepkavības izmeklēšanu.

Sarunas laikā V. Krivoshey pieminēja TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižetu, par M. Bunkusa slepkavības izmeklēšanu. V. Krivoshey komentēja, ka pēc viņa domām policijas darbinieks “Kāpostiņš” ir “grēkāzis”. V. Krivoshey teica, ka “Kāpostiņu” viņš nepazīst, un nav ticies ar viņu. Sarunas turpinājumā V. Krivoshey pateica, ka to visu “izdarīja” Romāns Jašins, kopā ar personu “Dima”, sīkāk neprecizējot. Sarunas beigās viņi pārrunāja turpmākās saziņas iespējas un juridiskās palīdzības sniegšanu.

Ap plkst. 18.00 tikšanās beidzās, un V. Krivoshey devās prom.

Saruna notika krievu un latviešu valodā.

Sarunu laikā tika izmantotas speciālas ieraksta ierīces.

Operatīvā eksperimenta veikšana tika uzdota specializētai valsts iestādei (VP GKrPP IAP). Operatīvais eksperiments tika fiksēts ar speciālu tehniku.”

Ar šo tad arī Viktora Krivošeja naivajam “biznesa plānam” pienāk gals, – viņš nav ņēmis vērā to, ka jau vismaz vairākus mēnešus Bunkus ģimenes pārstāvji “strādā” roku rokā ar izmeklēšanu, tās “atklātās slepkavības” versija “hiēnu bandu” pilnībā apmierina, tā jau sarakstījusi miljonu kompensāciju pieteikumus, mērķējot uz naudīgo Mihaila Uļmana un Aleksandra Babenko īpašumiem.

Tiesa, interesanta nianse ir tā, ka par Viktora Krivošeja plāniem tikties ar Kasparu Bunku ir lieliski informēti policijas darbinieki, – bet par to plašāk grāmatā „Hiēnu biznesa projekts”.

Seko mums